Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» un Francijas mašīnbūves uzņēmums «Alstom» izteikuši jaunus piedāvājumus, lai panāktu Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājumu to vilcienu ražošanas biznesu apvienošanai, pirmdien paziņoja «Alstom».

«Alstom» norāda, ka uzņēmums un «Siemens» nolēmuši vēl vairāk mainīt izteikto piedāvājumu, lai mazinātu EK bažas saistībā ar šī darījuma ietekmi uz konkurenci.

Uzņēmums gan skaidro, ka to biznesu vērtība, kurus piedāvāts pārdot, saglabājas nemainīga un veido aptuveni 4% no to kopējā tirdzniecības apjoma.

Ja šis darījums tiks apstiprināts, tad tiks izveidots uzņēmums ar aktivitātēm 60 valstīs un gada apgrozījumu 15,6 miljardu eiro apmērā.

Gan Francijas, gan Vācijas valdības paudušas atbalstu šim darījumam, uzsverot, ka Ķīnas giganta CRRC darbības izvēršana globālajā tirgū negatīvi ietekmēs Eiropas ražotāju darbību.

CRRC jau spējis noslēgt nozīmīgus līgumus tādās ASV pilsētās kā Bostonā, Losandželosā un Filadelfijā, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Serbijā, Maķedonijā un Čehijā.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības.

Tās ir Spānijas "Cobelec "Rail Baltica"", uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas "Alstom-BMGS-GE-Torpol" un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas "STC Baltic Electrification", informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

"Cobelec "Rail Baltica"" sastāvā ir "Cobra Instalaciones y Servicios S.A." and "Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.". "Alstom-BMGS-GE-Torpol" sastāvā ir AS "BMGS", SIA "Bombardier Transportation Baltics", "Alstom Transport S.A.", "GE Energy Power Conversion France SAS" un "Torpol S.A." un "STC Baltic Electrification" sastāvā ir AS "Colas Rail", "Siemens Mobility GmbH", "Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle" un "TSO SAS".

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

2023. gada 30. jūnijā uzsākts starptautiska iepirkuma par ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību otrais posms.

Nosūtīts uzaicinājums iesniegt sākotnējo piedāvājumu trim iepriekš kvalificētiem kandidātiem - Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS).

“Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums tika izsludināts 2022. gada vidū un ir uzskatāms par lielāko īstenoto elektrifikācijas projektu Eiropā. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilnīgu atbilstību drošības un savietojamības prasībām, maksimāli nodrošinot arī ieguvumus vides jomā,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS Iepirkumu vadītāja un iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes dienaskārtībā viens no aktuālākajiem ir jautājums par tā dēvēto uzņēmumu – nacionālo čempionu – izveidi un atbalstu.

To īpaši atbalsta Vācijas un Francijas valdības, daudz skeptiskāki ir ekonomikas eksperti, kā arī Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāts. Īpaši šis jautājums saasinājās pēc tam, kad EK iebilda pret vācu uzņēmuma Siemens un franču uzņēmuma Alstom dzelzceļa sadaļas apvienošanu. EK to argumentēja ar konkurences samazināšanu konkrētajā sektorā un augstākām cenām patērētājiem. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele un ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers jau ir pauduši, ka Eiropas konkurences tiesības, kas liek šķēršļus šādiem apvienošanās darījumiem, ir novecojušas, jo ir jādomā par Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju un spēju konkurēt ar milzīgajām ASV un Ķīnas kompānijām.

Šā gada aprīlī globālais IT pakalpojumu un konsultāciju uzņēmums, vadošais digitālo risinājumu nodrošinātājs uzņēmumiem dažādās industrijās “Tech Mahindra” noslēdza līgumu par 3635 kvadrātmetrus plaša biroja nomu kompleksā “Jaunā Teika”, kur 2. jūlijā tika atklāts uzņēmuma biznesa procesu pakalpojumu centrs.

Tas ir 2024. gada lielākais biroja telpu nomas darījums Baltijā, kas veikts, iznomājot jau pašlaik pieejamās komerctelpas.

Jaunu tirgu apgūšana ir nozīmīga daļa no “Tech Mahindra” pašreizējās stratēģijas, lai nodrošinātu inovatīvus tehnoloģiju risinājumus visā pasaulē. Jaunās biroja telpas Latvijā palīdzēs nostiprināt “Tech Mahindra” biznesa procesu pakalpojumu klātbūtni Eiropā, nodrošinot vietējiem un reģionālajiem klientiem tiešu piekļuvi visaptverošam pakalpojumu klāstam, tostarp 5G, Metaverse, Blockchain, kvantu skaitļošanai, kiberdrošībai un mākslīgajam intelektam. Centrā tiks nodarbināti aptuveni 500 profesionāļu, tādējādi paplašinot “Tech Mahindra” globālo komandu, kurā ir vairāk nekā 145 000 darbinieku 90 valstīs. “Tech Mahindra” ar saviem piedāvātajiem biznesa procesu pakalpojumiem ir vadošais eksperts nākotnes tehnoloģiju jomā ar vairāk nekā 55 piegādes centriem 15 valstīs, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 50 valodās 270 pasaules klientiem.

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Vācijas rūpniecības gigants Siemens saskata potenciālu līdz pat 20 000 darbvietu likvidēšanai, uzņēmumam īstenojot plašu restrukturizācijas programmu, ceturtdien vēsta vācu žurnāls Manager Magazin.

«Siemens» vadītājs Jozefs Kēzers šā mēneša sākumā norādīja, ka kompānijas «Vision 2020+» stratēģijas ietvaros 20 000 administratīvo darbvietu varētu kļūt liekas, raksta žurnāls.

Žurnāls piebilst, ka darbvietu likvidēšana skartu vien pārvaldes struktūrās strādājošos, nevis rūpniecību darbiniekus.

Kā vēstīts, «Siemens» augusta sākumā paziņoja, ka, sākot no oktobra, īstenos vērienīgus restrukturizācijas pasākumus, samazinot rūpniecības struktūrvienību skaitu no piecām līdz trīs, lai tās kļūtu neatkarīgākas un labāk spētu ātri reaģēt uz tirgus pieprasījumu.

«Siemens» šobrīd pasaulē nodarbina gandrīz 380 000 cilvēku.

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Jau 22. maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, Amatu iela 5, Rīgā, norisināsies “Latvijas - Francijas biznesa forums”, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Forums pulcēs politikas veidotājus un vairāk nekā 160 pārstāvjus no tādiem starptautiskiem transporta, aizsardzības un atjaunojamās enerģijas nozaru uzņēmumiem kā “Airbus”, “Alstom”, “Axon Cable”, “Bererix”, “Bodet Time”, “Bouygues”, “Business France”, “Decathlon”, “Didaxis”, “Egis, Eiffage”, “Fives”, “Fokker Next Gen”, “France Hydrogène”, “Geodis”, “Ingerop”, “Knds France”, “Mbda”, “Schneider Electric”, “Société Des Grands Projets”, “SNCF Hubs & Connexion”, “Systra”, “Thales”, “NGE Group” u.c.

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. Pēdējos gados pieaugusi Latvijas ārējā tirdzniecība ar Franciju, 2023. gadā eksportētas preces un pakalpojumi pat 674,8 miljonu eiro apmērā, visvairāk mašīnbūves un kokapstrādes nozarē, savukārt pēc kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma Francija ierindojas 14. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kas paredzēs likvidēt aptuveni 10 000 darbvietu un atsevišķā uzņēmumā atdalīt naftas, gāzes un elektroenerģijas biznesu.

Restrukturizācijas pasākumi paredzēti, lai palielinātu rentabilitāti un atdzīvinātu grūtībās nonākušo enerģijas ražošanas biznesu.

«Siemens» norāda, ka atdalītajā uzņēmumā saglabās ievērojamu akciju daļu, kas būs mazāka par 50%.

Vienlaikus kompānija iecerējusi īstenot vērienīgus izmaksu samazinājumus, lai uzlabotu rentabilitāti atlikušajos biznesos. Tādējādi līdz 2023.gadam plānots izdevumus samazināt par 2,2 miljardiem eiro un likvidēt aptuveni 10 400 darbvietas.

«Siemens» arī vēsta, ka uzņēmuma tīrā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī samazinājusies līdz 1,92 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2,02 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pērn.

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones piesaistījis 30 miljonus ASV dolāru izaugsmes kapitāla, lai paplašinātu savu darbību visā pasaulē.

Kapitāls tiks izmantots, lai palīdzētu uzņēmumam apmierināt strauji augošo pieprasījumu vēja turbīnu apkopes tirgū, kura vērtība līdz 2028. gadam sasniegs 50 miljardus ASV dolāru.

Finansēšanas kārtu kopīgi vada globālais izaugsmes kapitāla investors, Lightrock, un Eiropā ģimenes vadīts izaugsmes kapitāla investors Haniel. YCombinator akseleratora absolvējušo uzņēmumu šajā kārtā atbalstīja arī jaunais investors Blume Equity, kas ir uz klimatu orientēts izaugsmes kapitāla investors, un esošie investori: Change Ventures, Mantas Mikuckas, Metaplanet, Pace Ventures un Future Positive Capital.

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai 

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones...

Šobrīd uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Pašlaik uzņēmums darbojas Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. Pērn pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem ir vairāk nekā trīskāršojies.

Šī finansējuma kārta ļaus Aerones paplašināt tehniskās un pārdošanas funkcijas, palielināt uz vietas izvietoto robotu apkalpes komandu skaitu, paplašināt klātbūtni strauji augošajos tirgos Āfrikā un Austrālijā, kā arī tirgū ieviest jaunus pakalpojumus.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors, komentē: "Šie izaicinājumi globālā līmenī pierāda, ka mūsu misija un robotiskie risinājumi, kas nodrošina efektīvu vēja enerģijas resursu darbību globālā līmenī, ir svarīgāki un pieprasītāki kā nekad. Ar mūsu jauno un esošo investoru atbalstu mēs ceram uz turpmāku mūsu darbības paplašināšanu, tehnoloģiju attīstību un piedāvājuma uzlabošanu."

Naidžels Makklīvs (Nigel McCleave) no Lightrock komentēja: "Aerones ir izstrādājis unikālu robotizētu platformu, kas klientiem nodrošina reālu atdevi no investīcijām šajā milzīgajā un augošajā tirgū. Mēs esam priecīgi atbalstīt Daini, Jāni un visu Aerones komandu, jo viņi turpina samazināt izmaksas un neefektivitāti globālajā vēja enerģijas ražošanas jomā.

Filips Gore (Philipp Goehre), Haniel izaugsmes kapitāla vadītājs, piebilda: "Mēs esam ļoti lepni sadarboties ar Aerones, kas maina to, kā vēja turbīnas tiks apkalpotas nākotnē. Tas lieliski atbilst mūsu investīciju portfelim klimata tehnoloģiju jomā, un mēs aktīvi atbalstīsim uzņēmumu, izmantojot gan savu pieredzi, gan kontaktus."

Aerones ir pasaulē vadošais robotizētu vēja turbīnu apkopes un pārbaužu pakalpojumu sniedzējs. Izmantojot patentētu robotikas tehnoloģiju, Aerones apkopes komandas sniedz ātrākus, drošākus un efektīvākus pakalpojumus vēja turbīnu operatoriem visā pasaulē.

Inovācijas, ko uzņēmums piedāvā nozarei, veicina vēja turbīnu lāpstiņu un torņu viedu prognozējošu apkopi, palīdzot maksimāli palielināt vēja ģeneratoru efektivitāti un samazināt ekspluatācijas izmaksas.

Uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv vairāk nekā 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Aerones galvenā mītne atrodas Rīgā, Latvijā, un tai ir filiāle Ziemeļamerikā, Sanhosē, ASV.

Aerones atbalsta vadošie investori, tostarp YCombinator, Lightrock un Haniel.

Lightrock ir globāls investors, kas koncentrējas uz pārmaiņām, izaugsmes kapitālu un atbalsta uzņēmējus, kuri mērķtiecīgi risina pasaules lielākās problēmas. Lightrock investē uzņēmumos, kas īsteno mērogojamus un uz tehnoloģijām balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tādām pamattēmām kā cilvēki, planēta un produktivitāte/tehnoloģijas kopējam labumam. Lightrock portfelī ir vairāk nekā 85 strauji augoši uzņēmumi 14 valstīs Eiropā, ASV, Latīņamerikā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā. Dibinātājs ir princis Makss fon Lihtenšteins, Lightrock un LGT Group priekšsēdētājs. Lightrock atbalsta LGT, starptautiskā privāto banku un aktīvu pārvaldības grupa, un citas vadošās pasaules iestādes.

Lielbritānija riskē sabojāt savas «pasakainās attiecības» ar pārējo Eiropu, to saistībā ar Brexit procesa neveiksmēm sacījis Siemens vadītājs Lielbritānijā Jurgens Maiers, ziņo BBC.

«Šobrīd mēs esam krīzes punktā,» viņš pauž un norāda, ka būtiski ir atjaunot pārliecību par Lielbritāniju kā investīcijām labvēlīgu vietu. Viņš ir pārliecināts, ka šāda pārliecība atgriezīsies tad, kad Brexit situācija atrisināsies.

J. Maiers paskaidrojis: «Ja man šodien vajadzētu iet pie valdes un teikt, ka vēlos atvērt vēl vienu rūpnīcu lielam infrastruktūras projektam Lielbritānijā, es varu apliecināt, ka uz visa notiekošā fona tas netiktu darīts.»

«Es saku mūsu parlamentam, ka vienreiz pietiek un šī ir nedēļa, kad jāpieņem lēmums,» akcentē Siemens pārstāvis.

Viņš arī piebilst: «Es atceros, ka 1974. gadā šī valsts bija Eiropas «slimais», un mums ir bijuši nepieciešami 45 gadi, lai radītu tādu Lielbritāniju, kas ir uzticams tirdzniecības partneris. Mana kompānija, tāpat kā daudzi citi, šajā periodā šajā valstī ir investējusi simtiem miljonu.»

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Kanādā izremontētā turbīna, kas, pēc Krievijas apgalvotā, ir nepieciešama, lai atjaunotu dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" iepriekšējo jaudu, ir iestrēgusi Vācijā, jo Maskava neizsniedz dokumentus, kas vajadzīgi tās transportēšanai uz Krieviju, pastāstīja divi informēti avoti.

Pēc avotu teiktā, turbīnu, kas jānogādā atpakaļ kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, loģistikas uzņēmums "Challenge Group" ar lidmašīnu atvedis no Kanādas uz Vāciju 17.jūlijā tūlīt pēc tam, kad Kanādas valdība atļāva izdarīt izņēmumu sankciju režīmā.

Tomēr Maskava līdz šim nav izsniegusi dokumentus, kas vajadzīgi, lai turbīnu nogādātu Krievijā. Šajos dokumentos jānorāda piegādes vieta, kā arī muitas punkts, caur kuru turbīna jāieved Krievijā, sacīja avoti.

Pašlaik nav skaidrs, vai turbīnu varēs aizvest uz Krieviju, atzina avots, piebilstot, ka, iespējams, to varēs izdarīt tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.

Vācijas kompānija "Siemens Energy", kuras meitasuzņēmums Kanādā veica turbīnas remontu, norādīja, ka tā nevar ietekmēt notikumu gaitu.

Jaunajai AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijai Ventspilī nosvinēti spāru svētki. Jau augusta beigās Ventspils ostā kravas kuģis no Vācijas piegādās pašas iekārtas – vairāk nekā 390 tonnas smago kompensatoru un tā spara ratu.

Kopumā Latvijā tiks uzstādītas trīs Vācijas uzņēmuma "Siemens energy" ražotās sinhronā kompensatora iekārtas – līdzās Ventspilij arī Grobiņā un Līksnā, un tās kalpos stabilas frekvences uzturēšanai energosistēmā pēc Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu. Grobiņā sinhronā kompensatora iekārtas jau ir uzstādītas. Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".

Katras sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un tā nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās investīcijas trīs staciju izbūvē ir 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam.

Jaunajā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijā Ventspilī uzstādīts sinhronais kompensators Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Šis ir jau otrais Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais sinhronais kompensators Latvijai – pirmais ir uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet trešo kompensatoru Līksnā paredzēts uzstādīt līdz gada beigām.

“Pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam sagatavošanās darbi norit saskaņā ar plānu. Faktiski mēs apsteidzam pašu nosprausto grafiku, tomēr būtiskākais, kas paliek aiz priekškara, ir tas apjomīgais darbs, kas daudzu gadu garumā notiek visas Baltijas mērogā, lai mēs nākamā gada sākumā varētu tehniski atslēgties no BRELL tīkla. Paldies visiem ekspertiem, kuri ik dienas strādā pie tā, lai pārslēgšanās noritētu bez aizķeršanās,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Pasažieru vilcienu var aizstāt ar citas valsts pakalpojumu sniedzēju.

Par to liecina iesaistīto pušu atbildes uz Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem. Kaut arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita pieļāvumu, ka dzelzceļa pārvadātājs VAS Pasažieru vilciens (PV) varētu tikt likvidēts un tā vietā varētu tikt meklēts jauns operators, izgāžoties kārtējam ritošā sastāva iepirkumam, daži DB uzrunātie vērtēja vienkārši kā PV pabiedēšanu, tomēr šāds scenārijs nebūt nav tik neiespējams.

Nedaudz vēstures

Nu jau trešais jaunu vilcienu iepirkums tika izsludināts pirms teju trīsarpus gadiem – 2015. gada 14. septembrī. Tā paša gada oktobra beigās PV ar gandarījumu paziņoja, ka konkursa pirmajā kārtā pieteikušies pieci pretendenti, kas liecinot par atzīstamu konkurencei. Gada beigās PV informēja, ka otrajai kārtai kvalificējušās visas piecas kompānijas ‒ Talgo, CAF, Stadler, Škoda, kā arī Siemens AG un Sinara Group kopuzņēmums ООО Уральские локомотивы (Uralskije lokomotivi). 2016. gada februāra beigās PV norādīja, ka «gan vietējās, gan starptautiskās institucionālās finanšu institūcijas ir ieinteresētas piedalīties vilcienu iepirkuma finansēšanā». Taču tad teju uz 16 mēnešiem iepirkumā iestājās vismaz ārējs klusums, jo izrādījās, ka PV, Satiksmes un Finanšu ministrijas palaidušas garām kādu būtisku jautājumu. Proti, ka, Latvijas pusei neesot gudrākai par Eiropas statistiķiem, pārsimt miljonu eiro vērtais pasākums atstās ietekmi uz valsts budžetu. Tad 2017. gada vidū PV beidzot uzsāka iepirkuma otro kārtu, plānojot iegādāties 32 elektrovilcienu sastāvus.

Vācijas rūpniecības koncerns "Bosch" sadzīves tehnikas ražošanas struktūrvienībā BSH līdz 2027.gadam likvidēs 3500 darbavietas, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un vāju pieprasījumu.

BSH norāda, ka uzņēmumam nepieciešams samazināt organizatorisko sarežģītību un izdevumus, lai sarežģītā ekonomiskā vidē saglabātu konkurētspēju.

Aptuveni 1000 darbavietu paredzēts likvidēt jau šogad.

BSH 1967.gadā tika izveidots kā "Bosch" un "Siemens" kopuzņēmums, taču gandrīz desmit gadus vēlāk tas kļuva par "Bosch" pilnībā piederošu meitasuzņēmumu.

Kompānija pasaulē nodarbina aptuveni 60 000 cilvēku, tostaro 17 000 Vācijā.

BSH ir kārtējais Vācijas ražotājs, kas paziņojis par darbavietu likvidēšanu laikā, kad valsts uz eksportu orientētā nozare saskārusies ar globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un augsto inflāciju.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" informācijas tehnoloģiju (IT) direktora amatā iecelts Dainis Bērziņš, informē aviokompānijā.

D.Bērziņš būs atbildīgs par lidsabiedrības IT stratēģijas vadību, digitālās transformācijas uzraudzību, informācijas un datu pārvaldību, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, izmantojot inovatīvus tehnoloģiju risinājumus.

"airBaltic" norāda, ka D.Bērziņš ir vadījis Baltijas IT organizāciju uzņēmumā "Rimi Baltic", bet pirms pievienošanās "Rimi Baltic" Bērziņš bijis IT pārvaldes vadītājs "Swedbank", kur viņš bija atbildīgs par IT pārvaldi Zviedrijā un Baltijā, kā arī ieņēma vairākus citus IT vadības amatus "Swedbank". Viņš bijis arī "Siemens IT Solutions and Services" nodaļas direktors, kā arī strādājis "Erskine Management Consultancy", "Aquila", "Result" un "PricewaterhouseCoopers".