Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

ASV dolāra cena Japānas jenās šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajam līmenim un sasniedza 76,25 ASV dolāru atzīmi.

Jāpiebilst, ka dolāra cena šādos līmeņos turējās neilgu laiku un, dienai ejot, atkāpās līdz 79 Japānas jenu atzīmei. Kopumā Japānas jenas cenas pieauguma pamatā ir tas, ka zemestrīce Japānas investorus padarījusi piesardzīgākus un valstī atgriežas ārvalstu investīcijas (tās tiek pārdotas un valstī atgriežas nauda). Tāpat savu lomu ieņēmusi spekulatīvā jenu pirkšana, raksta Reuters.

Japānas jenas cenai pieaugot, pastāv liels risks, ka ar intervencēm valūtu tirgū iesaistīsies Japānas centrālā banka. Spēcīga Japānas jena sarežģī dzīvi jau tā no zemestrīces cietušajiem Japānas ražotājiem (domājams, Japānas CB pārlieku stipri jenu ilgstoši nepieļaus). Daudzi Japānas eksportētāji norādījuši, ka tie var palikt pelnoši, ka dolāra cena atrodas pie 86,3 jenu atzīmes vai augstāk. Valda viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū tiks veiktas centrālās bankas intervences.

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.

Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Pēc 60 gadu pārtraukuma viens no pazīstamākajiem īru viskijiem Tullamore DEW ir atgriezies dzimtajā brūzī; nu pēc trīs gadu minimālās nogatavināšanas tas pamazām sāk līt arī mūsu glāzēs

DB izmantoja iespēju par šo un par daudz ko citu parunāties ar Rīgā iebraukušo Tullamore DEW zīmola globālo vēstnieku Džonu Kvinu (John Quinn).

Mēs ar jums tiekamies itin vēsturiskā brīdī, kad tirgū ir jāparādās kompānijas viskijam, kurš pēc ilga pārtraukuma atkal jau nāk tieši no Tulamoras pilsētas.

Mūsu viskijs tika taisīts pašā Tulamorā no 1829. gada līdz 1954. gadam. Īrijā dedzinātavas vērās ciet jau kopš 1930. gadiem un līdz pat 1960. gadiem. Galu galā 1970. gados Īrijā bija palikušas tikai divas dedzinātavas. Es kompānijā, ko tolaik sauca Irish Distillers, sāku strādāt 1974. gadā.

Tolaik tika uzcelta viena jauna dedzinātava Midltonā, un visi zīmoli, kam agrāk bija bijušas savas dedzinātavas, pārcēlās uz turieni – mūsu Tullamore DEW, Jameson, Powers, Paddy un Crested Ten. Bushmills bija sava dedzinātava. Tā nu bija šīs divas – Midltonā un Bušmilsā. Tullamore izmanto tās abas, jo DEW tiek darināts no graudu, iesala un kubla viskija. Midltonā taisa tikai graudu un kubla šķirnes, tāpēc Bušmilsā taisījām iesala daļu.

Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Viedtālruņu un planšetdatoru ēra skaidri iezīmē Japānas tehnoloģijas sektora gigantu norietu.

Agrāk veiksmīgajiem un slavenajiem Japānas tehnoloģiju uzņēmumiem klājas arvien grūtāk. Kārtējo triecienu Japānas korporatīvajiem milžiem Sony un Panasonic šonedēļ devusi starptautiskā reitingu aģentūra Fitch, kas samazinājusi šo kompāniju obligāciju kredītreitingu līdz grabažas (junk) līmenim.

Japānas tehnoloģiju kompānijām šobrīd ir grūti konkurēt ar «stilīgajiem» Apple un Samsung Electronics. Tās nav spējušas nodrošināt sev kaut cik nozīmīgu tirgus daļu viedtālruņu un planšetdatoru tirgū, kas ir šā brīža tehnoloģijas sektora galvenā un izšķiroša cīņas fronte.

Šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu.

Jāpiebilst, ka vēl šorīt ASV dolāra cena atzīmējās zem 83 jenu atzīmes, kas ir jauns zemākais minētā kursa līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Japānas valdība jau izsenis izteikusi neapmierinātību ar augstu jenas cenu, kas krietni paplacina Japānas eksportētāju maciņus un apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos. Taču šoreiz Japānas CB nolēma rīkoties un pārdot jenas, pērkot ASV dolārus.

Tirgus dalībnieki lēš, ka šajā pirmajā intervencē Japānas CB pārdevusi 300 līdz 500 miljardus jenu (3,6 līdz 6 miljardus USD). Jāsaka, ka minētās Japānas CB intervences palīdzēja un ASV dolāra cena pieauga līdz 85,4 jenām, kas ir kursa augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Šodien starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's samazinājusi Japānas kredītreitinga AA- nākotnes izredzes no stabilām uz negatīvām.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka zemestrīce ar visām no tās izrietošajām sekām pasliktinās jau tā vājo publisko finanšu stāvokli, ja vien netikšot palielināti nodokļi.

Jāatgādina, ka Standard and Poor's pirmo reizi kopš 2002. gada Japānas kredītreitingu samazināja šā gada janvārī uzsverot, ka Japānas valdībai neesot plāna kā cīnīties ar arvien augošo valsts parādu. Jāpiezīmē, ka Japānas valsts parāds ir milzīgs (aptuveni 10 triljoni ASV dolāri) un divkārt pārsniedz valsts ekonomikas lielumu. Turklāt zemestrīces seku likvidēšanas un atjaunošanas darbi šo parādu, visticamāk, audzēs vēl lielāku. Tāpat tiek sagaidīts, ka Japānas budžeta deficīts paliks virs 8% atzīmes vēl vismaz līdz 2014. gada, norāda S&P eksperti.

Japāna, kas ir pasaulē trešā lielākā ekonomika, pēc martā notikušās zemestrīces un cunami šā gada pirmajos trīs mēnešos strauji sarukusi. Galvenie iemesli ir patēriņa un eksporta samazināšanās, vēsta BBC.

Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,9%. Savukārt gada griezumā tas sarucis par 3,7%. Tā kā jau divus ceturkšņus pēc kārtas IKP sarūk, valsts oficiāli ieslīgusi recesijā, Japāna piedzīvo krīzi.

Vissmagāk ir cietis patēriņš un eksports. Ekonomikas samazinājums ir lielāks nekā tika paredzēts – iepriekš tika lēsts, ka Japānas ekonomika varētu samazināties par 2%.

«Paredzam, ka Japānas ekonomika būs vāja vēl kādu laika posmu,» stāstīja Japānas ekonomikas ministrs Kaoru Josano (Kaoru Yosano).

Pēc katastrofas Japānas iedzīvotāji ir samazinājuši privāto patēriņu par 0,6%. Privātais patēriņš veido gandrīz 60% no Japānas ekonomikas. «Patēriņš bija zems jau 2010. gada beigu ceturksnī, bet zemestrīce izraisīja tālāku tā kritumu,» norādīja ekonomiste Naomi Finka (Naomi Fink). Aprīlī patērētāju uzticības indekss samazinājās līdz 33.1 punktam.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Šodien Japānas premjerministrs Naoto Kans paziņoja, ka valsts centrālā banka ir gatava veikt jaunas intervences valūtu tirgū, ja būs straujas Japānas jenas cenas izmaiņas.

Vēl pagājušajā nedēļā Japānas CB pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā iejaucās valūtu tirgū (pārdeva jenas) pēc tam, kad dolāra cena jenās sasniedza 82,85 jenu atzīmi, kas ir kursa zemākais līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Pēc minētās Japānas CB intervences dolāra cena atkāpās gandrīz līdz 86 jenu atzīmei. Tomēr šonedēļ dolāra cena atkal turpina toties augstākos līmeņos un šobrīd atrodas pie 84,6 jenu atzīmes.

Daudzi tirgus dalībnieki gan norādījuši, ka Japānas CB intervences neveiks, ja dolāra cena atradīsies virs 84 jenu atzīmes. Japānas CB rīkoties varētu pamudināt dolāra cenas došanas 82 jenu virzienā, raksta Reuters.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Japānas ilgtermiņa kredītreitingu. Tam par iemeslu reitingu aģentūra minējusi valsts deficīta apjomu un ievērojamos aizņēmumus, vēsta BBC.

Neraugoties uz to, ka Moody’s raksturojis Japānas prespektīvas kā stabilas, pasaules trešās lielākās ekonomikas reitings ir samazināts no Aa2 līdz Aa3. Japānas parāda līmenis ir augstākais no attīstītajām valstīm. Valsts finanses cietušas gan no globālās finanšu krīzes 2009. gadā, gan no šī gada martā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami izraisītajām sekām.

«Reitinga samazinājumu rosināja apjomīgais budžeta deficīts un tā parāda pieaugums, kas Japānai veidojies jau 2009. gadā,» teikts Moody’s paziņojumā.

Otrajā ceturksnī Japānas ekonomika sarukusi par 1,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, piedzīvots 0,3% samazinājums, liecina Japānas valdības sniegtie dati. Lai gan šis samazinājums ir mazāks, nekā daudzi analītiķi iepriekš paredzēja, ir pieaugušas bažas par to, ka aizvien palielinās Japānas aizņēmumi, lai tās ekonomika atlabtu pēc dabas katastrofas.