Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 20 ievainoti.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Šis ir jau otrais sprādziens, kas pēdējo divu dienu laikā satricinājis Volgogradu.

Svētdien sprādziens nogranda Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 17 cilvēki.

Nacionālais pretterorisma dienests apstiprināja, ka sprādzienu dzelzceļa stacijā sarīkojusi pašnāvniece.

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Spēcīga eksplozija satricinājusi Meksikai piederošas naftas kompānijas Pemex galvenā biroja ēku valsts galvaspilsētā Mehiko. Sprādzienā bojā gājuši vismaz 25 cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti un vēl daudzi iesprostoti bojātajā ēkā.

Sprādziens nograndis debesskrāpja apakšējos stāvos, tādējādi apgrūtinot augšējos stāvos esošo cilvēku evakuāciju. Pagaidām nav zināmi eksplozijas cēloņi un notikušais tiek izmeklēts. Izvirzīta neoficiāla versija, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde, vēsta Reuters.

Notikuma vietā strādā glābēji, kas sprādziena bojātajā ēkā cenšas atrast izdzīvojušos. Sprādzienā cietušo ēku iecerējis apmeklēt Meksikas prezidents, Mehiko pilsētas mērs un Pemex kompānijas vadītājs.

Sprādziens pievienojies pēdējos gados Pemex vajājošu nelaimju virknei, kas izraisījušas pamatīgu kritiku par Meksikas valsts gāzes kompānijas iekšējo drošību. Tā, piemēram, aizvadītā gada septembrī Pemex ražotnē Mehiko ziemeļos bojā gāja 30 cilvēku.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informē EM.

Plānots, ka šo ēku iedzīvotājiem tipveida projekti ēku atjaunošanai būs pieejami nākamā gada pavasarī.

Tipveida projektu izstrādes mērķis ir veicināt sērijveida daudzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, nodrošinot izmaksu ziņā efektīvus un kvalitatīvus tipveida risinājumus, kā rezultātā pasūtītājiem ievērojami samazinātos būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes laiks un izmaksas.

Konkursā aicināta piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un ir gatavi sagatavot šādus projektus.

Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai abām sērijveida ēkām. Piedāvājums jāiesniedz elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz šā gada 24.jūlija plkst.10.

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

● Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

● Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

ASV policija pēc pakaļdzīšanās un apšaudes, iespējams, aizturējusi vienu no Bostonas maratona sprādziena organizētājiem, kas vēlāk miris.

Piektdienas rītā Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā notika apšaude, kuras gaitā ievainojumus guva viens policists, kurš pēc tam slimnīcā mira. Pēc apšaudes Bostonas likumsargi uzsāka pakaļdzīšanos, kas noslēdzās Votertaunas piepilsētā.

Notikumu aculiecinieki norāda, ka Votertaunā policistiem izdevies apturēt bēgošos un izcēlusies apšaude, kuras laikā bijuši dzirdami sprādzieni. Vietējās televīzijas uzņemtajos ziņu materiālos redzams viens no noziedzniekiem, kas tiek iesēdināts automašīnā. Viņa līdzdalībnieks pagaidām vēl nav notverts.

Policija Votertaunā uzsākusi mājokļu pārbaudes, kā arī brīdinājusi iedzīvotājus nevienam, izņemot likumsargus, durvis nevērt vaļā. Pagaidām saistība starp apšaudi institūtā un Votertaunā, kā arī Bostonas maratona sprādzieniem oficiāli nav apstiprināta.

Nu jau sabrukušajam lielveikalam Maxima blakus esošā daudzdzīvokļu ēka jebkurā brīdī var sabrukt, tāpēc tā būtu jānojauc ar organizētu sprādzienu paņēmienu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma norāda arhitekts Einars Vilnis.

Viņš arī pauž savu versiju par to, kāpēc sagāzās veikala Maxima priekšējā sienā. Pēc E. Viļņa domām, to neveicināja uz veikala jumta sakrautā krava. Tas notika tādēļ, ka blakus piebūvētā daudzdzīvokļu māja spieda uz priekšu veikala paneļus.

Bet veikala jumts, kā norāda E. Vilnis, ielūza tamdēļ, ka iepriekš tajā vietā ir noticis ugunsgrēks – ja kaut kas ir dedzis un pēc tam ar aukstu ūdeni apdzēsts, tad materiāla struktūra ir izmainīta. Tajā vietā arī, pēc arhitekta domām, noticis pirmais ēkas konstrukciju lūzums.

Tālāk Panorāmas sižetā E. Vilnis stāsta, ka, nojaucot atlikušās lielveikala Maxima konstrukcijas, blakusesošā daudzīvokļu ēka agri vai vēlu sagāzīsies. «Tas var būt pēc stundas, varbūt pēc divām dienām, varbūt pēc mēneša. Viņa [ēka – red.] šajā situācijā būtu ar organizētu sprādzienu, uz iekšpusi savācot, jāsagāž,» saka Einars Vilnis.

Prognozējot tālāko daudzstāvu ēkas, kas atrodas blakus pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruvušajam lielveikalam Maxima, likteni, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits biznesa portālam db.lv pauda, ka pat tad, ja rūpīgas ekspertīzes slēdziena rezultātā celtni saglabās, būs nepieciešams ilgs laiks, lai interesenti šo īpašumu varētu uztvert kā savu dzīvesvietu.

Raugoties uz Latvijas vēstures notikumu daudzveidību, jāsecina, ka Rīgā esošas dzīvojamās mājas atrodas vietās, kurās arīdzan vēsturiski tikušas zaudētas dzīvības, viņš norāda.

Pēc Arco Real Estate valdes locekles Ievas Jansones domām, «laiks dziedē dziļas brūces un interese par dzīvokļiem divpadsmit stāvus augstajā ēkā varētu parādīties pēc pāris gadiem, ja vien šis projekts nepiedzīvos maksātnespēju, tā kā traģiskie notikumi izraisījuši nepieciešamību investēt milzīgus naudas līdzekļus ekspertu algošanā un būvkonstrukciju stiprināšanā».

«Kā zināms, jaunais projekts ir ieķīlāts bankā, un bankrota procedūras rezultātā objekts nonāktu kredītiestādes īpašumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Traģēdijas upuru piemiņai, iespējams, tiks uzstādīts piemineklis un ierīkots neliels, simbolisks parks, kura apmeklētāji varētu kavēties atmiņās par liktenīgajiem notikumiem,» db.lv pauda Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

«Man šķiet, ka šobrīd neviens tur negribētu dzīvot, jo vietai ir milzīgs emocionālais fons. Vēl nav skaidrības par to, vai ēku nevajadzēs nojaukt. Gadījumā, ja eksperti apliecinās, ka ēka ir kvalitatīva un tajā var dzīvot, esam ieplānojuši veikt sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem, lai kopīgi atrastu tai noderīgu pielietojumu, piemēram, izvietot tajā sociālo māju,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Homburg Zolitude pārstāvis Joss Frujters.

Kā vēstīts, gan 21. novembrī sabrukušo lielveikalu Maxima, gan tam blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja Homburg grupas uzņēmums Homburg Zolitude. Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē - tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās Maxima veikals, pašlaik pieder ar Maxima Latvija saistītajai SIA Tineo. Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.

Uz norādi par iespējamo memoriālu traģēdijā bojāgājušajiem, kas tiktu ierīkots pie daudzstāvu dzīvojamās mājas, Frujters Dienai atbildējis: «Jā, protams, mēs atbalstīsim arī šī memoriāla izveidi. Bet pagaidām ir grūti spriest, kas notiks ar šo 12 stāvu ēku. Negribas izdarīt pāragrus secinājumus. Tas arī atkarīgs no vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi ir gatavi pieņemt.»

Sprādzienu Volgogradas trolejbusā pirmdien sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks, paziņojuši izmeklētāji. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzieni Volgogradas dzelzceļa stacijā un trolejbusā ir saistīti un plānoti kopā.

Tikmēr traģiskajā pirmdienas sprādzienā bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 14. Iepriekš tika ziņots par 12 bojāgājušajiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu visā Krievijā pastiprināt drošības pasākumus.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Par sprādzienu, kas pagājušajā nedēļā nodarīja postījumus Dānijas nodokļu dienesta ēkai Kopenhāgenā, tiek turēti aizdomās divi Zviedrijas pilsoņi. trešdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

Viens no aizdomās turamajiem, kas ir 22 gadus vecs, tika aizturēts otrdien Zviedrijā, bet otrs aizdomās turamais, kurš ir 23 gadus vecs, vēl nav notverts.

«Mēs esam veikuši kratīšanas vairākās adresēs Zviedrijā. Mēs esam atsavinājuši automašīnu, ko, mūsuprāt, izmantoja noziedznieki,» paziņoja Kopenhāgenas policija.

6.augustā pie Dānijas nodokļu dienesta galvenā biroja nogranda sprādziens, bet neviens cilvēks nopietnus ievainojumus neguva. Ēkas logiem izbira stikli un tika bojāta fasāde.

Vienu cilvēku savainoja lidojošas šķembas no sprādziena un viņam tika sniegta palīdzība slimnīcā.

Sprādziens notika vakarā un ēkā tobrīd atradās tikai divi cilvēki. Viņi eksplozijā necieta.

Pēc divām eksplozijām netālu no ASV pilsētas Bostonas maratona finiša līnijas, kā rezultātā bojā gājuši trīs cilvēki un vairāk nekā 100 cilvēki guvuši ievainojumus, sākusies plaša izmeklēšana, ziņo BBC. Tikmēr CNN ziņo, ka

Pakistānas talibi nolieguši jebkādu savu saistību ar šo traģēdiju.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēšanu ņēmis savās rokās un notikušo raksturojis kā potenciālu terorisma aktu.

Šorīt intervijā telekompānijai LNT žurnālists Juris Kaža, kuram ir cieša saistība ar Bostonu, sacīja, ka sprādzieni nogranduši pašā Bostonas «sirdī». Viņš notikuma vietu salīdzināja ar Rīgas doma laukumu vai Līvu laukumu.

Kā vēsta aģentūra LETA, Bostonas maratonā piedalījies arī vismaz viens skrējējs no Latvijas - 43 gadus vecais Andis Vītoliņš.

Ceturtdien pie ASV vēstniecības Ķīnas galvaspilsētā Pekinā nograndis sprādziens, ziņo aculiecinieki.

Tviterī ievietotajos attēlos redzams dūmu mākonis un policijas automašīnas ap plašo diplomātisko kompleksu Pekinas ziemeļaustrumos. Kompleksā atrodas ASV, Indijas un Izraēlas vēstniecības.

Sprādziens noticis plkst.13.30 pēc vietējā laika (plkst.8.30 pēc Latvijas laika) vietā, kur parasti Ķīnas pilsoņi stāv rindā pie ASV vēstniecības, lai nokļūtu uz sarunām par vīzas saņemšanu.

Kā pavēstīja vēstniecības preses pārstāvis, publiskā vietā pie vēstniecības ticis detonēts spridzeklis. Vienīgais cietušais ir sprādzienu sarīkojušais cilvēks.

Kā pavēstīja Ķīnas policija, sprādzienu sarīkojis kāds vīrietis, detonējot nelielu paštaisītu spridzekli. Vīrietis ir no Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona, kurš sprādzienā savainojis roku un pēc incidenta tika aizturēts.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Sprādzienā mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Teksasā varētu būt ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, kā arī, iespējams, ir nezināms skaits mirušo, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Sprādziens sagrāvis rūpnīcu, kā arī nodarījis plašus postījumus desmitiem tuvējās pilsētiņas Vako ēkām. Pēc sprādziena evakuēta lielākā daļa no vairāk nekā 2,7 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Vietējās slimnīcās nonākuši desmitiem sprādzienā cietušu cilvēku. Savukārt Teksasas varasiestādes aģentūrai Reuters norādījušas, ka sprādziens, visticamāk, ievainojis simtiem cilvēku un, ka daudzi palikuši zem sagrauto ēku drupām. Pagaidām nav zināms bojāgājušo skaits, tomēr ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka tas varētu būt mērāms desmitos.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis sprādzienu, tomēr tas, visticamāk, bijis rūpnieciskas dabas negadījums, uzskata Teksasas varasiestādes.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsenijs Jaceņuks tiekas ar valsts Austrumu reģionu līderiem. Tas notiek, realizējot misiju, kurai jāpanāk prokrieviski noskaņoto aktīvistu nomierināšanu, ziņo BBC.

A. Jaceņuks aicināja pašvaldību vadītājiem sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem uzsvērt, ka Kijevas valdība nodrošinās drošību un ekonomikas augšupeju Austrumos, raksta ziņu aģentūra Interfax.

Tikmēr Doņeckā, kuru apmeklējis A. Jaceņuks, bruņoti aktīvisti ir ieņēmuši pašvaldības administrācijas ēku un pieprasa pilsētai no Kijevas neatkarīgas pašnoteikšanās tiesības. Ukrainas nesen ieceltais premjerministrs drīzumā dosies arī uz Dņepropetrovsku, kur, līdzīgi kā citviet Austrumukrainā, notiek protesti, kuru mērķis ir panākt šo reģionu autonomiju.

Ceturtdien Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka viņš paredz situācijas atrisināšanos 48 stundu laikā, un tas tiks panākts vai nu izmantojot sarunas vai spēku.

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines maina maršrutus, kuru gala mērķis ir Ukrainā. Turpmāk Ecolines Ukrainā centīsies iebraukt no Polijas, izslēdzot Baltkrieviju, pavēstījuši uzņēmuma pārstāvji.

Ecolines pārstāvji skaidro, ka tādas izmaiņas tiek veiktas, ņemot vērā saspīlējumu Ukrainā.

Maršruti tiks mainīti iespēju robežās. «Piemēram, uz Odesu Ukrainā no šā gada 17. jūnija pilnīgi visi pārvadājumi tiks veikti nevis cauri Baltkrievijai, kā līdz šim, bet gan tikai cauri Polijai. Savukārt pasažieri, kuru galamērķis ir Kijeva, varēs izvēlēties maršrutu pēc nepieciešamības, proti, cauri Polijai vai Baltkrievijai,» teikts Ecolines paziņojumā.

Braucot, piemēram, no Rīgas uz Odesu cauri Polijai nevis Baltkrievijai, ceļā pavadītais laiks ieilgst par trim stundām, taču divu robežu vietā ir jāšķērso tikai viena, turklāt Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs nepieciešama tranzīta vīza, ceļojot cauri Baltkrievijai, ieguvumus un zaudējumus skaidro Ecolines vadītājs Andris Podgornijs. Viņš arī atzīst, ka, pasliktinoties kaimiņvalstu attiecībām, tiek ietekmēts arī robežu šķērsošanas un muitas kontroles process.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

4,8 magnitūdas stiprā zemestrīce, kas trešdien satricināja Sicīliju Etnas vulkāna apkaimē, atstājusi bez pajumtes 370 cilvēkus, un 28 cilvēki guvuši traumas, ceturtdien paziņojis Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs Andželo Borelli.

Viņš sacīja, ka cietušie cilvēki pārsvarā guvuši vieglus ievainojumus. Vissmagāk cietusi kāda 80 gadus veca sieviete, kuras ķermenis tika saspiests, bet viņas dzīvībai briesmas nedraudot.

Borelli atklāja, ka desmit cilvēki hospitalizēti, bet 18 cietušie, kuru ievainojumi bijuši vieglāki, pašu spēkiem nokļuvuši traumpunktos, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Civilās aizsardzības aģentūra saņēmusi 1600 izsaukumus pārbaudīt zemestrīces nodarītos postījumus.

Zemestrīce satricināja Sicīliju agri trešdienas rītā netālu no Viagrandes, Etnas austrumu nogāzē.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bija visspēcīgākais.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Tirdzniecības centrā Mols vērienīgās pretterorisma mācībās Hermejs 2017 izspēlēta ķīlnieku krīze un tajās piedalījušās valsts dienestu specvienības, šodien žurnālistiem pastāstīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkuss.

Fotoattēlus skatīt raksta galerijā!

Mācībās, kas noslēdzās šorīt piedalījās Drošības policijas (DP), Valsts policijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras, kā arī Mols pārstāvji. Atbalstu mācību norisei sniedza arī Rīgas Pašvaldības policija. Kopumā mācībās piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki un tās notika aptuveni septiņas stundas.

Tāpat mācībās piedalījās valstī esošās specvienības - Valsts policijas pretterorisma vienība Omega, Speciālo uzdevumu bataljons, Valsts robežsardzi pārstāvēja helikopters specvienība Sigma, savukārt NBS pārstāvēja Speciālo uzdevumu vienība.