Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kas jau drīzumā plāno kļūt par Tautas partijas priekšsēdētāju, kategoriski iebilst pret jebkādiem centieniem saistīt viņa vārdu ar korupcijas skandālu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

«Politiskie konkurenti ar vislielāko nepacietību gaida katru iespēju kā nomelnot mani, tāpēc ar jo lielāku atbildības sajūtu apliecinu, ka esmu ieinteresēts katra šāda pārkāpuma operatīvā, godprātīgā, profesionālā un objektīvā izmeklēšanā,» teikts A. Šķēles izplatītajā paziņojumā presei.

«Es uzskatu, ka tā ir novecojusi, feodāla sistēma, kad katra valsts iestāde, katrs valsts uzņēmums rīko savas iepirkumu procedūras. Medicīnas, valsts drošības, izglītības un citās jomās visi konkursi par valsts iepirkumiem un pasūtījumiem jāorganizē centralizēti, nodrošinot visaugstākā līmeņa uzraudzību, pieņemto lēmumu pamatotību un procedūru caurskatāmību. Ar mērķi samazināt subjektīvā faktora ietekmi, pilnībā jāievieš un jāizmanto elektronisko iepirkumu sistēma,» pauž trīskāršais ekspremjers, norādot, ka aicinās Tautas partijas Saeimas deputātus jau tuvākajās dienās sagatavot likumdošanas iniciatīvas iepirkumu sistēmas maiņai.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Tautas partijas biedri šī politiskā spēka kongresā ar ievērojamu balsu vairākumu nolēmuši partiju likvidēt.

Emocionālā uzrunā Tautas partijas vadītājs un dibinātājs Andris Šķēle aicināja partijas dalībniekus balsot par tās likvidēšanu, jo pašlaik racionālas un labas idejas netiekot uzklausītas tikai tāpēc, ka tās nāk no «oranžās» partijas pārstāvjiem. Tādēļ partijai ir jāatbrīvo ceļš, lai labējās idejas turpinātu dzīvot.

«Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma,» sacīja A. Šķēle. Tie gan neesot zemie reitingi, kas aptumšojuši partijas nākotni, bet gan tas, ka, «lai arī kādas idejas nāktu no partijas pārstāvja, viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no kāda apokaliptiska nezvēra.»

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Nodokļi būtu jāsamazina, jāatstāj tikai septiņas ministrijas, sarunas ar Starptautisko valūtas fondu jāveic no citām pozīcijām… Visus šos apgalvojumus savās pēdējā laikā publiskās uzstāšanās tēzēs ir paudis ekspremjers, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, kurš nu jau atkal ir atgriezies, lai strādātu.

Jāteic kā ir — klausoties viņa uzskatus, ar lielām grūtībām var atrast kādu, kam nevarētu piekrist. Uzņēmēji jau ilgstoši sūkstās par nepārdomāto nodokļu politiku, kas tiek realizēta Latvijā, pārāk lielu klanīšanos starptautiskajiem naudas aizdevējiem utt. Tikai…

Jāatgādina, ka 2002. gadā tika izveidota Einara Repšes (JL) valdība, un tā tad arī bija vienīgā, kurā nebija iekļauta Šķēles pārstāvētā TP. Visās pārējās — bija! Turklāt divas no tām vadīja tieši TP pārstāvis Aigars Kalvītis. Protams, var teikt, ka gandrīz visu šo laiku Šķēle nav bijis ne kādā no valdībām, ne arī partijas vadībā, esot vien ierindas biedra statusā. Tomēr nebūsim naivi — diez vai izdosies atrast daudz tādus Latvijas iedzīvotājus, kas noticēs, ka Šķēlem uz notiekošo TP nebija nekādas ietekmes. Taču pat tad, ja pieturamies pie formalitātēm, uzskatot, ka Šķēle partijas darbu sāka ietekmēt vien šogad, jāteic, ka TP vadītāja postenī viņš tika ievēlēts šā gada 21. novembrī, bet nākamā gada valsts budžetu Saeimā akceptēja 1. decembrī, un par to balsoja arī TP (kas šobrīd, starp citu, ir lielākā Saeimas frakcija) deputāti. Un tieši 2010. gada valsts budžeta kontekstā tika pieņemta virkne dažādu normu, kas ir pretrunā ar pēdējā laika aktīvi paustajiem Šķēles izteikumiem. Tātad te ir kāds no trīs iespējamajiem variantiem, bet uzreiz jāteic, ka neviens no tiem nav kaut cik pozitīvs.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.