Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Degvielas noplūde no Boeing 787 Dreamliner likusi Japan Airlines atcelt pacelšanos no Bostonas Logan lidostas. Tas ir jau otrais incidents, kurā dažu dienu laikā iesaistīts šī modeļa lidaparāts, ziņo BBC.

Lidmašīna, kas devās uz Tokiju, bija jau izbraukusi uz pacelšanos, kad tika konstatēti aptuveni 40 galoni (151 litrs) izlijušas degvielas.

Pasažieri tikuši cauri sveikā un neviens incidentā nav guvis ievainojumus, informējis lidostas pārstāvis.

Jāatgādina, ka pirmdien šajā pašā lidostā citā Dreamliner, kuru izmanto Japan Airlines, izcēlās ugunsgrēks. Tas notika neilgi pēc nosēšanās. Ugunsgrēks izcēlies no pārkarsušas detaļas. Arī šajā incidentā neviens ievainojumus neguva.

Apģērbu tirgotājs Primark plāno paplašināties un vērt vaļā pirmos veikalus ASV – pirmais būs 70 tūkstošu kvadrātpēdu (6,5 tūkst. kvadrātmetru) plašs veikals Bostonā Masačūsetsas štatā, ziņo BBC.

Pirmais Primark ASV, Bostonā, durvis vaļā vērs 2015. gadā. Pašlaik notiek pārrunas arī par citu Primark veikalu atvēršanu ASV Ziemeļaustrumu krastā līdz 2016. gadam.

Pašlaik nav ziņu, vai Primark plāno paplašināties arī citās valstīs, tostarp Latvijā.

Primark īpašnieks Associated British Foods pavēstījis, ka tā finanšu gada sešos mēnešos pamatdarbības peļņa no mazumtirdzniecības, kurā ietilpst arī peļņa no Primark, augusi par 26% līdz 296 miljoniem Lielbritānijas mārciņu.

Latviešu viesstrādnieks Mārtiņš Zāģers Lielbritānijā pievērsis vietējo mediju uzmanību, iesaistoties sarunās ar britu protestētājiem, kas pulcējušies, lai paustu savu viedokli pret imigrantiem, ziņo Boston Standard.

34 gadus vecais Mārtiņš Zāģers risinājis draudzīgas sarunas ar britu protestētājiem, kas piedalījās pret imigrāciju vērstā akcijā. Noklausoties britu argumentus, vīrietis esot skaidrojis viņiem, ka ieradies pilsētā strādāt, maksā nodokļus un paralēli apgūst angļu valodu. Sarunas esot beigušās ar rokasspiedienu, informē Boston Standard.

«Šeit pastāv problēma, ka daži angļi nestrādā, jo ir pārāk slinki,» viņš stāstīja medijam.

M. Zāģers esot novērojis, ka daži darba devēji labāk darbā pieņem imigrantus, jo viņi strādā uzcītīgāk.

«Es cenšos runāt angliski, jo esmu jūsu valstī, un es vēlos nest labumu Anglijai,» viņš stāstīja.

Pēc divām eksplozijām netālu no ASV pilsētas Bostonas maratona finiša līnijas, kā rezultātā bojā gājuši trīs cilvēki un vairāk nekā 100 cilvēki guvuši ievainojumus, sākusies plaša izmeklēšana, ziņo BBC. Tikmēr CNN ziņo, ka

Pakistānas talibi nolieguši jebkādu savu saistību ar šo traģēdiju.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēšanu ņēmis savās rokās un notikušo raksturojis kā potenciālu terorisma aktu.

Šorīt intervijā telekompānijai LNT žurnālists Juris Kaža, kuram ir cieša saistība ar Bostonu, sacīja, ka sprādzieni nogranduši pašā Bostonas «sirdī». Viņš notikuma vietu salīdzināja ar Rīgas doma laukumu vai Līvu laukumu.

Kā vēsta aģentūra LETA, Bostonas maratonā piedalījies arī vismaz viens skrējējs no Latvijas - 43 gadus vecais Andis Vītoliņš.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Multimiljardu kompānijas Sonoco viceprezidents un preču iepirkuma vadītājs Uldis Sīpols, kurš savos vairāk nekā 35 karjeras gados ir ieņēmis vadošus amatus daudzās globālās korporācijās, piemēram, Procter & Gamble un Ford Motor Company, modri seko notikumiem Latvijā.

Latviju viņš apmeklē reizi gadā, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma starplaikā paspējis satikties ar ģimenes draugiem un kārtīgi izstaigāt Vecrīgu sestdienas pēcpusdienā, izbaudot labas pusdienas svaigā gaisā.

Forumā Uldis Sīpols piedalījās paneļa diskusijā, kura tēma bija CETA (Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Kanādu) un TTIP (Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Latvijas uzņēmējiem līdz līgumu ratificēšanai ir jāizpilda virkne mājasdarbu un jābūt gataviem uzlūgt uz deju visnotaļ neveiklos nīlzirgus, kas var ne tikai uz kājas uzkāpt, bet arī samīt, viņš uzskata.

Boulinga un biljarda zāles, dažādu sporta veidu simulatori, interaktīva alpīnisma siena, plaša telpa bērniem ar virtuālo akvāriju un interaktīvo smilšu kasti, ekrāni sporta faniem, kā arī ēdināšanas zona – to visu 1958 m2 plašā zonā topošajā tirdzniecības centrā Akropole plāno ieviest uzņēmums O’Learys.

O’Learys ir Bostonā dibināta ķēde ar vairāk nekā 130 franšīzes bāriem un restorāniem, no kuriem 31 ir boulinga celiņi, savukārt 11 no tiem ir izklaides centri, kas atrodas Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Beļģijā, Ungārijā, Turcijā, AAE, Singapūrā, Vjetnamā un Ķīnā.

Jau vēstīts, ka Akropole, kas šobrīd tiek būvēta Rīgā, Maskavas ielā 257b, būs viens no lielākajiem un modernākajiem iepirkšanās centriem Baltijā. Daudzfunkcionālais tirdzniecības centrs, kura kopējā platība būs aptuveni 98 000 m2, piedāvās visplašāko veikalu klāstu - vairāk nekā 220 modes un dzīvesstila veikalu, plašu kafejnīcu un restorānu klāstu, vissezonas slidotavu, kinoteātri, modernu fitnesa zāli, iekštelpu un ārtelpu bērnu spēļlaukumus.

Kā divi lauku puiši ar sirdsapziņu un humorizjūtu uzbūvējuši lielu biznesu.

Tas bija viens no pirmajiem hipijbiznesiem, ko aprija konglomerātu haizivis. Tam pareģoja bēdīgu galu, bet Ben&Jerry’s saldējums vēl joprojām tiek pārdots un ne bez finansiāliem panākumiem. Tas pat ir kļuvis par savdabīgu zīmolikonu alternatīvajiem un sociāli atbildīgajiem, ne vienmēr gan pozitīvā nozīmē.

Gandrīz mašīna

Žozefīnes lidojošā mašīna. Gandrīz, gandrīz tāds būtu šī slavenā saldējuma nosaukums. To ierosināja viens no līdzdibinātājiem, Bens Koens (Ben Kohen), bet diemžēl to noraidīja otrs līdzdibinātājs Džerijs Grīnfilds (Jerry Grienfield). Divi bērnības draugi, kuri abi bija pametuši skolas un nezinādami, ko pasākt ar dzīvi, izdomāja taisīt augšā biznesu. Kā būtu ar beigeļiem? Tām mīkstajām, sēklām nobērtajām maizītēm ar caurumu vidū? O, jā! To cepšanas aprīkojums gan bija pārāk dārgs un ne pa kabatai abiem draugiem. Un kā būtu ar saldējumu? O, jā! Viņi samaksāja piecus dolārus par tālmācības kursiem saldējuma meistarošanā un dabūja sertifikātu ar izcilību (gala eksāmenā varēja izmantot pierakstus).

Latvijas ātro kredītu uzņēmumus 4Finance nolīgusi starptautisko banku Credit Suisse obligāciju emisijas rīkošanai, raksta globalcapital.com.

Tādējādi septiņu gadu laikā tā būs pirmā reize, kad Latvijas emitents, kas nav valsts iestāde, aizņemas starptautiskajā tirgū.

Tikšanās ar investoriem sākās Londonā trešdien, kam seko tikšanās Ņujorkā šodien, Bostonā – piektdien un noslēgsies Šveicē pirmdien.

Db.lv jau rakstīja, ka AS 4finance grupa pagājušo gadu noslēgusi ar 153,1 miljonu eiro apgrozījumu un konsolidēto peļņu 35,9 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt nodokļos Latvijas valsts budžetā uzņēmums nomaksājis 8,7 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā uzņēmums paplašinājis piedāvāto produktu klāstu Gruzijā, Čehijā un Polijā. 4finance grupas uzņēmumu finanšu direktors Mārtiņš Baumanis atklāj, ka arī šogad turpinās izpēte par iespējamo darbību citās valstīs, kā arī jaunu produktu piedāvāšanu jau esošajās.

No Ņujorkas līdz Losandželosai tūkstošiem cilvēku aptuveni desmit ASV pilsētās trešdien izgājuši ielās, lai protestētu pret republikāņu kandidāta Donalda Trampa otrdien gūto uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Protestu laikā tika aizdedzināts Trampa galvas atveids, kurti ugunskuri un bloķētas ielas. Tomēr vairums demonstrāciju pagāja mierīgi.

Vašingtonā vairāki simti demonstrantu ar svecītēm trešdienas vakarā sapulcējās Baltā nama priekšā, kritizējot to, ko viņi dēvēja par Trampa rasismu, seksismu un ksenofobiju, un nesot plakātus ar uzrakstiem «We have a voice!» («Mums ir balss!») un «Education for all!» («Izglītību visiem!»).

«Cilvēki ir pamatoti nobijušies,» sacīja viens no šīs demonstrācijas organizētājiem - liberāļu grupas MoveOn.org Vašingtonas direktors Bens Viklers. «Mēs esam šeit, jo šajos vistumšākajos brīžos mēs neesam vieni,» viņš piebilda.

Sociālajam uzņēmumam jāspēj realizēt divus uzdevumus – īstenot gan sociālos mērķus, gan arī būt ilgtspējīgam biznesam, tā uzskata Dānijas sociālā kapitāla fonda Den Sociale Kapitalfond vadītājs Klauss Bjorns Billehojs (Claus Bjørn Billehøj).

Trešdien, 16.maijā viņš piedalās Sociālās uzņēmējdarbības forumā 2018.

Fragments no intervijas

Ir dzirdēts par dažāda veida riska kapitāla fondiem – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tīrajām tehnoloģijām, biotehnoloģiju u.tml., bet ne par sociālā biznesa investīciju fondiem. Kā strādā jūsu fonds?

Tas ir pilnībā privāts fonds un mūsu mērķis ir investēt ilgtspējīgās kompānijās, kas ir spējīgas iekļaut cilvēkus, kuri citādi būtu ārpus darba tirgus, un kas var augt arī kā bizness un vienlaikus ir ilgtspējīgs gan biznesā, gan sociālajos mērķos. Ir jāsakrīt abiem šiem virzieniem.Mēs sākām strādāt 2011. gadā un tagad mums ir liels investīciju portfelis, vadām vairākus fondus un esam radījuši arī akselerācijas programmu, kurā kopā ar pašvaldībām attīstām biznesus, kuri būtu spējīgi radīt vēl lielāku sociālo iekļaušanu.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmums «Alstom» izteikuši jaunus piedāvājumus, lai panāktu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu to vilcienu ražošanas biznesu apvienošanai, pirmdien paziņoja «Alstom».

«Alstom» norāda, ka uzņēmums un «Siemens» nolēmuši vēl vairāk mainīt izteikto piedāvājumu, lai mazinātu EK bažas saistībā ar šī darījuma ietekmi uz konkurenci.

Uzņēmums gan skaidro, ka to biznesu vērtība, kurus piedāvāts pārdot, saglabājas nemainīga un veido aptuveni 4% no to kopējā tirdzniecības apjoma.

Ja šis darījums tiks apstiprināts, tad tiks izveidots uzņēmums ar aktivitātēm 60 valstīs un gada apgrozījumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

Gan Francijas, gan Vācijas valdības paudušas atbalstu šim darījumam, uzsverot, ka Ķīnas giganta CRRC darbības izvēršana globālajā tirgū negatīvi ietekmēs Eiropas ražotāju darbību.

CRRC jau spējis noslēgt nozīmīgus līgumus tādās ASV pilsētās kā Bostonā, Losandželosā un Filadelfijā, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.

Boeing 787 Dreamliner lidaparāta degvielas noplūdes dēļ aviokompānijai All Nippon Airways piektdien nācās atcelt vietējos lidojumus Japānā. Šis ir pēdējais incidents vairāku neveiksmju sērijā, kas pēdējo dienu laikā piemeklējusi Boeing 787 Dreamliner modeļa lidmašīnas, ziņo Reuters.

Lidmašīna, kas veica pasažieru pārvadājumu no Tokijas, veiksmīgi piezemējās Matsujamas lidostā Japānas rietumos, taču pirms nosēšanās lidmašīnas pilotu kabīnes vējstiklā izveidojās plaisa, un lidojums atpakaļ uz Tokiju tika atcelts. Tā pati aviokompānija vēlāk paziņoja, ka 787 Dreamliner lidaparātā Mijazaki lidostā Japānas dienvidos tika atklāta degvielas noplūde.

Problēmu dēļ neviens pasažieris nav cietis.

Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā līdzīgas problēmas piemeklēja arī Dreamliner lidaparātus Bostonā – degvielas noplūde lika Japan Airlines atcelt pacelšanos no Bostonas Logan lidostas. Lidmašīna, kas devās uz Tokiju, bija jau izbraukusi uz pacelšanos, kad tika konstatēti aptuveni 40 galoni (151 litrs) izlijušas degvielas. Pirmdien šajā pašā lidostā citā Dreamliner, kuru izmanto Japan Airlines, izcēlās ugunsgrēks. Tas notika neilgi pēc nosēšanās. Ugunsgrēks izcēlies no pārkarsušas detaļas. Nevienā no incidentiem cietušo nebija.

ASV Bostonas universitāte lūgusi tiesai apturēt iPhone 5 viedtāruņu, iPad planšetdatoru un MacBook Air tirdzniecību, uzskatot, ka šie produkti izmanto universitātes speciālistu 1997. gadā patentētu tehnoloģiju.

Patentā aprakstīta lēta metode zila lāzera iegūšana izmantojot gallija nitrīda filmu pusvadītājus, vēsta USA Today. Bostona universitāte vēlas panākt, lai Apple kā kompensāciju maksā daļu no savu produktu tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem, kas varētu sasniegt 75 miljonus ASV dolāru. «Apple pārkāpumi ir izraisījuši un turpina izraisīt neatgriežamus zaudējumus universitātei,» norāda Bostonas Universitāte.

Universitātes pieteikumā par Apple veikto patenta pārkāpumu gan nav norādīts, kādā veidā kompānija to darījusi, taču eksperti skaidro, ka nereti šāda tehnoloģija tiek izmantota LED displeju izgatavošanā. Aizvadītajā gadā Bostonas universitāte lūdza tiesai izskatīt iespējamu patentu pārkāpumus, kurus izdarījušas kompānijas Amazon un Samsung. Kopumā universitāte patentu pārkāpumos vaino astoņas kompānijas, raksta laikraksts Boston Herald.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Bankas meklē veidus, kā pelnīt; lielajiem depozītiem negatīvas likmes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav nekāds jaunums tas, ka uz rekordzemo dažādu Rietumvalstu centrālo banku noteikto procentlikmju fona ļoti liesos līmeņos atrodas vienkāršo depozītu likmes. Tāpat arī likviditāte daudzām finanšu iestādēm vairs nav problēma, kas nozīmē, ka tās zināmā mērā, iespējams, negribētu maksāt pat šā brīža niecīgos procentus par kādiem lielākiem depozītiem. Jāņem vērā, ka uz rekordzemu likmju fona ir apdraudēta banku spēja pelnīt. Vienkāršoti izsakoties, banku peļņa ir starpība starp noguldījumiem un kredītiem un, nedzenot negatīvā teritorijā noguldījumu likmes, samazinās šī starpība, kas vai nu liek apturēt kredītu likmju lejupslīdi vai liek dzīt negatīvā teritorijā depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēta Vestagere trešdien noraidīja Vācijas rūpniecības giganta «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmuma «Alstom» ieceri apvienot to vilcienu ražošanas biznesus, neskatoties uz Berlīnes un Parīzes izrādīto spiedienu.

Iepriekš tika uzskatīts, ka šis apvienošanās darījums, par kuru tika paziņots 2017.gada septembrī, radītu «Airbus» līdzinieku dzelzceļa nozarē, kas konkurētu ar Ķīnas uzņēmumiem.

Taču pēc vairākus mēnešus ilgušas izmeklēšanas un vairāku «Siemens» un «Alstom» piekāpšanās piedāvājumu noraidīšanas Eiropas Komisija (EK) trešdien šo darījumu bloķēja.

«Komisija bloķē šo apvienošanos, jo uzņēmumi nevēlējās piedāvāt rsinājumus saistībā ar mūsu nopietnajām bažām par konkurenci,» skaidrojusi Vestagere. «Bez pietiekamas piekāpības šī apvienošanās izraisītu augstākas cenas signalizēšanas sistēmām, kas nodrošina pasažieru drošību, un nākamās paaudzes ātrgaitas vilcieniem.»

Japānā apturēti lidojumi ar visām valstī esošajām ASV ražotāja Boeing lidmašīnām 787 Dreamliner, kas piedzīvojusi kārtējo ķibeli, kā rezultātā bija nepieciešams veikt ārkārtas nosēšanos, vēsta Associated Press.

Dreamliner lidmašīnas avārijas nosēšanos trešdien, 16. janvārī, veica Japānas aviokompānijas All Nippon Airways (ANA) piloti, reaģējot uz brīdinājuma signāliem un sajūtot deguma smaku lidmašīnas kabīnē. Tobrīd lidmašīna veica iekšzemes lidojumu. Neviens no pasāzieriem vai apkalpes locekļiem nav cietis.

Boeing 787 jeb Dreamliner lidmašīna ir jaunākais ASV kompānijas sasniegums, uz ko kompānija liek lielas cerības. Pēc Dreamliner piegāžu uzsākšanas, kas aizkavējās trīs gadus, lidmašīnu vajājušas vairākas neveiksmes, ieskaitot akumulatoru problēmas un degvielas noplūdes.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Jerūns Veitess (Jeroen Weites) ar 20 gadu starptautisku pieredzi farmācijas nozarē, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Lauris Macijevskis turpinās darbu valdē.

AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājam Jerūnam Veitesam uzticēta “Olainfarm” grupas kopējā pārvaldība un stratēģiskā attīstība, kā arī jaunu tirgus nišu atrašana un noieta tirgu paplašināšana.

J. Veitesa vadībā ieviesti vairāk nekā 30 jaunu farmācijas produktu starptautiskajos tirgos. Jerūns Veitess no 2014. gada bija globālā veselības aprūpes līdera “Sanofi” ģenerāldirektors Bulgārijā, kā arī vadījis “Sanofi” vispārējās medicīnas Dienvideiropas (200 milj. eiro peļņa) un Ziemeļeiropas (165 milj. eiro peļņa) klasterus, kur galvenais uzdevums bija nodrošināt sekmīgus uzņēmuma pārmaiņu procesus.

ASV ir uzticamākais Latvijas sabiedrotais un būtiskākais stratēģiskais partneris, pateicoties par ASV sniegto atbalstu Baltijas drošībai, tikšānās laikā ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) sacīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Otrdien, 29.aprīlī, abas amatpersonas tikās Vašingtonā un pārrunāja Latvijas un ASV sadarbību drošības jomā un enerģētikas jomā, informē Valsts kanceleja.

Pārrunājot ASV spēku klātbūtnes jautājumus Baltijas jūras reģionā, premjerministe pauda cerību, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā būs ilglaicīga. Savukārt Dž. Baidens apliecināja stingrās Ziemeļatlantijas līguma piektā panta garantijas Latvijai un atzinīgi vērtējis Latvijas apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu, lai līdz 2020. gadam tas sasniegtu 2% no IKP.

Sarunas laikā abas amatpersonas veltīja uzmanību arī enerģētikas jautājumiem – Ministru prezidente apliecināja Latvijas interesi ASV dabas gāzes eksporta uzsākšanai uz Eiropu. «Latvija ir gatava cieši sadarboties ar ASV valdību un uzņēmumiem alternatīvu meklēšanā,» pauda L.Straujuma, uzsverot, ka «gāzes eksporta uzsākšana no ASV uz ES būtu labs signāls Krievijai, ka Eiropai ir alternatīvas gāzes piegādes iespējas».