Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.
Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.
Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.
Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.
Situācija AES joprojām saglabājas ļoti bīstama, tomēr, kā norāda eksperti, kodolkatastrofas, līdzīgas tai kāda notika Černobiļā, iespējas ir salīdzinoši niecīgas.
Japānā piektdienas rītā notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami rezultātā ir gājuši bojā simtiem cilvēku un daudzi tūkstoši ir pazuduši bez vēsts.
Iepriekš Japānas premjerministrs Naoto Kans (Naoto Kan) skaidroja, ka zemestrīce un situācija Fukušima 1 Japānā ir izraisījusi nopietnāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Viņš arī paziņoja, ka sakarā ar elektroenerģijas trūkumu Japānā iespējami tās padeves traucējumi. Valdība arī ieteica iedzīvotājiem pirmdien nedoties uz darbu vai skolām, jo sabiedriskais transports nespēs nodrošināt iedzīvotāju pārvietošanos.
Japāna joprojām piedzīvo stiprus pēcgrūdienus un ir izplatīti brīdinājumi, ka drīzumā var notikt atkārtota, spēcīga zemestrīce.
Tikmēr Japāna ir izvērsusi plašu glābšanas operāciju, un savu palīdzību tai ir piedāvājušas daudzas citas pasaules valstis. Uz cunami skartajiem reģioniem savas glābēju komandas ir nosūtījušas: Lielbritānija, Dienvidkoreja, Singapūra un citas valstis. ASV flote nodrošina degvielu un meklē ieskalotos jūrā.
Japānas valdība arī paziņojusi, ka tā ieguldīs gandrīz 182 miljardus ASV dolāru ekonomikā, lai neļautu sagrūt akciju tirgiem.