«Bostona nekad vairs nebūs tāda, kāda bija. Tas notika pašā Bostonas sirdī, skaistākajā vietā, netālu no Trīsvienības baznīcas,» par pirmdienas sprādzieniem Bostonā sacījusi jelgavniece, režisore Dace Micāne-Zālīte, kura pašlaik dzīvo ASV, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Viņa stāstījusi, ka Bostona ir pirmā Amerikas pilsēta, kas sāka atbrīvošanos no Anglijas karaļnama, tāpēc Patriotu diena, kas svinēta vakar, bostoniešiem ir īpaši svētki, brīvdiena un, protams, labas gribas izpausme – Bostonas maratons. «To visu sašķaidīja... Lai iedzītu cilvēkos bailes, nedrošību, kas ir terorisma mērķi,» medijam norādīja režisore.

Pēc sprādzieniem Bostonas apkārtnē dzīvojošie latvieši par notikušo ziņojuši sociālajos tīklos. «Visa latviešu sabiedrība sazinājās vakara garumā, sūtīja atbalsta vēstules un sēroja līdzi citiem bostoniešiem,» stāstījusi D.Micāne-Zālīte, atsūtot fotogrāfiju ar zīmīti, ko uz ielas atstājusi kāda ģimene.

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Apģērbu tirgotājs Primark plāno paplašināties un vērt vaļā pirmos veikalus ASV – pirmais būs 70 tūkstošu kvadrātpēdu (6,5 tūkst. kvadrātmetru) plašs veikals Bostonā Masačūsetsas štatā, ziņo BBC.

Pirmais Primark ASV, Bostonā, durvis vaļā vērs 2015. gadā. Pašlaik notiek pārrunas arī par citu Primark veikalu atvēršanu ASV Ziemeļaustrumu krastā līdz 2016. gadam.

Pašlaik nav ziņu, vai Primark plāno paplašināties arī citās valstīs, tostarp Latvijā.

Primark īpašnieks Associated British Foods pavēstījis, ka tā finanšu gada sešos mēnešos pamatdarbības peļņa no mazumtirdzniecības, kurā ietilpst arī peļņa no Primark, augusi par 26% līdz 296 miljoniem Lielbritānijas mārciņu.

Latviešu viesstrādnieks Mārtiņš Zāģers Lielbritānijā pievērsis vietējo mediju uzmanību, iesaistoties sarunās ar britu protestētājiem, kas pulcējušies, lai paustu savu viedokli pret imigrantiem, ziņo Boston Standard.

34 gadus vecais Mārtiņš Zāģers risinājis draudzīgas sarunas ar britu protestētājiem, kas piedalījās pret imigrāciju vērstā akcijā. Noklausoties britu argumentus, vīrietis esot skaidrojis viņiem, ka ieradies pilsētā strādāt, maksā nodokļus un paralēli apgūst angļu valodu. Sarunas esot beigušās ar rokasspiedienu, informē Boston Standard.

«Šeit pastāv problēma, ka daži angļi nestrādā, jo ir pārāk slinki,» viņš stāstīja medijam.

M. Zāģers esot novērojis, ka daži darba devēji labāk darbā pieņem imigrantus, jo viņi strādā uzcītīgāk.

«Es cenšos runāt angliski, jo esmu jūsu valstī, un es vēlos nest labumu Anglijai,» viņš stāstīja.

Degvielas noplūde no Boeing 787 Dreamliner likusi Japan Airlines atcelt pacelšanos no Bostonas Logan lidostas. Tas ir jau otrais incidents, kurā dažu dienu laikā iesaistīts šī modeļa lidaparāts, ziņo BBC.

Lidmašīna, kas devās uz Tokiju, bija jau izbraukusi uz pacelšanos, kad tika konstatēti aptuveni 40 galoni (151 litrs) izlijušas degvielas.

Pasažieri tikuši cauri sveikā un neviens incidentā nav guvis ievainojumus, informējis lidostas pārstāvis.

Jāatgādina, ka pirmdien šajā pašā lidostā citā Dreamliner, kuru izmanto Japan Airlines, izcēlās ugunsgrēks. Tas notika neilgi pēc nosēšanās. Ugunsgrēks izcēlies no pārkarsušas detaļas. Arī šajā incidentā neviens ievainojumus neguva.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

ASV ir uzticamākais Latvijas sabiedrotais un būtiskākais stratēģiskais partneris, pateicoties par ASV sniegto atbalstu Baltijas drošībai, tikšānās laikā ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) sacīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Otrdien, 29.aprīlī, abas amatpersonas tikās Vašingtonā un pārrunāja Latvijas un ASV sadarbību drošības jomā un enerģētikas jomā, informē Valsts kanceleja.

Pārrunājot ASV spēku klātbūtnes jautājumus Baltijas jūras reģionā, premjerministe pauda cerību, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā būs ilglaicīga. Savukārt Dž. Baidens apliecināja stingrās Ziemeļatlantijas līguma piektā panta garantijas Latvijai un atzinīgi vērtējis Latvijas apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu, lai līdz 2020. gadam tas sasniegtu 2% no IKP.

Sarunas laikā abas amatpersonas veltīja uzmanību arī enerģētikas jautājumiem – Ministru prezidente apliecināja Latvijas interesi ASV dabas gāzes eksporta uzsākšanai uz Eiropu. «Latvija ir gatava cieši sadarboties ar ASV valdību un uzņēmumiem alternatīvu meklēšanā,» pauda L.Straujuma, uzsverot, ka «gāzes eksporta uzsākšana no ASV uz ES būtu labs signāls Krievijai, ka Eiropai ir alternatīvas gāzes piegādes iespējas».

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestējis kādu Misisipi štata iedzīvotāju saistībā ar indi saturošu vēstuļu sūtīšanu ASV prezidentam Barakam Obamam, senatora Rodžera Vikera Vašingtonas birojam un kādai štata tieslietu sistēmas amatpersonai.

Aizdomās turētais – 45 gadus vecais Pols Kevins Kērtiss – aizturēts savās mājās Korintas pilsētā. FIB uzskata, ka aizturētais ar ASV Pasta starpniecību nosūtījis trīs vēstules, kuras pārbaudēs uzrādījušas nāvējošu indi ricīnu.

Ricīnu saturošās vēstules ASV amatpersonām tika pārtvertas saņemtā pasta drošības pārbaužu laikā. FIB norāda, ka tajās bijis rakstīts «redzēt netaisnību un to neatmaskot, nozīmē kļūt par klusu līdzdalībnieku».

Kā, vēstīts, pirmdien Bostonas maratona laikā nogranda sprādzieni, kuros bojā gāja trīs, bet ievainojums ieguva vairāk nekā 170 cilvēki. Vēstuļu saņemšana Vašingtonā izraisīja trauksmi, un tika evakuētas atsevišķas ASV valdības ēkas. Tomēr FIB vēlāk pavēstījis, ka ricīna saturošās vēstules un sprādzieni Bostonā neesot saistīti.

Šā gada 21. un 22. septembrī Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” kā partneris piedalās Latvijas - Amerikas Tirdzniecības kameras rīkotajā prestižajā biznesa forumā “Spotlight Latvia”, kas norisinās ASV pilsētā Bostonā.

Foruma ietvaros AS “Olainfarm” komanda tiekas arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, izvērtējot iespējas partnerībai gan medikamentu izstrādes, gan pieejamības nodrošināšanā.

“Mūsu pārliecība ir, ka veselības aprūpe un medikamentu pieejamība ir cilvēktiesības, nevis privilēģija. Tieši tāpēc AS “Olainfarm” savas darbības centrā vienmēr ir licis cilvēku intereses un viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, kas ietver sevī arī medikamentu pieejamību. Neskatoties uz to, ka ASV ir bijis šūpulis virknei vadošo farmācijas nozares spēlētāju, arī mēs, AS “Olainfarm”, redzam iespējas šajā tirgū atrast savu nišu, tāpēc ASV mūsu stratēģijā ir definēts kā viens no mērķa tirgiem, pie kura izpētes un kontaktu dibināšanas arī rūpīgi strādājam. Esmu pārliecināts, ka dalība biznesa forumos ASV jau tuvākajā laikā nesīs reālus augļus jaunās potenciālās partnerībās un sadarbības projektos,” uzsver AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

No Ņujorkas līdz Losandželosai tūkstošiem cilvēku aptuveni desmit ASV pilsētās trešdien izgājuši ielās, lai protestētu pret republikāņu kandidāta Donalda Trampa otrdien gūto uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Protestu laikā tika aizdedzināts Trampa galvas atveids, kurti ugunskuri un bloķētas ielas. Tomēr vairums demonstrāciju pagāja mierīgi.

Vašingtonā vairāki simti demonstrantu ar svecītēm trešdienas vakarā sapulcējās Baltā nama priekšā, kritizējot to, ko viņi dēvēja par Trampa rasismu, seksismu un ksenofobiju, un nesot plakātus ar uzrakstiem «We have a voice!» («Mums ir balss!») un «Education for all!» («Izglītību visiem!»).

«Cilvēki ir pamatoti nobijušies,» sacīja viens no šīs demonstrācijas organizētājiem - liberāļu grupas MoveOn.org Vašingtonas direktors Bens Viklers. «Mēs esam šeit, jo šajos vistumšākajos brīžos mēs neesam vieni,» viņš piebilda.

ASV Bostonas universitāte lūgusi tiesai apturēt iPhone 5 viedtāruņu, iPad planšetdatoru un MacBook Air tirdzniecību, uzskatot, ka šie produkti izmanto universitātes speciālistu 1997. gadā patentētu tehnoloģiju.

Patentā aprakstīta lēta metode zila lāzera iegūšana izmantojot gallija nitrīda filmu pusvadītājus, vēsta USA Today. Bostona universitāte vēlas panākt, lai Apple kā kompensāciju maksā daļu no savu produktu tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem, kas varētu sasniegt 75 miljonus ASV dolāru. «Apple pārkāpumi ir izraisījuši un turpina izraisīt neatgriežamus zaudējumus universitātei,» norāda Bostonas Universitāte.

Universitātes pieteikumā par Apple veikto patenta pārkāpumu gan nav norādīts, kādā veidā kompānija to darījusi, taču eksperti skaidro, ka nereti šāda tehnoloģija tiek izmantota LED displeju izgatavošanā. Aizvadītajā gadā Bostonas universitāte lūdza tiesai izskatīt iespējamu patentu pārkāpumus, kurus izdarījušas kompānijas Amazon un Samsung. Kopumā universitāte patentu pārkāpumos vaino astoņas kompānijas, raksta laikraksts Boston Herald.

Šodien pirmo reizi deviņu mēnešu laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena sarukusi zem 100 ASV dolāru par barelu atzīmes. Līdz ar vājākiem pasaules otras lielākās tautsaimniecības – Ķīnas - dinamikas mērījumiem, pastiprinājušās ekonomistu un finanšu tirgu raizes par globālās ekonomikas izaugsmi. Arī sprādzieni Bostonā pasliktinājuši investoru omu, ziņo Reuters.

Būtībā pašas ziņas par vājāku izaugsmi jaunums nav. Tiesa gan, palielākai un pat varētu teikt paniskai izejvielu izpārdošanai lielāks katalizators ir bijušas ziņas par vājāku Ķīnas ekonomikas izaugsmi (arī pēdējā laikā publicētie ASV ekonomikas dati likuši vilties). Visi notiekošie procesi liek prognozēt zemākas globālās tautsaimniecības izaugsmes tempus, kas savukārt ļauj paredzēt mazāku pieprasījumu pēc izejvielām. Tas savukārt liek krist to cenām.

Šonedēļ pasaules svarīgāko makroekonomikas datu plūsma sagādājusi visai nepatīkamu pārsteigumu - Ķīnas ekonomika (Ķīna ir otra lielākā naftas patērētāja pasaulē) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn augusi «vien» par 7,7%. Tas ir mazāk nekā minētās valsts tautsaimniecība gada skatījumā auga iepriekšējā ceturksnī – par 7,9%. Tas ir arī mazāk nekā pirms tam Ķīnas šā gada pirmā ceturkšņa izaugsmi prognozēja analītiķi (prognoze bija izaugsme 8% apmērā).

Bankas meklē veidus, kā pelnīt; lielajiem depozītiem negatīvas likmes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav nekāds jaunums tas, ka uz rekordzemo dažādu Rietumvalstu centrālo banku noteikto procentlikmju fona ļoti liesos līmeņos atrodas vienkāršo depozītu likmes. Tāpat arī likviditāte daudzām finanšu iestādēm vairs nav problēma, kas nozīmē, ka tās zināmā mērā, iespējams, negribētu maksāt pat šā brīža niecīgos procentus par kādiem lielākiem depozītiem. Jāņem vērā, ka uz rekordzemu likmju fona ir apdraudēta banku spēja pelnīt. Vienkāršoti izsakoties, banku peļņa ir starpība starp noguldījumiem un kredītiem un, nedzenot negatīvā teritorijā noguldījumu likmes, samazinās šī starpība, kas vai nu liek apturēt kredītu likmju lejupslīdi vai liek dzīt negatīvā teritorijā depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku.

Japānā apturēti lidojumi ar visām valstī esošajām ASV ražotāja Boeing lidmašīnām 787 Dreamliner, kas piedzīvojusi kārtējo ķibeli, kā rezultātā bija nepieciešams veikt ārkārtas nosēšanos, vēsta Associated Press.

Dreamliner lidmašīnas avārijas nosēšanos trešdien, 16. janvārī, veica Japānas aviokompānijas All Nippon Airways (ANA) piloti, reaģējot uz brīdinājuma signāliem un sajūtot deguma smaku lidmašīnas kabīnē. Tobrīd lidmašīna veica iekšzemes lidojumu. Neviens no pasāzieriem vai apkalpes locekļiem nav cietis.

Boeing 787 jeb Dreamliner lidmašīna ir jaunākais ASV kompānijas sasniegums, uz ko kompānija liek lielas cerības. Pēc Dreamliner piegāžu uzsākšanas, kas aizkavējās trīs gadus, lidmašīnu vajājušas vairākas neveiksmes, ieskaitot akumulatoru problēmas un degvielas noplūdes.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Biskvīta formas, kas «izceptas» no fajansa un ir populāras Eiropas mākslas studijās, ir atceļojušas uz Rīgu; uz tām radoši un krāsaini izpausties var gan lieli, gan mazi

Mākslas studiju Biskvīts Aristida Briāna ielā Rīgā pagājušā gada vasarā atvēra Elīna Suharenko. Viņa ir mācījusies biznesa vadību, septiņus gadus strādājusi Rietumu Bankā, kuras akcionāri ir arī viņas ģimene, un vadījusi departamentu, kas atbild par sadarbību ar finanšu institūcijām. Elīna joprojām darbojas Rietumu Bankas labdarības fonda padomē. «Aiziet no darba bankā nebija viegli, bet ļoti gribējās kaut ko pašai savu. Kopš man ir sava studija, vīrs atzīst, ka esmu kļuvusi mierīgāka un daudz biežāk smaidu,» saka Elīna. Viņa atzīst, ka mākslas studija nav tikai hobijs, bet arī iespēja nopelnīt.

Ideja par mākalas studijas izveidošanu Elīnai dzimusi pirms trim gadiem, kad viņa bijusi komandējumā Bostonā, ASV. «Man bija brīva diena, kuru pavadīju kopā ar saviem radiniekiem, kuri dzīvo šajā pilsētā. Brālis palūdza aizvest savu piecgadīgo meitiņu uz bērnu ballīti, kas notika mākslas studijā. Tajā bērni ar akrila krāsām krāsoja ģipša figūriņas. Kopā mēs ļoti labi pavadījām laiku,» atceras E. Suharenko.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmums «Alstom» izteikuši jaunus piedāvājumus, lai panāktu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu to vilcienu ražošanas biznesu apvienošanai, pirmdien paziņoja «Alstom».

«Alstom» norāda, ka uzņēmums un «Siemens» nolēmuši vēl vairāk mainīt izteikto piedāvājumu, lai mazinātu EK bažas saistībā ar šī darījuma ietekmi uz konkurenci.

Uzņēmums gan skaidro, ka to biznesu vērtība, kurus piedāvāts pārdot, saglabājas nemainīga un veido aptuveni 4% no to kopējā tirdzniecības apjoma.

Ja šis darījums tiks apstiprināts, tad tiks izveidots uzņēmums ar aktivitātēm 60 valstīs un gada apgrozījumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

Gan Francijas, gan Vācijas valdības paudušas atbalstu šim darījumam, uzsverot, ka Ķīnas giganta CRRC darbības izvēršana globālajā tirgū negatīvi ietekmēs Eiropas ražotāju darbību.

CRRC jau spējis noslēgt nozīmīgus līgumus tādās ASV pilsētās kā Bostonā, Losandželosā un Filadelfijā, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Jerūns Veitess (Jeroen Weites) ar 20 gadu starptautisku pieredzi farmācijas nozarē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Lauris Macijevskis turpinās darbu valdē.

AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jerūnam Veitesam uzticēta “Olainfarm” grupas kopējā pārvaldība un stratēģiskā attīstība, kā arī jaunu tirgus nišu atrašana un noieta tirgu paplašināšana.

J. Veitesa vadībā ieviesti vairāk nekā 30 jaunu farmācijas produktu starptautiskajos tirgos. Jerūns Veitess no 2014. gada bija globālā veselības aprūpes līdera “Sanofi” ģenerāldirektors Bulgārijā, kā arī vadījis “Sanofi” vispārējās medicīnas Dienvideiropas (200 milj. eiro peļņa) un Ziemeļeiropas (165 milj. eiro peļņa) klasterus, kur galvenais uzdevums bija nodrošināt sekmīgus uzņēmuma pārmaiņu procesus.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.