22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara
Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.
«ES PVN direktīva atļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikas produktiem, izņemot alkoholiskos dzērienus, tāpēc šis jautājums ir nacionālo valstu valdību ziņā,» stāsta ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šo iespēju plaši izmanto vairums ES dalībvalstu, tostarp tādas turīgas valstis kā Lielbritānija, Luksemburga un Vācija, kā arī krīzē cietušās Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle un arī tikai pērn pievienojusies Horvātija. «Jā, ir valstis, kur samazinātā PVN likme piemērota, vēl pirms šīs valstis iestājās ES, un tiek saglabāta arī pašlaik, ignorējot minimālās PVN samazinātās likmes nosacījumu ES,» skaidro J. Zelmenis. Kā vienu no piemēriem viņš min Vāciju ar samazināto PVN.
Samazinātais PVN pastāv arī ES jaunajās dalībvalstīs, tomēr ne tik mazs kā Vācijā, Luksemburgā vai Lielbritānijā. «Ja valsts vadība vēlas, tad to arī izdara, un labākais piemērs ir Horvātija, kura pērn iestājās ES, un maizei un pienam PVN likme ir tikai 5%, bet 13% likme ir ūdenim, rafinētam cukuram,» svaigāko piemēru ES min J. Zelmenis. Viņš atgādina, ka arī citas jaunās ES dalībvalstis ir saglabājušas pazeminātu PVN pārtikai. Piemēram, Čehijā gan agrāk PVN bija 5% un 9%, tagad tas ir 14%, tomēr zemākas par standartlikmi. J. Zelmenis arī norāda uz Polijas piemēru. Proti, Polijā samazinātā PVN likme tika ieviesta no 2011. gada lai slāpētu pārtikas cenas brīdī, kad valstī tiek palielināta PVN standartlikme līdz 23% (bija 22%). Vēl jo vairāk – Polijā pārtikas produktiem faktiski ir trīs dažādas likmes: 5% – neapstrādātai pārtikai, 8% likme – produktiem, kas ir gatavi tūlītējai lietošanai, sagatavoti līdzņemšanai (tostarp sviestmaizes/karstmaizes u.tml.), restorānos pasniegtajiem produktiem, un arī 23% likme, piemēram, saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. «Lai arī šķiet sarežģīti, tomēr Polijas nodokļu administrācija ar visu šo samazināto PVN likmju piemērošanu un administrēšanu sekmīgi tiek galā,» norāda J. Zelmenis.
Citāda aina paveras Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā –, kā arī jau vēlāk ES uzņemtajā Bulgārijā šādas samazinātās PVN likmes pārtikai nepiemēro. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Tāda dīvaina aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina J. Zelmenis. Viņš norāda, ka nezinātājam varētu veidoties priekšstats par pretēju ainu. «Baltijas valstis ir visturīgākās ar lielākajiem ienākumiem, tāpēc vajag augstāku PVN likmi pārtikai, jo citādi šeit dzīvojošie «biezie» pavisam izlaidīsies, savukārt Vācijā, Luksemburgā un vēl jo vairāk Lielbritānijā iedzīvotāji, dzīvojot «pusbadā», vai pilnīgā «badā», tik tikko spēj savilkt ienākumus ar izdevumiem kopā, tāpēc tur ir tik mazas PVN likmes pārtikai,» ironizē J. Zelmenis. Vidējās algas (mēnesī) līmenis gan liek uz to raudzīties citādi, jo Luksemburgā ir nepilni 3200 eiro, Lielbritānijā – teju 2500 eiro, Zviedrijā – nepilni 2300 eiro, bet Latvijā – tikai 504 eiro.
PVN samazināšana ļautu palielināt konkurētspēju, vērtē DB aptaujātie uzņēmēji. Kā norāda SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem bija nepieciešama jau sen. «Lielā daļā ES valstu PVN ir zems, tāpēc mēs nevaram konkurēt. Šobrīd mums tirgus ir pārpludināts ar lētu importu, kas nav kvalitatīva prece un par ko netiek maksāti nodokļi. Ja PVN likme Latvijā būtu zemāka, atbrīvotos niša pašmāju ražotājiem, līdz ar to uz ielu stūriem vairāk tirgotu vietējo audzētāju produkciju un arī lauku veikalos importa preču būtu mazāk,» vērtē Jānis Bērziņš. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vairākkārt izteicies par nepieciešamību samazināt PVN likmi pārtikai, kas tikai stiprinātu pašmāju ražotāju konkurētspēju.