Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa
Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.
Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.
Zibenskarš neizdevās
Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.
Premjers Š. Abe līdz šim ir mēģinājis tendenci mainīt ar apjomīgiem kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem jeb, vienkārši sakot, problēmu nomētāt ar naudu. Tas ir atspoguļojies Japānas kompāniju augošās akciju cenās, bet reālajā ekonomikā – ne sevišķi. Savukārt gājiens ar PVN celšanu bija iecerēts, gan lai pildītu agonējošo budžetu, gan arī izaicinātu kompānijas uz algu celšanu un attiecīgu patēriņa pieaugumu.
Nodokļa celšana tiešām deva uzrāvumu inflācijai, kā bija cerēts, un Bloomberg aplēses liecināja, ka arī bez PVN radītā efekta inflācija paaugstinātā nodokļa pirmajā mēnesī bijusi 1,3%, tomēr uz lielākiem tēriņiem japāņus tas acīmredzot nav mudinājis, jo samērojama ienākumu pieauguma nav bijis. Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trijiem mēnešiem Japānas mājsaimniecību patēriņš ir sarucis pat par 19,2%, bet privātās investīcijas – par 9,2%, raksta Bloomberg, un vainots tajā tiek tieši PVN triju procentpunktu pieaugums.
Patēriņa cenas jūnijā Japānā ir augušas par 3,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un konkrēti pārtikas cenas ir augušas par 5,1%. Ne pienācīgs algu pieaugums, ne izrietoši tēriņi Japānā pēc PVN celšanas nav sekojuši arī pēc salīdzinoši labā abenomikas politikas skaidrojuma tautai un korporācijām. PVN celšanas laikā SEB bankas makroekonomikas eksperts DB komentēja, ka tā ir atšķirība starp Japānu un Latviju – ka šeit paredzamo PVN celšanu valdība neskaidro, bet Š. Abe par to runā gan ar uzņēmējiem – lai tie protas un ceļ algas, gan ar strādniekiem.
Bizness neklausa
Paredzot PVN kāpumu un inflāciju, Japānas arodbiedrības ir piepalīdzējušas premjeram Š. Abem un kopš gada sākuma ir mēģinājušas kompāniju vadības piespiest dalīties tajos ieguvumos, kas biznesam radies līdz ar valdības veiktajiem ekonomikas stimulēšanas ieguvumiem. Metalurģijas un mašīnbūves nozaru arodbiedrības ir prasījušas 1% pamat- algas pieaugumu mēnesī šajā fiskālajā gadā, kas sākās aprīlī, un arī nākamajā, raksta Reuters. Iznākumā Toyota koncerna strādniekiem šogad solīts 8% pamatalgas pieaugums un vēl piemaksas, raksta The Wall Street Journal (NSJ).
Viscaur ekonomikā algu pieaugums tomēr ir neliels – maijā japāņu pamatalga auga vien 0,2%, ja neskaita piemaksas un bonusus. Līdz pat šim tas nespēj kompensēt inflācijas pieaugumu, un korporācijas nesteidzas ar taisnīgāku ekonomisko ieguvumu sadali. Algu pieaugums šai ziņā arī nav vienīgais objektīvais rādītājs. Tā, piemēram, pēdējo sešu gadu laikā Japānas kompāniju ieņēmumi vidēji ir kritušies par 12%, bet peļņa pirms nodokļiem ir augusi par 27%, raksta WSJ. Tas noticis uz agresīvas izmaksu optimizācijas rēķina, ieskaitot strādājošo atlaišanu. Attiecīgi atalgojuma pieaugums nenozīmē proporcionālu situācijas uzlabošanos darba tirgū.
Patēriņa kritums šā fiskālā gada sākuma mēnešos devis savdabīgu blakusefektu, uzlabojot Japānas ārējās tirdzniecības bilances rādītājus. Tā kā tas diemžēl noticis uz importa krituma rēķina vājā patēriņa dēļ, par abenomikas ieguvumu tas dēvējams ļoti nosacīti.
Ar skatu uz algām
Jaunākie dati par IKP kritumu gan ir nedaudz labāki par gaidītajiem. Tā Bloomberg veiktā ekonomistu aptauja paredzēja visu 7% ekonomikas sarukumu. Ņemot vērā korporāciju un privātpersonu iepirkšanās entuziasmu iepriekšējā ceturkšņa beigās tieši pirms PVN celšanas, nemainīgas paliek reitingu aģentūras Fitch aplēses par Japānas IKP 1,6% izaugsmi visa gada laikā, raksta Reuters. Pateicoties tēriņiem gada sākumā, vidējais Japānas IKP pieaugums pašlaik ir jau 1,3%.
Aģentūra vērtē, ka abenomikas veiksme vai neveiksme ilgākā termiņā ir atkarīga no strukturālākām reformām, piemēram, budžeta tēriņu griešanas. Pašlaik dāsnais Centrālās bankas dotais monetārais stimuls ekonomikai ir palīdzējis to izraut no deflācijas, tomēr lielākais jautājums tagad ir par strādājošo algām – vai tās spēs tikt līdzi augošajām cenām.
Sezonāli izlīdzinātais nominālās algas pieaugums Japānā jūnijā bijis 0,4% pret šo laiku gadu iepriekš, raksta Reuters. Tas ir ievērojami zem 3,7% patēriņa cenu indeksa rādītāja un faktiski nozīmē reālo algu samazinājumu. Mazs mierinājums ir arī no t.s. reālās inflācijas (ja atrēķina pārtikas un elektroenerģijas sadārdzinājumu) salīdzinoši zemākā 2,4% rādītāja jūnijā, jo mājsaimniecības veikalā pie kases jūt tieši reālo inflāciju.
Tā kā Fitch pastiprināta interese ir par Japānas spēju veikt fiskālo konsolidāciju, šai situācijā Š. Abes administrācijai un abenomikas veiksmīgumam ir ievējojami riski. Vai tie materializēsies, kļūs skaidrs gada beigās, kad decembrī valdībai paredzēts nākt klajā ar paziņojumu par nākamo PVN kāpumu jau līdz 10%, sākot no 2015. gada oktobra, kā tas ir ieplānots.
Saprotams, ka patēriņa un reālo algu dinamika vai vismaz saprātīgas izredzes uz to būs pamata apsvērums oficiālās Tokijas turpmākajai PVN politikai. Algu pieauguma un patēriņa turpinoša nīkuļošana, no lielākas izaugsmes atturot visu ekonomiku, liktu šaubīties par fiskālās konsolidācijas iespējām, un tas savukārt par Japānu iedegtu sarkano gaismu kredītreitingu aģentūrām.