Pievienotās vērtības nodokļa plaisa Latvijā četru gadu laikā sarukusi vairāk nekā divas reizes – no 25% 2013. gadā līdz 11% 2016. gadā
To liecina Eiropas Komisijas publiskotie dati par PVN plaisu – starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem.
«Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām normatīvajos aktos, palielinot to preču pakalpojumu sarakstu, kuru iegādei tika piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība, lielākām nodokļu administrācijas pilnvarām, kā arī sekmīgai vienas no Valsts ieņēmumu dienesta prioritātes (PVN krāpniecības mazināšanā un šī nodokļa iekasēšanas uzlabošanā) izpildei,» skaidro auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Latvia Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Viņa uzsver, ka Latvija būtībā piecu gadu laikā ir veikusi ievērojamus PVN iekasēšanas uzlabošanas pasākumus, kā rezultātā arī PVN plaisa ir būtiski sarukusi. «PVN iztrūkums jeb plaisa tiek aprēķināta, salīdzinot sagaidāmos nodokļa ieņēmumus, pamatojoties uz statistikas datiem par preču un pakalpojumu patēriņu valstī ar faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem (samaksātais nodoklis pēc PVN deklarācijām - PVN pārmaksas + atgūtās nodokļa summas). Jo šie rādītāji ir līdzīgāki, jo mazāka būs PVN plaisa,» metodikas būtību skaidro I. Rauza.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Pēc Eiropas Komisijas datiem, ES kopumā PVN plaisa 2006. gadā saruka līdz 147,1 miljardam eiro. Procentuāli pret kopējām PVN saistībām plaisa saruka no 13,2% 2015. gadā līdz 12,3% 2016. gadā, kas ir zemākā vērtība, kopš 2012. gadā tika uzsākta PVN plaisas analīze. No 28 ES dalībvalstīm PVN plaisa saruka 22 valstīs, bet pieauga sešās – Rumānijā, Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un Francijā. Savukārt lielākais PVN plaisas sarukums par vairāk nekā 5% fiksēts Latvijā, Bulgārijā, Kiprā un Nīderlandē. Mazāka PVN plaisa bija Luksemburgā – tikai 0,85%, Zviedrijā – 1,08%, Horvātijā – 1,15%, savukārt lielākās – Rumānijā – 35,88%, Grieķijā – 29,22%, Itālijā – 25,9%. Kopumā pusē no ES dalībvalstīm PVN plaisa bija zemāka par 9,9%.
Lai arī Latvijā PVN plaisa ir samazinājusies jau četrus gadus pēc kārtas, tomēr tās apmērs ir augstāks nekā Igaunijai, kurai tā 2016. gadā bija 7%, savukārt Lietuvai PVN plaisa ir 25% – tik, cik Latvijai bija 2013. gadā. «Latvija uz Lietuvas fona izskatās ļoti labi, bet līdz Igaunijas līmenim ir vēl, kur tiekties,» vērtē I. Rauza.
Visu rakstu PVN plaisa būtiski samazinājusies lasiet 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!