Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi.

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Shēma ir mērķēta gan uz valsts, gan uz privātiem uzņēmumiem un iestādēm – par upuri faktiski var kļūt katrs, kurš maksā algas. Lielākoties krāpnieciskus e-pastus saņem personālvadības darbinieki un nodaļu vadītāji, kam ir pieeja algu izmaksas sistēmām. Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vai iestādes darbinieku un e-pastā informē par vēlmi turpmāk saņemt algu jaunā norēķinu kontā. Nereti krāpnieki ir jau iepriekš piekļuvuši darbinieka e-pasta kontam, tādējādi krāpnieciskais e-pasts patiešām tiek nosūtīts no darbinieka personīgās pastkastītes un sūtītāja e-pasta adrese ir pareiza. Turklāt krāpnieki ģenerē arī jaunas e-pasta adreses, kas var būt ļoti līdzīgas īstajai.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni WhatsApp, turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas Citadele IT drošības departamenta novērojumi.

Krāpnieki veic zvanus, uzdodoties par policijas, drošības dienestu vai bankas darbiniekiem, un informē, ka radusies problēma ar maksājumu kartes datiem, tāpēc tā jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un PIN kods.

“Banka šāda veida kurjerpakalpojumus nenodrošina, turklāt nekādā gadījumā ne maksājumu karšu PIN kodus, ne arī bankas pieejas datus nedrīkst atklāt arī bankas darbiniekiem,” atgādina Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs. "Ja rodas nepieciešamība nomainīt maksājumu karti vai tai beidzies derīguma termiņš, jaunā karte tiks nosūtīta pa pastu, turklāt atsevišķos sūtījumos – vispirms karte, pēc tam PIN kods."

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Laika posmā no 2023.gada 1.augusta līdz 2024.gada 1.augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji, atsaucoties uz apkopotajiem datiem par krāpšanas gadījumu statistiku četrās lielākajās bankās, kad par upuri ir kļuvis uzņēmums.

Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

FNA skaidro, ka ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus.

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem.

Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras uzņēmumi. Turklāt līdz ar digitālo risinājumu attīstību ir vairākkārt palielinājušās noziedznieku iespējas piekļūt uzņēmumu finansējumam.

"Pēdējo gadu laikā esam novērojuši dažādu krāpšanas veidu pieaugumu – no pikšķerēšanas līdz pat sarežģītām krāpniecību shēmām. Noziedznieki meklē vājos punktus organizatoriskajos procesos. Jo īpaši tāpēc, ka arvien vairāk procesu notiek tiešsaistē. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē uzņēmumu aizsardzība pret krāpšanu nav tikai IT darbinieku pienākums – tai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver vadību, personālu un jo īpaši grāmatvežus, kas bieži vien ir krāpnieku galvenais mērķis," uzsver Roberts Birzgalis.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums DelfinGroup sadarbībā ar Igaunijas fintech uzņēmumu Wallester AS, attīstot jaunu un tehnoloģiski inovatīvu pakalpojumu, sāk piedāvāt VISA virtuālo karti.

Virtuālā karte sniegs iespēju klientiem piekļūt Banknote kredītlīnijai un veikt pirkumus vai maksājumus. Galvenais kartes izmantošanas veids būs būtiski atjauninātā Banknote mobilā lietotne, kurā klienti varēs skatīt pieejamo kredītlīnijas summu, transakcijas, mainīt kartes iestatījumus, pārvaldīt kredītlīnijas līgumu un veikt mēneša maksājumus, padarot finanšu pārvaldību vienkāršāku un pārredzamāku.

Virtuālā karte ir viegli integrējama ar mobilajiem maksājumu risinājumiem, piemēram, Apple Pay un Google Wallet digitālajiem maciņiem, atbrīvojot no nepieciešamības pārvaldīt un uzturēt fiziskas kartes un PIN kodus.

"Viens no DelfinGroup darbības pīlāriem ir sekmēt jaunāko tehnoloģiju ienākšanu finanšu sektorā, un esam pārmaiņu virzītāji finanšu tehnoloģiju jomā. Mēs redzam, ka virtuālās kartes kļūst arvien pieprasītākas finanšu tirgū, sniedzot klientiem papildu priekšrocības un ērtības, savukārt uzņēmumiem - jaunas iespējas attīstīt pakalpojumus. Integrējot mūsu piedāvājumā modernu Wallester virtuālo karšu tehnoloģiju, mēs ieviešam jaunus standartus patēriņa aizdevumu jomā, kas pozitīvi ietekmēs un vienkāršos finanšu darījumus mūsu klientiem," uzsver Nauris Bloks, DelfinGroup valdes loceklis un inovāciju vadītājs.

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.

Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu. Tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem septiņos mēnešos izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"FNA dati liecina, ka pēdējos mēnešos īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits samazinās, kas liecina par pozitīvu tendenci – cilvēki kļuvuši vērīgāki un daudz vairāk domā par savu datu drošību. Tomēr iedzīvotājiem, īpaši uzņēmumiem, jābūt modriem, jo ir liels risks, ka noziedznieki var izkrāpt ievērojamus naudas līdzekļus, ja mēs paši labprātīgi nododam krāpniekiem savus datus. Svarīgi, ka visas iesaistītas puses turpina izglītot sabiedrību un veic attiecīgos pasākumus finanšu krāpšanu apkarošanā, savukārt sabiedrība regulāri pilnveido savu finanšu pratību, tas ir, zina, kādi ir jaunākie noziedznieku izmantotie krāpšanas paņēmieni un spēj attiecīgi reaģēt," uzsver FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.