Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.
Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:
«Četri gadi, kamēr vadīju partiju, bija ļoti intensīvs laiks. Tika sasniegti lielie mērķi - ES, NATO. Mums atlika vēl tikai braukt saņemt puķes un rokasspiedienus, kurus arī nākamie pēc tam saņēma. Manas pēdējās valdības laiks bija arī man personīgi ļoti smags. Inspirētie skandāli, pedofilijas skandālu ieskaitot, - tas taču bija viens ārprāts! Kad esi visu izpildījis, kad redzi, ka ir komanda (man aizejot, Tautas partijā neapšaubāmi bija pati spēcīgākā intelektuālā komanda Latvijā), - tad esi drošs, ka ir cilvēki, kas paliek tavā vietā. »
Uz jautājumu: «Kas noticis ar šiem cilvēkiem? » A. Šķēle atbildējis: «Lielākā daļa vairs nav politikā. Notērēja savus resursus... Sadega, teiksim, Helēna Demakova. Viņa bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas. Un vienā dienā... »
«Ar vienām līgumsaistībām par koncertzāli viņa nokrita, ja tā var teikt, no debesīm ellē. Politikā tā ir: neesi pret to apdrošināts. Vienu dienu esi dieva vietā, otrā dienā velns, ja vien esi no zvaigznēm, nevis pelēks, mērens. »
Atbildot uz jautājumu: «Pats sakāt, ka pieļāvāt dažādas kļūdas, un arī Tautas partija tādas pieļāvusi. Tad kāpēc lai cilvēki jums vēl uzticētos? », A. Šķēle sacījis: «Tāpēc, ka Tautas partija spēj savas kļūdas atzīt. »
Uz SestDienas iebildi: «Ja kāds nemitīgi ražo brāķi, viņu atlaiž no darba! » Tautas partijas līderis atbildējis: «Jā, tāpēc droši vien Tautas partijai nākamajā Saeimā nebūs tik daudz vietu kā šobrīd. »
Atbildot uz jautājumu: «Ja aktīvajā politikā sāktu darboties Sudraba, kā jūs viņu vērtētu? », A. Šķēle sacījis: «Būtu gatavs gan būt viņas komandā, gan redzēt viņu savā. »
Intervijā Tautas partijas līderis arī stāstījis, ka tagad lasa grāmatu par krīzēm, paniku un mānijām: «Nezināju, ka pirmā krīze bijusi jau XVII gadsimtā Holandē - tulpju krīze. Tulpju sīpoliem mežonīgā ātrumā izauga cena, un radās milzīgas problēmas. Krīzes ir ik pa laikam, domāju, ka šī nav pēdējā. »
A. Šķēle arī akcentējis, ka Latvijas vide ir būtisks nākotnes aktīvs: «Iedomājieties, ja mēs dabūtu vienu pasaules nozīmes rakstnieku, kurš būtu nopircis māju, teiksim, Latgalē pie skaista ezera! Mēs to varētu pārdot kā milzīgu aktīvu no Latvijas reklamēšanas viedokļa. »
Runājot par to, kad partijas biedri nav viņā ieklausījušies, A. Šķēle stāstījis: «Zināt, kad dzīve apkārt mutuļo, kūsā, kad draugu daudz, kad sajūta tāda, ka esi visvarens, tad bremzes atslēdzas. Šobrīd varam konstatēt, ka vienam otram pietrūka spēju nostāties pretī finanšu lobijam, kas applūdināja visu valsti ar eirokredītu masu. Atvainojiet, bet toreiz, tiklīdz kaut ko skaļāk pateici... Negribu uzbrukt avīzei Diena, bet atlika man tikai izteikt līdzību ar kādu abinieku, kas var uzvārīties, kad mani izsmēja komentētājs Ozoliņš. Kaut gan biju tikai izstāstījis piemēru, kas atrodams ekonomikas rokasgrāmatās! Tā, kā pierod šis abinieks, pierod arī ekonomikas - lēnām silsti līdzi un nejūti: paga, tu vari nobeigties! »
Uz SestDienas jautājumu: «Arī jūsu partijas biedri uzvārījās? » A. Šķēle atbildējis: «Protams! Bet ne šī vārda vulgārākajā nozīmē. Viņi aizrāvās, zaudēja latvisko piesardzību, pakļāvās politiskajam un sabiedriskajam spiedienam, kas sauca pēc arvien straujākas algu paaugstināšanas. »