Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pašvaldībām, kuras pašlaik finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā lielākās iemaksas, tik lielā apmērā iesaistīties nevajadzētu, bet tā vietā ar lielāku ieguldījumu būtu jānāk valstij, intervijā sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.

"Sistēmai jābūt taisnīgai, turklāt valstij jānāk ar savu ieguldījumu jeb līdzmaksājumu, lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību un iespēju augt gan lielām pilsētām, kurās ir potenciāls, gan arī reģioniem, lai saglabātu un veicinātu to attīstību," uzsvēra Audzišs.

Viņš norādīja, ka valsts ieguldījums var nebūt noteikta summa fondā, bet tā var piešķirt līdzekļus konkrētu mērķu sasniegšanai.

Kā piemēru LLPA izpilddirektors minēja to, ka beidzas no Eiropas Savienības fondiem finansētie deinstitucionalizācijas projekti, un to turpmākais finansējums paliek uz pašvaldību pleciem. "Tās ir salīdzinoši lielas izmaksas, un valsts varētu šo sadaļu segt, tādā veidā palīdzot pašvaldībām izlīdzināt finansējumu," pauda Audzišs.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Procentu likmēm turpinot augt, šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja kristies. Ja Tallinā un Viļņā mājokļi vidējai mājsaimniecībai vairs nav pieejami, tad Rīgā vidējā mājsaimniecība ar kredīta palīdzību joprojām var atļauties iegādāties dzīvokli, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksa dati.

Tomēr rīdzinieku, kas apsver pēc 2000. gada būvēta vai renovēta mājokļa pirkumu, var gaidīt vilšanās. Dzīvoklis šajā segmentā pirmo reizi kopš 2014. gada vidējai mājsaimniecībai nav pa kabatai. Šī gada rudenī tiks sasniegts mājokļu pieejamības zemākais punkts. Taču pie apvāršņa ir cerība – tālāks procentu likmju kāpums netiek prognozēts, un kritumu gaidām jau nākamā gada vēlā pavasarī. Papildus tam, algu kāpumam turpinot apsteigt dzīvokļu cenu pieaugumu, mājokļu pieejamība uzlabosies.

Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Lai gan Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī tirgus atguvās un gada beigās tika sasniegti rekordlieli pārdošanas apjomi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktais Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020.

Decembrī attīstītāji pārdevuši vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt kopējo darījumu vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro.

Avots: Colliers

2020. gadā nedaudz samazinājies darījumu skaits ar renovētajiem dzīvokļiem, kas daļēji skaidrojams ar tūristu skaita krasu samazināšanos un tā ietekmi uz īstermiņa nomas tirgu. Liela daļa renovēto dzīvokļu ir neliela izmēra un atrodas centrālajā pilsētas daļā, kas ir divi priekšnosacījumi veiksmīgam īstermiņa nomas īpašumam.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš atgādināja, ka pašlaik likumā ir iestrādāta norma, ka tās bankas, kuras līdz noteiktam apjomam audzē kreditēšanu, varēs saņemt iemaksas atlaidi līdz 100%. Idelsons prognozēja, ka vismaz pirmajā solidaritātes iemaksu likuma darbības gadā "Signet Bank" varētu kvalificēties 100% atlaidei, jo nākamgad banka plāno kredītportfeli audzēt par vairāk nekā 20%.

"Protams, ka lielās bankas uz šo likumprojektu skatās negatīvi. Tādēļ, iespējams, tās kredītus izsniegs ne tik aktīvi kā līdz šim, iespējams, iecenos šo nodokli kredītu procentu likmēs. Savukārt mums būs, iespējams, vieglāk konkurēt par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem," sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.