Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.
Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.
Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.
Patlaban zemestrīces un tai sekojošā cunami vissmagāk skartie reģioni – Mijagi un Fukušima - veido aptuveni 3,1% no Japānas IKP, ja pieskaita apkārt esošos reģionus - Ivate, Ibaraki un Točigi, tad tie ir 7,8% no IKP. Tādējādi, ja pieņem, ka pašreizējās katastrofas kaitējuma apmērs ir tāds pats kā 1995. gadā, valsts ekonomikas izaugsme tiktu samazināta par 0,2 – 0,3 procentpunktiem. Taču arī patlaban Japāna spēj kompensēt ražošanas iztrūkumu, kas radies dabas katastrofas ietekmē, turklāt arī postījumu likvidēšana dos savu pienesumu valsts ekonomikai, taču patlaban to aprēķināt ir ļoti grūti, norāda Bank of America Merrill Lynch.
Taču atšķirība starp 1995. gadu un situāciju patlaban ir tā, ka Japānas ekonomika šobrīd ir krietni sliktākā stāvoklī. Valstij ir lielāks parādu slogs nekā jebkurai citai industrializētajai valstij pasaulē – aptuveni 200% no IKP. Turklāt jau pirms katastrofas, proti, pērn pēdējā ceturksnī, Japānas ekonomika gada griezumā piedzīvoja 1,3% kritumu.
Galu galā ekonomisti norāda, ka minētā informācija ir tikai ļoti aptuvenas aplēses, jo patieso dabas katastrofas ietekmi uz Japānas ekonomiku varēs aprēķināt tikai pēc vairākiem mēnešiem.
Jau ziņots, ka piektdienas rītā Japānas ziemeļaustrumu daļu satricināja 8,9 balles stipra zemestrīce, kas izraisīja plašus postījumus un cunami vairāku metru augstumā. Šī zemestrīce ir spēcīgākā Japānas vēsturē un viena no stiprākajām uz pasaules notikušajām zemestrīcēm.