Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.
Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.
Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.
Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) sacīja, ka mazie uzņēmumi ir pakļauti lielam administratīvajam slogam un tehnikas jauninājumi rada jaunas problēmas PVN iekasēšanā. Pašreizējais EK sastāvs jau ir ierosinājis konkrētus pasākumus, ar kuriem paredzēts risināt jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, un tas ir apņēmies cīnīties pret krāpšanu PVN jomā.
Savukārt Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka dalībvalstīs PVN ir viens no galvenajiem nodokļu ieņēmumu avotiem. Tomēr aktuāla problēma ir pārsteidzoši lielais nodokļu iztrūkums - iekasētie PVN ieņēmumi ir par 170 miljardiem eiro mazāki, nekā tiem vajadzētu būt.
Viņa ieskatā, tas ir milzīgs zaudētas naudas apjoms, ko varētu ieguldīt izaugsmē un nodarbinātības uzlabošanā. «Ir pienācis laiks šo naudu atgūt. Mēs arī vēlamies atvēlēt dalībvalstīm vairāk patstāvības samazināto PVN likmju noteikšanā. Mūsu rīcības plānā tiks sniegti risinājumi attiecībā uz visiem minētajiem jautājumiem,» sacīja Moskovisī.
EK skaidroja, ka pašreizējā PVN sistēma ir jāmodernizē, lai tā neatpaliktu no mūsdienu globalizētās, digitālās un mobilās ekonomikas aktualitātēm. Pašreizējā PVN sistēma attiecībā uz pārrobežu tirdzniecību stājās spēkā 1993.gadā, un tā bija paredzēta kā pārejas posma sistēma. Šī iemesla dēļ EK plāno 2017.gadā nākt klajā ar priekšlikumu ieviest galīgos noteikumus par vienotu Eiropas PVN zonu.
Jaunie noteikumi paredzēs, ka pārrobežu darījumiem arī turpmāk piemēros nodokļa likmes, kas ir spēkā galamērķa dalībvalstī, tomēr pakāpeniski tiks mainīts veids, kā nodokļi tiek iekasēti, proti, tiks palielināta sistēmas aizsardzība pret krāpšanu. Vienlaikus tiks izveidots ES mēroga e-portāls, ar ko paredzēts nodrošināt, ka PVN iekasēšanas sistēmas izmantošana uzņēmumiem būs pietiekami vienkārša, bet dalībvalstīm - pietiekami stabila.
Komisija arī plāno modernizēt likmju regulējumu un turpmāk šajā ziņā dalībvalstīm atvēlēt lielāku rīcības brīvību. Tā ierosina divus risinājuma variantus. Viens variants būtu saglabāt minimālo standartlikmi 15% un, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, regulāri pārskatīt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes.
Otrais variants būtu atcelt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes. Tomēr tādā gadījumā būtu nepieciešami aizsargmehānismi, kas novērstu krāpšanu un negodīgu nodokļu konkurenci vienotajā tirgū. Šis variants varētu arī izraisīt uzņēmumu atbilstības nodrošināšanas izmaksu palielinājumu. Katrs no šiem variantiem paredz pašlaik piemērojamo samazināto likmju saglabāšanu.
Attiecībā uz atbalstu e-komercijai un MVU EK vērsa uzmanību, ka pašreizējā PVN sistēma attiecībā uz pārrobežu e-komerciju ir pārāk sarežģīta un dārga gan dalībvalstīm, gan uzņēmumiem. ES uzņēmumi atrodas konkurences ziņā neizdevīgā stāvoklī, jo konkrēti trešo valstu tirgotāji var ievest preces ES teritorijā, nemaksājot PVN.
Tāpat sistēmas sarežģītība apgrūtina arī dalībvalstu centienus nodrošināt, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Šī iemesla dēļ EK līdz 2016.gada beigām digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas gaitā nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu modernizēt un vienkāršot PVN attiecībā uz pārrobežu e-komerciju. Tas iekļaus priekšlikumu nodrošināt, ka e-publikācijām var piemērot tās pašas samazinātās PVN likmes, kuras piemēro drukātiem izdevumiem.
«Mūsu nākamais mērķis 2017.gadam ir iepazīstināšana ar PVN vienkāršošanas pasākumu paketi, ar ko paredzēts atbalstīt MVU izaugsmi un atvieglot to iespējas nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību,» skaidroja EK, kas aicinās Eiropas Parlamentu un Padomi ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atbalstu sniegt skaidras politiskas pamatnostādnes par šajā rīcības plānā izvirzītajiem risinājuma variantiem un apliecināt atbalstu reformām, kas izklāstītas šajā paziņojumā.
Sagaidāms, ka EK 2016. un 2017.gadā iepazīstinās ar priekšlikumiem attiecībā uz visiem šiem jautājumiem.