Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 20 ievainoti.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Šis ir jau otrais sprādziens, kas pēdējo divu dienu laikā satricinājis Volgogradu.

Svētdien sprādziens nogranda Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 17 cilvēki.

Nacionālais pretterorisma dienests apstiprināja, ka sprādzienu dzelzceļa stacijā sarīkojusi pašnāvniece.

Sprādzienu Volgogradas trolejbusā pirmdien sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks, paziņojuši izmeklētāji. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzieni Volgogradas dzelzceļa stacijā un trolejbusā ir saistīti un plānoti kopā.

Tikmēr traģiskajā pirmdienas sprādzienā bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 14. Iepriekš tika ziņots par 12 bojāgājušajiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu visā Krievijā pastiprināt drošības pasākumus.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Vismaz viens sprādziens satricinājis valdības ēkas Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, atsaucoties uz valsts televīzijas un aculiecinieku vēstīto, ziņo CNN, norādot, ka ir gan ievainoti, gan bojā gājuši cilvēki.

Vairākām ēkām ir izsisti logi, un uz ielām redzami asiņojoši cilvēki, šādu informāciju savā mājaslapā sniedz raidorganizācija NRK.

Parādās pretrunīga informācija par to, vai pirmajam sprādzienam sekojis arī otrs.

Viens sprādziens noticis pie valdības ēkas, kurā atrodas premjerministra Jensa Stoltenberga birojs, stāstījusi NRK reportiere Linda Reinholdsena. Otrs sprādziens varētu būt bijis pie Norvēģijas parlamenta.

Vairākās ēkās izcēlušies ugunsgrēki, un no tām ceļas dūmi.

Reuters žurnālists Valters Gibs redzējis astoņus ievainotus cilvēkus, ieskaitot divus vai trīs, kuriem bijuši nopietni ievainojumi, bet viens cilvēks varētu būt gājis bojā. BBC ziņo, ka bojā gājuši vismaz divi cilvēki, bet piecpadsmit ievainoti.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē noticis vēl viens sprādziens, ziņo euronews. Tas nograndis Schuman metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām.

Sprādziens noticis neilgi pēc diviem sprādzieniem Briseles lidostā. Sprādziens bijis arī Maelbeek metro stacijā.

Patlaban zināms, ka uzbrukumos Briselē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Teroraktu Maskavas lidostā Domodedova paveicis nevis viens, bet gan divi teroristi, kuri abi gājuši bojā sprādzienā, raksta Lenta.ru, ar atsauci uz aģentūru RIA Novostji.

Sprādziens varējis notikt arī spontāni, tanī mirklī, kad sieviete atvērusi somu ar spridzekli, norāda aģentūras ziņu avots, kurš neizslēdz iesēju, ka abi teroristi vēlējās spridzekļus tikai novietot lidostā un pēc tam to pamest.

Savukārt varas iestādes ziņo, ka terorists esot biji vīrietis. To apliecinot arī video ieraksti, savukārt uz sievieti norādījis tikai viens cilvēks.

DB jau ziņoja, ka sprādziens Maskavas lidostā notika 24.janvārī. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas. «Sprādziens notika bagāžas izsniegšanas zonā. Sprādziena iemesls pagaidām nav saprotams, nav izslēgts, ka spridzeklis atradās bagāžā,» aģentūrai Itar-Tass pavēstīja avots tiesībsargājošajās iestādēs.

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

- Zemestrīces radītais posts tiešā veidā negatīvi ietekmēs Japānas ekonomisko izaugsmi. Daudzu uzņēmumu darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, noteikti elektroenerģijas patēriņa ierobežojumi un ierobežota uzņēmumu darbība. Šie notikumi viennozīmīgi negatīvi ietekmēs uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas atsauksies arī uz to rīcību un kopējo patēriņu.

- Kad krīzes pirmais posms tiks pārvarēts un sekas apzinātas, sāksies apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirmkārt, lai tos finansētu, Japānas valdībai nāksies aizņemties ievērojamas summas finanšu tirgos un audzēt arvien tālāk savu ārējo parādu, kas jau pašlaik ir bīstami augsts – ap 200% no IKP. Tas, visticamāk, apdraudēs Japānas kredītreitingu un sliktākajā gadījumā var pat izsaukt parāda finansēšanas problēmas - līdzīgas tām, kādas redzam pašlaik virknē Eiropas valstu. Kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tik iespaidīgus līmeņus, pat neliels tā pieaugums var radīt nopietnas sekas.

Sprādzienā mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Teksasā varētu būt ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, kā arī, iespējams, ir nezināms skaits mirušo, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Sprādziens sagrāvis rūpnīcu, kā arī nodarījis plašus postījumus desmitiem tuvējās pilsētiņas Vako ēkām. Pēc sprādziena evakuēta lielākā daļa no vairāk nekā 2,7 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Vietējās slimnīcās nonākuši desmitiem sprādzienā cietušu cilvēku. Savukārt Teksasas varasiestādes aģentūrai Reuters norādījušas, ka sprādziens, visticamāk, ievainojis simtiem cilvēku un, ka daudzi palikuši zem sagrauto ēku drupām. Pagaidām nav zināms bojāgājušo skaits, tomēr ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka tas varētu būt mērāms desmitos.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis sprādzienu, tomēr tas, visticamāk, bijis rūpnieciskas dabas negadījums, uzskata Teksasas varasiestādes.

Otrdien Jelgavas Naftas bāzē izcēlies ugunsgrēks. Kāda aculiecienice portālam zz.lv ziņojusi, ka noticis sprādziens, novērojami melni dūmi.

Ugunsgrēku apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inga Vetere. Uz notikuma vietu devušies arī ugunsdzēsēji no Rīgas un Dobeles, vēsta reģionālais medijs.

Aculiecinieki ziņojuši, ka dūmi redzami virs autocisternu aizpildīšanas nojumes, apmēram tajā pašā vietā, kur ugunsgrēks noticis arī 19.augustā. Nojume dega 50 kvadrātmetru platībā.

Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Jauna eksplozija un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā atomelektrostacijā noveduši pie augsta radiācijas līmeņa, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, ziņo BBC. Pastiprinoties radiācijas noplūdei var notikt smaga kodolkatastrofa.

Otrdienas rītā, atomelektrostacijas (AES) Fukušima 1 otrajā reaktorā noticis sprādziens, kā rezultātā reģionā ir paaugstinājies radiācijas līmenis. Pats reaktora apvalks sprādzienu ir izturējis. Ugunsgrēks izcēlies arī ceturtā reaktora izlietotās kodoldegvielas krātuvē. To izraisīja ūdeņraža gāzes sprādziens, raidot atmosfērā radioaktīvos izmešus. Liesmas vēlāk ir izdevies noslāpēt. AES pašlaik strādā 50 cilvēki, kuru dzīvībai draud nopietnas briesmas.

Runājot televīzijā Japānas premjerministrs Naoto Kans sacījis, ka pastāv vēl lielāka radiācijas līmeņa risks. Ministru prezidents aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu.

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Saistībā ar notikušo terora aktu Maskavas lielākajā lidostā Domodedova lidojumi no un uz lidostu Rīga notiek saskaņā ar grafiku un nav atcelti, informē lidostas preses sekretāre Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Tomēr tie pasažieri, kuri lido uz Krieviju, aicināti lidostā ierasties 2 – 2,5 stundas ātrāk, jo ir ieviests pastiprināts drošības režīms ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Krievijas.

DB jau rakstīja, ka vakar, 24.janvāra, pēcpusdienā nogranda sprādziens Domodedova lidostā. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, bet ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

Starptautiskajā lidostā Rīga nedēļas sākumā ieviestais pastiprinātais drošības režīms no vakardienas, 26. janvāra, tiek piemērots tikai ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Domodedovas lidostas Maskavā, informē lidosta.

Iepriekš visi pasažieri, kuri lido uz jebkuru lidostu Krievijā, tika aicināti lidostā Rīga ierasties 2 – 2,5 stundas ātrāk, jo ieviests pastiprināts drošības režīms ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Krievijas.

DB jau rakstīja, 24.janvāra pēcpusdienā nogranda sprādziens Domodedova lidostā. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, bet ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

Pirmdienas pēcpusdienā nograndis sprādziens Domodedova lidostā, Maskavā, vēsta LTV Ziņu dienests.

Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājis 31 cilvēks, ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

«Sprādziens notika bagāžas izsniegšanas zonā. Sprādziena iemesls pagaidām nav saprotams, nav izslēgts, ka spridzeklis atradās bagāžā,» aģentūrai Itar-Tass pavēstīja avots tiesībsargājošajās iestādēs.

Domodevova lidosta 2010.gadā bijusi līdere pasažieru pārvadājumu apjomā Krievijā. Aizvadītajā gadā pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 19,2%, sasniedzot 22,3 miljonus cilvēku.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Patērētājiem, kuri gaida pienākam jaunāko Apple planšetdatoru iPad 2, varētu nākties paciesties ilgāk, jo nesen Japānā notikusī zemestrīce un tai sekojošais cunami, varētu izraisīt šomēnes tirdzniecībā nonākušā iPad 2 piegāžu kavēšanos, ziņo FoxNews.

Japāna ir būtisks daudzu produktu komponentu ražotājs un piegādātājs. Apple planšetdatoros ir vismaz piecas komponentes, kas tiek piegādātas no Japānas, tādējādi Japānā notikusī postošā dabas katastrofa var aizkavēt šo komponentu, kuru vidū ir daļas elektroniskajam kompasam un ierīces akumulatoram, kā arī, iespējams, skārienjūtīgā ekrāna pārklājums, piegādes.

Eksperti norāda, ka Japānas ražotājiem var rasties problēmas laikus izpildīt visus pasūtījumus, jo uzņēmumu darbiniekiem pēc dabas katastrofas ir grūtības ierasties darbā, turklāt apgrūtinātas ir arī izejmateriālu piegādes.

Apple nav reaģējis uz pasaules mediju ziņām par iespējamo iPad 2 piegāžu kavēšanos. Kompānijas interneta veikalā norādīts, ka jaunā planšetdatora piegādes var kavēties par vienu mēnesi vai pat vairāk, jo Apple cenšas tikt galā ar pieprasījumu, kas esot krietni lielāks nekā gaidīts.

Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Radiācija no Japānas līdz Latvijas teritorijai atnākt nevar, tā raidījumā 900 sekundes norādīja Radiācijas drošības centra direktora vietas izpildītājs Edmunds Pakers.

Viņš skaidroja, ka pa gaisu radiācija nevar atnākt, drīzāk saskarties ar to būtu iespējams, apēdot kādu ūdens iemītnieku, kas noķerts netālu no Japānas teritorijas. Tāpēc šobrīd uzdevums būtu pastiprināti pārbaudīt pasaules okeāna produktus, kurus cilvēki patērē pārtikā. E.Pakers arī piebilda, ka būtu jāpārbauda kokmateriāli, kas tiek eksportēti no Japānas.

Viņš atzīmēja, ka vide no radiācijas attīrās atkarībā no tā, kādi izotopi nonākuši tanī. Esot tādi, kas sadalās burtiski stundas laikā, bet ir arī tādi, kam nepieciešami gadi, un tas nozīmējot, ka vide praktiski neattīrās nekad.

Tomēr eksperts atzīmēja, ka diez vai tuvākajā laikā pasaule pāries uz kādu citu elektroenerģijas veidu, kas varētu aizstāt šo, jo alternatīvās elektroenerģijas ieguves avoti vēl esot izstrādes stadijā vai arī krietni dārgāki. Patlaban vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas un uzlabot drošību.

Saskaņā ar trešdien publiskoto izmeklētāju ziņojumu Polijas prezidenta lidmašīnu 2010.gadā pie Smoļenskas lidlauka Krievijas rietumos iznīcināja sprādziens, kas noticis, tai vēl atrodoties gaisā, ziņo Polijas Radio.

Komisija, kas izmeklē katastrofu, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un visi 95 pārējie lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp citas augstākās poļu valsts un armijas amatpersonas, atzinusi, ka to nav izraisījusi pilotu kļūda.

Saskaņā ar komisijas atzinumu vispirms eksplodējis lidmašīnas kreisais spārns, kad lidaparāts vēl atradies vairāk nekā 900 metru no Smoļenskas militārā lidlauka.

Pēc tam, lidmašīnai joprojām atrodoties gaisā, noticis sprādziens tās fizelāžā un pilnībā apstājušies dzinēji.

Vienlaikus komisija atzinusi, ka Smoļenskas lidostas dispečeri lidmašīnas ekipāžai snieguši kļūdainu informāciju par nosēšanos.

Savu ziņojumu komisija publicējusi nākamajā dienā pēc piemiņas pasākumiem, kas notika visā Polijā, apritot tieši astoņiem gadiem pēc traģiskās katastrofas.

Krievijā Novosibirskas apgabalā noticis sprādziens un izraisījies ugunsgrēks virusoloģijas un biotehnoloģiju pētniecības centrā, kur glabājušies Ebolas un baku vīrusu paraugi, pavēstīja varasiestādes, vienlaikus mierinot, ka saindēšanās draudu nav.

Sprādziens noticis pirmdien valsts pētniecības centrā «Vektor», kas ir viens no diviem objektiem pasaulē, kur atrodas baku vīrusa paraugi.

Ugunsgrēks izraisījies, eksplodējot gāzes balonam, pavēstīja sabiedrības veselības uzraudzības dienests «Rospotrebnadzor». Viens cilvēks ievainots.

Telpā, kur noticis sprādziens, bioloģiski bīstami materiāli nav atradušies. Ugunsgrēku jau pirmdien izdevies likvidēt, apliecināja dienests.

Padomju laikos centrs nodarbojies ar bioloģisko ieroču izstrādi.

Francijas ziemeļrietumos, Flamanvilas atomelektrostacijā (AES), ceturtdien noticis sprādziens, taču radioaktīvā piesārņojuma riska nav, lai gan vairāki cilvēki guvuši vieglus ievainojumus, paziņojušas varasiestādes.

Sprādziens esot noticis ārpus AES kodolzonas.

«Tas ir nozīmīgs tehnisks negadījums, tomēr tas nav kodolincidents,» aģentūrai AFP pavēstīja vietējā amatpersona Olivjē Marmions.

Viņš atklāja, ka pieci cilvēki guvuši vieglus ievainojumus. Notikuma vietā darbojoties ārkārtas dienesti.

Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms.

Pēc incidenta atzīšanas par izbeigtu viens no diviem AES reaktoriem tika slēgts, paziņoja varasiestādes.

Flamanvilas AES, kas darbojas kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, atrodas Lamanša jūras šauruma krastā. Tās operators ir energokompānija EDF.

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11 cilvēki, atsaucoties uz Krievijas tiesībsargāšanas un veselības aprūpes iestādēm, ziņo mediji.

Iepriekš Sanktpēterburgas gubernatora pārstāvis ziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā desmit cilvēki, bet vēl 50 guvuši ievainojumus. Vēlāk Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova pavēstīja, ka cietuši 47 cilvēki, no kuriem seši atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziena vietā saskaņā ar svaigākajām ziņām gājuši bojā deviņi cilvēki, bet vēl divi vēlāk miruši slimnīcā.

Sākotnēji tika saņemtas pretrunīgas ziņas par vienu vai par diviem sprādzieniem, kas notikuši uz vienas no Sanktpēterburgas metro līnijām, taču Krievijas izmeklēšanas komiteja oficiāli paziņojusi, ka bijusi tikai viena eksplozija.

Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu Dņepropetrovsku satricinājusi vairāku sprādzienu sērija, kuros cietuši vismaz 27 cilvēki, liecina Ukrainas varasiestāžu informācija.

Saskaņā ar pagaidām neapstirpinātu informāciju, kopumā pilsētā nogranduši desmit sprādzieni. Ukrainas varasiestādes norāda, ka 25 no cietušajiem cilvēkiem nogādāti slimnīcā. Ukrainas prokuratūra ierosinājusi krimināllietu.

Pirmais sprādziens noticis tramvaja pieturā pie pilsētas Operas teātra un tajā cietuši 13 cilvēki, kā arī sabojāts tramvajs, iznīcināta pietura un apkārt esošajām ēkām izbiruši logi.

Nākošais sprādziens nograndis pie kinoteātra Dzimtene, trešais sprādziens noticis netālu pie Lācara Gobas vārdā nosaukta parka, bet ceturtais spridzeklis eksplodējis pie tās pašas tramvaja pieturas pie kuras uzsprāga pirmais. Pēc tam aculiecinieki ziņojuši vēl par sešiem sprādzieniem.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju Japānā, ko izraisījusi zemestrīce un tai sekojošie cunami viļņi, tiek pārskatīti kodolenerģijas projekti Eiropā, ziņo BBC.

Vācijas un Šveices valdības apturējušas lēmumu pieņemšanu par to kodolprogrammām, un Eiropas Komisija otrdien rīko ministru un ekspertu tikšanos, lai pārrunātu drošības jautājumus.

Kā vēstīts, atomelektrostacijā Japānā, Fukušimā dažu dienu laikā notikuši jau vairāki sprādzieni. Atomelektrostacija atrodas 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tokijas. Pagājušās nedēļas piektdienā notikušās 9,0 balles spēcīgās zemestrīces un cunami dēļ bojā gājuši tūkstošiem cilvēku. Miljoniem cilvēku joprojām ir bez ūdens, pārtikas, elektrības vai gāzes, un vairāk nekā 500 tūkstoši palikuši bez pajumtes.