Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi vistiešākā veidā negatīvi ietekmē pievienotās PVN izkrāpšanas problemātika. Protams, ka Latvija nav vienīgā valsts kuras biznesa vidē dien dienā jāsadzīvo ar PVN izkrāpšanas esamību. Tāda problēma ir vairumam Eiropas Savienības dalībvalstu. Tai pašā laikā Latvija, tāpat kā lielākā daļa no Austrumeiropas valstīm izceļas ar miglā tītiem priekšnoteikumiem, kas ļautu godprātīgam nodokļa maksātājam izvairīties no PVN krāpnieku lamatām. Līdz ar to PVN maksātāji bieži vien ir spiesti spēlēt savdabīgu «veiksmes spēli», cerot, ka tā darījumu partneris neizrādīsies PVN krāpnieks.
Kāpēc būtu jāuztraucas, lai darījumu partneris nebūtu PVN krāpnieks? Tas ir tādēļ, ka dēļ PVN krāpšanas, kuru veicis darījumu partneris vai tā tālākie darījumu partneri, PVN par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem budžetā nenomaksā.
Dēļ nenomaksātā PVN valsts ir praktiskas dilemmas priekšā. Iekasēt PVN no vainīgās personas, vai padarīt uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu par «līdzdalībnieku» PVN izkrāpšanā, un iekasēt neiekasēto PVN no viņa. Vieglāk ir vērsties ar prasījumu pret uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu, jo parasti tas ir strādājošs uzņēmums. Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka no viņa ir vieglāk zaudētās PVN summas iekasēt, jo uzņēmums, kurā PVN ir pazudis, parasti ir «tukšs». Nereti praksē tā arī notiek. Tāpat, lai noķertu PVN krāpšanas organizētāju, pirmkārt, jābūt vēlmei organizētāju noķert, un, otrkārt, jāiegulda intensīvs intelektuāls darbs.
Zinot iepriekš minēto, paveras jautājums, ko darīt, lai spēlējot šo «veiksmes spēli» tiktu izdarīts viss saprātīgi iespējamais, lai izvairītos no PVN izkrāpēju izliktajām lamatām?
Visefektīvākais risinājums, lai galarezultātā neiekristu PVN izkrāpēju lamatās, ir nebūt neuzmanīgam jau brīdī, kad tiek pieņemts lēmums iepirkt preci vai pakalpojumu. Ja nodokļa maksātājs piever acis uz «riskiem», piemēram, izvēlas lētāko preču cenu, tai pašā laikā pienācīgi nepārliecinās par darījuma otru pusi, neizrāda nekādu interesi par darījumu partneru amatpersonām, uzņēmuma vēsturi utt., tad VID var argumentēt, ka nodokļa maksātājs nav bijis pienācīgi rūpīgs un rīkojies bezatbildīgi. Vadoties pēc esošās tiesu prakses (gan Eiropas Savienības tiesas, gan mūsu pašu tiesu), ja VID pienācīgi pierāda, ka uzņēmumam bija jāzina par PVN izkrāpšanu, tad pastāv būtisks risks, ka tiesa nodokļa maksātāju atzīs par «līdzdalībnieku» PVN izkrāpšanas shēmā.
Pievēršoties jautājumam kādas tad varētu būt ar riska ierobežošanu veicamās darbības, jāņem vērā, ka VID 2014. gada februārī izplatīja informatīvu materiālu «VID ieteikumi darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai». Ar šo dokumentu VID informēja nodokļa maksātājus par «riskanta» darījuma partnera pazīmēm. Tāpat VID sniedza ieteikumus, ko tad VID no nodokļu maksātājiem sagaida, lai tie paši varētu izvērtēt vai, iesaistoties «riskantos» darījumos, tie ir ar mieru uzņemties PVN izkrāpšanas risku.
Ne visi VID ieteikumi ir praktiski īstenojami, un savienojami ar dzīves realitāti un dažādu biznesu specifiku. Tai pašā laikā, daļu no VID ieteikumiem, bez ievērības atstāt nedrīkst. Tai skaitā VID identificētos kritērijus, kas tiešām indikatīvi liecina par iespējamo PVN izkrāpšanu. Piemēram, nepazīstamam un jaunam uzņēmumam ir liels apgrozījums, tas piedāvā darījumus ar ļoti augstu vērtību, bet tam nav biroja vai tirdzniecības vietas, tikšanās notiek publiskās vietās.
Līdzīgi būtu jāņem vērā VID norādītie kritēriji par darījumu cenu, pirkuma summas samaksu. Piemēram, jāizvērtē, vai slēgt tādu darījumu, kurā samaksa jāveic skaidrā naudā, vai samaksa jāveic trešajai personai, vai darījumu partnerim uz norēķinu kontu, kurš atvērts zemu nodokļu vai beznodokļu valsts kredītiestādē.
No pieredzes varu ieteikt, ka vadoties pēc katra konkrētā biznesa specifikas, komersantam vēlams ir veikt darījumu partneru riska analīzi. Šāda rīcība būtiski samazinātu risku iekrist PVN izkrāpēju lamatās. Ja tomēr uzņēmums tiks pret savu gribu iesaistīts PVN izkrāpēju shēmā, parādot VID, ka tas ir veicis saprātīgas darbības, lai izvairītos PVN izkrāpēju lamatām, tam būs krietni vieglāk pierādīt savu nevainību. Tas ir pamatot, ka tas nav bijis vieglprātīgs un, ka tas nevarēja zināt par PVN izkrāpšanu. Tāpat veicot saprātīgas darījumu partneru pārbaudes tiktu novērsts ne tikai finansiālais risks, bet arī iespējamais nodokļa maksātāja reputācijas sagraušanas risks, kas varētu iestāties, ja VID paša nodokļa maksātāja bezrūpības dēļ atzīs to par «līdzvainīgu» PVN izkrāpšanas shēmā.