Prognozējot tālāko daudzstāvu ēkas, kas atrodas blakus pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruvušajam lielveikalam Maxima, likteni, kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits biznesa portālam db.lv pauda, ka pat tad, ja rūpīgas ekspertīzes slēdziena rezultātā celtni saglabās, būs nepieciešams ilgs laiks, lai interesenti šo īpašumu varētu uztvert kā savu dzīvesvietu.
Raugoties uz Latvijas vēstures notikumu daudzveidību, jāsecina, ka Rīgā esošas dzīvojamās mājas atrodas vietās, kurās arīdzan vēsturiski tikušas zaudētas dzīvības, viņš norāda.
Pēc Arco Real Estate valdes locekles Ievas Jansones domām, «laiks dziedē dziļas brūces un interese par dzīvokļiem divpadsmit stāvus augstajā ēkā varētu parādīties pēc pāris gadiem, ja vien šis projekts nepiedzīvos maksātnespēju, tā kā traģiskie notikumi izraisījuši nepieciešamību investēt milzīgus naudas līdzekļus ekspertu algošanā un būvkonstrukciju stiprināšanā».
«Kā zināms, jaunais projekts ir ieķīlāts bankā, un bankrota procedūras rezultātā objekts nonāktu kredītiestādes īpašumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiks tālāk. Traģēdijas upuru piemiņai, iespējams, tiks uzstādīts piemineklis un ierīkots neliels, simbolisks parks, kura apmeklētāji varētu kavēties atmiņās par liktenīgajiem notikumiem,» db.lv pauda Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
M. Laukalējs vērš uzmanību uz situāciju Latvijas būvniecības jomā, kurā, pēc eksperta vārdiem, skatāma nekārtība un formalitāšu dominēšana pār praktisku kontroles mehānismu, kā tik ļoti trūkst, lai novērstu līdzīgus gadījumus. Arī būvuzraudzības jomu regulējot formāli normatīvie akti.
Pasaules praksē bieži ir gadījumi, kad virs cilvēku apmeklētām telpām tiek turpināti būvdarbi, kad daļa ēkas jau nodota ekspluatācijā, piemēram, Čikāgā, kurā atrodas Trump Tower, savulaik bija vērojama līdzīga situācija, kad milzīgās celtnes pirmajos piecdesmit stāvos izvietotā viesnīca uzņēma viesus, kamēr augšstāvos notika aktīva būvniecība. Tādēļ problēma visdrīzāk nav saskatāma notiekošajos būvdarbos, bet gan konstrukciju izturībā, savās pārdomās dalījās A. Šmits. Vienlaikus viņš uzsver, ka «Latvijā prevalē būvniecības process, kurā pasūtītājs jeb šajā gadījumā ģenerālnomnieks nosaka savu cenu, kādu tas gatavs maksāt par telpu nomu, tādēļ būvniekiem jādara viss iespējamais, lai realizētu pasūtījumu, izvēloties zemākas kvalitātes būvmateriālus vai meklējot apakšuzņēmējus, kas būvdarbus veic lētāk. Šāda vairāku būvniecības kompāniju iesaistīšanās projekta īstenošanā pilnīgi novērš to darbības kontroli».
A. Šmits arī skaidro, ka izsludinātie iepirkumu konkursi, kuros tiesības būvēt iegūst lētākās tāmes autors, neizbēgami samazina būvniecības kvalitāti un, kamēr tiks saglabāta šāda kārtība, Zolitūdes traģēdijas atkārtošanās arī turpmāk nav izslēgta. Turklāt liela izkārtne ar atpazīstama būvuzņēmēja vārdu vēl neapliecina, ka celtniecības darbus neveic viesstrādnieki un mazkvalificēts darbaspēks.
Kā vēstīts, ceturtdien vakarā Rīgā, Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima drupās atrasti 54 bojāgājušie, bet vēl vairāki desmiti traģēdijā cietuši. Patlaban tiek meklēti traģēdijas iemesli un noskaidroti vainīgie.
Nu jau sabrukušajam lielveikalam Maxima blakus esošā daudzdzīvokļu ēka jebkurā brīdī var sabrukt, tāpēc tā būtu jānojauc ar organizētu sprādzienu paņēmienu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma norādījis arhitekts Einars Vilnis. E. Vilnis stāstījis, ka, nojaucot atlikušās lielveikala Maxima konstrukcijas, blakusesošā daudzīvokļu ēka agri vai vēlu sagāzīsies. «Tas var būt pēc stundas, varbūt pēc divām dienām, varbūt pēc mēneša. Viņa [ēka – red.] šajā situācijā būtu ar organizētu sprādzienu, uz iekšpusi savācot, jāsagāž,» viņš uzskata.
Kā rakstīts, projekts, kurā notika traģēdija, bija sadalīts divās kārtās - pirmajā kārtā uzbūvēts lielveikals, bet otrajā kārtā tam blakus celts daudzstāvu nams un veikti būvdarbi uz strādājoša lielveikala jumta.