Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Latvijā radīts pirmais reklāmas video, kas tapis pilnībā attālināti, aktieru ādā iejūtoties amatieriem un par filmēšanas laukumu kļūstot viņu mājām.

Telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātājs "Tele2", pieaugot vajadzībai pēc mājas interneta tad, kad cilvēki ir spiesti vairāk laika pavadīt, nepametot tās, vērsās pie saviem ilggadējiem sadarbības partneriem, reklāmas aģentūras "Not Perfect" ar lūgumu īstenot reklāmas kampaņu, kas ne tikai veicinātu tirdzniecību, bet arī atklāti runātu par jaunajiem dzīves apstākļiem.

Neļauj nozarei aizmigt

Tieši aģentūras rokās palika izvēle kā stāstu par uzturēšanos mājās un efektīvu darba pienākumu apvienošanu atspoguļot skatītājiem. Aģentūras radošais direktors Aleksandrs Bērtiņš pauž, ka galvenā motivācija, protams, bija nepieciešamība atsaukties partneriem, ar kuriem uzņēmums sadarbojies ilgstoši daudzu gadu garumā un kopīgi ir īstenojuši ne mazums projektu.

Atlaižu veikalu kompleksa VIA JURMALA Outlet Village būvniecības ietvaros plānots uzstādīt reklāmas iekārtu, kas būs 380 metrus gara, 3,2 metrus augsta un kā aizsargsiena atdalīs iepirkšanās centru no šosejas Rīga - Jūrmala.

Ideja «atdzīvināt» ar reklāmu aizsargmūri gar šoseju pieder projekta galvenajam arhitektam Andrim Bērziņam.

«Domāju, ka nevienam no Eiropas autletiem nav iespēju izveidot iespaidīgu mākslas objektu 20 metru attālumā no lielceļa, pa kuru gadā pārvietojas 13 miljoni automašīnu. Pastāv viedoklis, ka nav iespējams pamanīt detaļas uz plakāta, kas stāv paralēli ceļam, braucot ar ātrumu 90 km stundā, bet mūsu gadījumā tam nav nozīmes. Iedomājieties piecus metrus lielu, melnu PUMA kaķi vai ļoti pazīstamo LEVI’S logotipu, kura platība ir 18 m². Mēneša laikā šosejas «pastāvīgie apmeklētāji» varēs atcerēties visus jaunā tirdzniecības centra zīmolus,» komentē A.Bērziņš.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Jānis Plotnieks, Roberts Erdmanis un Edvards Rūdolfs Daniels ir apvienojuši spēkus, izveidojot pakalpojumu AutoPromo, kura mērķis ir savest kopā reklāmdevējus un autovadītājus.

Visi trīs jaunieši ir Rīgas Biznesa skolas absolventi, kursa biedri un draugi. Kā paši stāsta, viņi ir auto fanātiķi, kuri satiekoties pārspriež dažādas ar tiem saistītas nianses. «Diskutējām par to, ka automašīnas ir viens liels izdevumu avots, gribējās, lai tās nes arī kādus ienākumus. Zinot Taxify, Wolt, Airbnb pieredzi, nonācām līdz idejai, ka būtu jauki, ja varētu ar savu auto iegūt kādus ienākumus. Tā arī radās ideja par AutoPromo,» stāsta R. Erdmanis.

Sākotnēji tika apskatīti ārzemju piemēri ar līdzīgu biznesa veidu, veikta tirgus izpēte. Secināts, ka trīs līdzīgas platformas ir ASV, pa vienai – Lielbritānijā, Ukrainā un Krievijā. Tieši Krievijā šobrīd tā varētu būt spēcīgākā pasaulē. Šī biznesa modelis ir balstīts uz koplietošanas ekonomikas (sharing economy) principiem, kas saved kopā divas ieinteresētās puses – pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir braucējs, kurš savu automašīnu ļauj izmantot kā reklāmas vietu, pārvēršot to par kustīgo vides reklāmu. Savukārt pakalpojuma ņēmējs ir AutoPromo partneri, reklāmas aģentūras un uzņēmumi.

Līdzšinējā Liepājas drukas studija “Incopy” svin 10 gadu jubileju un kļūst par reklāmas aģentūru, būtiski papildinot sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem un potenciālajiem klientiem, informē uzņēmums.

Reklāmas aģentūra “Incopy” turpinās nodrošināt drukas pakalpojumus, lielformāta druku, dizaina izstrādi, digitālo reklāmas izstrādi, veidot uzņēmuma profilus sociālajos tīklos, kā arī piedāvās izgatavot personalizētus logotipus, prezentreklāmas materiālus un sniegs uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu dažādu reklāmas un mārketinga ideju realizēšanā.

“2014. gada 22. janvārī uzņēmēji Atis Ķīnasts un Raivis Ekšteins atvēra pirmo drukātavu Liepājā ar nosaukumu “Incopy”, kas piedāvāja nokopēt un izdrukāt diplomdarbus studentiem. Sniegto pakalpojumu klāsts ar laiku pakāpeniski tika papildināts ar reklāmas materiālu izstrādi, sākot no dizaina līdz realizācijai. Tika aplīmētas automašīnas, skatlogi, kā arī tika saņemti pieprasījumi veikt dažādu reklāmas materiālu montāžas darbus, piemēram, piestiprināt reklāmas bannerus uz fasādēm, uzražot gaismas reklāmas utml.,” par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta “Incopy” valdes locekle Karīna Malnača.

Jaunas mediju grupas All Media Baltics izveidošana šogad satricināja reklāmas vidi, bet nozarei vēl nav līdz galam skaidri tās ieguvumi no darījuma

Aptaujātie reklāmas eksperti uzsver, ka ir gaidāmas jauno īpašnieku investīcijas platformu attīstībā un tehnoloģijās, vēl vairāk nostiprinot mediju koncerna nozīmi reklāmas tirgū.

«Nenoliedzami, šī gada skaļākais notikums ir UAB Bite Lietuva un MTG Broadcasting AB apvienošanās, kuras rezultātā ir radusies jauna mediju grupa All Media Baltics (AMB). Darījuma sekas šobrīd jau vērtējamas kā negatīvas, jo dažādu apstākļu dēļ ir aizkavēta šī uzņēmuma paredzēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas un atlaižu piešķiršanas kārtība – cenrāža izstrāde, kas liedz reklāmdevējiem pabeigt nākamā gada stratēģiskos plānus un izdarīt izvēles,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Šogad tāpat kā iepriekšējos gadus nozarē turpinājās ievērojamu reklāmas līdzekļu aizplūšana caur globālajiem interneta mediju milžiem Facebook un Google, kas rada negatīvu ietekmi uz lokālo mediju uzņēmējdarbību, viņa piebilst.

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lattelecom TV reklāmas un auditorijas analītikas platforma ļauj monitorēt savas un konkurentu TV reklāmas aktivitātes populārākajos kanālos, sekot nozares un to reklāmdevēju kopējām aktivitātēm TV kanālos

Ko cilvēki patiesībā skatās TV? Šie jautājumi nodarbinājuši satura veidotājus un reklāmdevējus kopš televīzijas pirmsākumiem, mudinot meklēt aizvien precīzākus auditorijas un reklāmu skatīšanās mērījumus. Tagad komplicētā mērķa sasniegšanai talkā tiek ņemts arī mākslīgais intelekts, un jauno risinājumu tirgū ieviesis Lattelecom. Tas ir Baltijā pirmais tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīks Claara, ko Lattelecom izstrādājis sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu SIA Apply. No angļu vārda «clarity» (skaidrība) atvasinātā nosaukuma monitoringa instruments reālā laikā apkopo vairāk nekā 200 tūkstošu Latvijas mājsaimniecību statistiku. Tādējādi tas spēj sarūpēt līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā.

Eiropas transporta platformas Bolt lietotājiem iespējams mobilajā lietotnē izmantot jaunu funkciju, lai uzstādītu vairākas pieturvietas pirms galamērķa.

"Mums ir svarīgi attīstīties, tāpēc uzklausot klientu vēlmes, esam ieviesuši jaunu funkciju - iespēju norādīt vairākas pieturvietas, tādējādi veicinot kopbraukšanu un ļaujot lietotājiem izvēlēties sev piemērotāko maršrutu. Arī nākotnē mēs turpināsim pilnveidot aplikāciju, lai padarītu to pēc iespējas draudzīgāku ikvienam," komentē Kārlis Ķezberis, Bolt Latvija reģionālais vadītājs.

Papildus pieturvietas jāizvēlas, piesakot braucienu, jo jaunā funkcija ļauj pasažieriem uzreiz redzēt cenas braucieniem ar vairākām pieturām. Uzsākot braucienu, autovadītājs redzēs izvēlēto maršrutu ar visām pieturvietām savā "Bolt" lietotnes kartē.

Jaunā "Bolt" funkcija Android un iOS programmatūru lietotājiem tika pakāpeniski ieviesta jau sākot no 14. janvāra un paredzēts, ka 21. janvārī šī funkcija būs pieejama visiem mobilās aplikācijas lietotājiem.

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas pašvaldība neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda.

Pašlaik publiskajā telpā investora prezentētā Andrejsalas attīstības vīzija neatbilst sākotnējai koncepcijai, ar ko tika iepazīstināta pašvaldība pirms memoranda parakstīšanas, kā arī tā pirmšķietami neatbilst spēkā esošajam pilsētas teritorijas plānojumam.

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront 

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis...

Pēc Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ekspertu vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.

Turklāt pretēji sadarbības memorandā minētajam, ka pusēm ir savstarpēja izpratne par sadarbību komunikācijā par projekta iecerēm un virzību, attīstītājs sācis vienpusēju un intensīvu projekta publisko kampaņu.

Paraksta memorandu par 3 miljardu eiro piesaisti Andrejsalas attīstībai 

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs...

Departaments arī konstatējis patvaļīgu būvniecību, izvietojot pilsētvidē apjomīgu projekta reklāmas zīmi - Eksporta ielā 3A izvietots reklāmas objekts ar uzrakstu "RW Riga Waterfront", kuram nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja.

Tas ir nosacījumu pārkāpums, par ko noformēts attiecīgs pārkāpuma protokols un tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Papildus konstatēts, ka Eksporta ielā pie apgaismes stabiem izvietoti vairāk nekā desmit karogi ar tādiem pašiem uzrakstiem, kuriem arī nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja, par ko noformēs apskates aktu un sāks administratīvā pārkāpuma lietu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka sadarbības memorandam ar attīstītāju "Eagle Hills" piekrita, labticīgi pieņemot, ka attīstītājs pildīs memoranda nosacījumus kā pēc burta, tā pēc gara, kā arī novērtējot investora nodomus attīstīt degradētu teritoriju.

Vienlaikus pašlaik attīstītāja aktivitātītes demonstrē patvaļīgu rīcību, kas pilsētai nav pieņemama. Pašvaldība neakceptē šādas investora darbības, tāpēc tiek gatavota vēstule attīstītājam, prasot paskaidrojumus. Kad tie tiks saņemti, pašvaldība lems par nākamajiem soļiem, paturot tiesības vienpusēji atkāpties no sadarbības memoranda.

Pašvaldībā norāda, ka šī gada sākumā parakstītais sadarbības memorands ar "Eagle Hills" ir turpinājums 2023.gada pavasarī Rīgas bijušā mēra Mārtiņa Staķa (P) parakstītajam memorandam par Rīgas ūdensmalas attīstības projekta nozīmi un sadarbības principiem, kas slēgts ar politiķa Aināra Šlesera (LPP) ģimenei piederošo uzņēmumu "Riga Port City".

Jau ziņots, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.