Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu – Baa2, stabils, informē AS Latvenergo.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s uzsver, ka uzņēmumam ir izdevies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu, neskatoties uz zemajām elektroenerģijas cenām un risku, ka tās varētu šādā līmenī arī saglabāties.

Atbilstoši Moody’s datiem, laika periodā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada februāra sākumam vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool Spot biržā kritušās par 26%. Lai arī Moody’s uzskata, ka ilgākā laika periodā cenas stabilizēsies, tomēr ilgstošais zemo cenu periods negatīvi ietekmēs elektroenerģijas ražotājus Ziemeļvalstu un tādējādi arī Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir apstiprinājusi AS «Latvenergo» kredītreitingu, novērtējot to kā Baa2, stabils. Reitings ir saglabāts nemainīgi stabils jau vairākus gadus, apliecinot uzņēmuma darbības drošumu un finansiālo uzticamību, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Moody’s, pārapstiprinot AS «Latvenergo» kredītreingu, ir ņemusi vērā nesen veikto jaudas maksājumu pārstrukturēšanu un ar to saistīto pamatkapitālu samazināšanu. Kā Latvenergo koncerna stiprās puses Moody’s īpaši uzsver tā darbību ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā; augsti efektīvo un videi draudzīgo hidroelektrostaciju īpatsvaru ražošanas portfelī; regulēto sadales un pārvades segmentu darbību, kā arī labu finanšu situāciju, kas palīdzētu nodrošināties pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām.

AS «Latvenergo» ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ārpus finanšu sektora piešķirts «Moody's Investors Service» investīciju pakāpes reitings. Starptautiski atzītu kredītreitinga aģentūru noteikto kredītreitingu izmanto vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas un citas ieinteresētas puses, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar kredītreitinga saņēmēja finanšu stabilitāti, uzticamību un nākotnes perspektīvām. Kopš 2004.gadā Moody’s katru gadu ir noteikusi AS «Latvenergo» kredītreitingu un kopš 2015.gada februāra tas ir Baa2 ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's atkārtoti ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu - Baa2, stabils.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, Moody’s kā Latvenergo koncerna stiprās puses īpaši uzsver uzņēmuma spēcīgās pozīcijas vietējā tirgū, tā īpašumā esošās efektīvās un videi draudzīgās hidroelektrostacijas, regulēto sadales un pārvades segmentu darbību un labus finanšu rādītājus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s paredz, ka uzņēmumam arī turpmāk izdosies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu Latvijas elektroenerģijas tirgus turpmākas attīstības un izaugsmes apstākļos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service, Inc. (Moody’s) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 uz A3, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Stable Outlook).

Reitinga palielinājums uz A3 investoriem signalizē, ka ieguldījumu veikšana Latvijā ir ar vēl augstāku drošības pakāpi, un apliecina Latvijas pozīciju nostiprināšanu A reitinga grupā. Tas ir nozīmīgs Latvijas sasniegums, jo pēdējā laikā mēs esam stiprinājuši valsts ekonomiskās un fiskālās pozīcijas. Valdība iepriekšējos gados ir izlēmīgi rīkojusies, reaģējot uz krīzes situācijām, un stiprinājusi valsts fiskālo disciplīnu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvais darbs pie nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Moody’s kredītreitinga paaugstinājumu pamato ar ilgtspējīgām valsts finansēm un risku samazināšanos banku sektorā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Spānijai piešķirto reitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidro ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.

Moody’s lēmums par Madrides reitinga turpmāku samazināšanu būšot atkarīgs no Spānijas banku audita rezultātiem, kā arī Grieķijas izraisītā riska un plašākas informācijas par finanšu palīdzības piešķiršanu valsts bankām, skaidro aģentūra.

Tāpat aģentūra samazinājusi Kipras reitingu no Ba1 līdz Ba3. Arī šīs Vidusjūras valsts kredītreitings, iespējams, vēlāk varētu tikt samazināts atkārtoti. Kipras reitinga samazināšanu Moody’s skaidro ar risku, kuru šai valstij sagādā Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus 17 globālām un 114 Eiropas finanšu institūcijām, kas kārtējo reizi apliecina, ka eirozonas parādu krīze ietekmē pasaules finanšu sistēmu, vēsta Reuters.

Moody’s pavēstījusi, ka tādiem finanšu gigantiem kā UBS, Credit Suisse un Morgan Stanley ilgtermiņa kredītreitingu varētu samazināt pat par trīs pakāpēm. Savukārt par divām pakāpēm varētu tikt samazināts Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Deutsche Bank, HSBC Holdings un Goldman Sachs reitingi.

Aģentūra norāda, ka lēmums pārskatīt 114 banku reitingus 16 Eiropas valstīs atspoguļo parādu krīzes ietekmi un valdību kredītspējas pasliktināšanos.

Kopumā Moody’s pārskatīs 24 bankas Itālijā, 21 – Spānijā, desmit – Francijā, deviņas - Lielbritānijā, astoņas – Austrijā un Dānijā, septiņas – Vācijā un sešas Portugālē un Nīderlandē. Tāpat Moody’s pārskatīs piešķirtos reitingus piecām finanšu kompānijām Zviedrijā, četrām Slovēnijā, divām Šveicē un vienai Somijā, Norvēģijā, Beļģijā un Luksemburgā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi Franciju par tās AAA kredītreitinga maiņu, vēsta BBC.

Moody’s norādījusi, ka tuvāko mēnešu laikā, iespējams, Francijas AAA reitings varētu tikt mainīts no «stabila» uz «negatīvu».

Pēc šādām Moody’s veiktajām izmaiņām Francijas reitingā, ja tādas tiks noteiktas, Francijas kredītreitings par vienu soli tuvāk būs pietuvojies samazinājumam.

Francijas finanšu ministrs norādīja, ka «Francija darīs visu, lai reitinga samazinājums nenotiktu un valsts «nosargātu» trīskāršo A reitingu».

Moody’s norādījis, ka Francijas parādu ir pasliktinājusi pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, un šobrīd Francija ir viena no vājākajām valstīm ar AAA kredītreitingu, turklāt Francijas valdībai pašlaik ir «mazāk telpas manevriem». Moody’s brīdinājusi arī par to, ka Francijas budžets varētu tik samazināts, ja palielināsies ieguldījums, kas Francijai būs jāsniedz, lai glābtu citas eirozonas valstis.

ASV vajadzētu atcelt ar likumu noteiktos valsts parāda griestus, lai tādējādi samazinātu valsts parādzīmju turētāju bažas par iespējamo ASV maksātnespēju, norādījusi starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s Investors Service, vēsta Reuters.

ASV ir viena no retajām valstīm, kurās Kongress nosaka valsts parāda griestus, kas izsauc «periodiskas šaubas» par valdības spējām pildīt savas saistības, savā paziņojumā uzsver Moody’s.

«Mēs varētu samazināt savu riska novērtējumu, ja valdība mainītu valsts parāda pārvaldes sistēmu, lai samazinātu šīs šaubas,» skaidro Moody’s.

Moody’s norāda, ka ASV valdība varētu arī izmantot citus veidus kā ierobežot valsts parādu, minot par piemēru Māstrihtas kritērijus Eiropā, kas nosaka, ka kopējā valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nedrīkst pārsniegt 60%.

Jau rakstīts, ka Moody’s aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka varētu samazināt ASV AAA kredītreitingu, jo «pieaug iespēja», ka ASV varētu bankrotēt. Par līdzīgiem nodomiem vēlāk paziņoja arī Standard & Poor’s (S&P).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service novērtējusi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ar kredītreitingu Baa2, stabils, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi aģentūra ir arī apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu šī gada februārī piešķirtajā kredītreitinga līmenī Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu. Tādējādi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ir arī pirmās zaļās obligācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kam piešķirts starptautiskas kredītreitinga aģentūras kredītreitings.

Obligācijas ir emitētas 2015.gada 10.jūnijā AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros, to fiksētā kupona likme ir 1,9% un dzēšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs uzsver, ka zaļo obligāciju emitēšana bija ambiciozs, taču racionāli pamatots solis. Mūsu vadošās atjaunīgo resursu izmantojošās ražotnes - hidroelektrostacijas - Moody’s ir izcēlis arī koncerna kredītreitinga pamatojumā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's trešdien samazināja Grieķijas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar aizvien lielākām neskaidrībām attiecībā uz valsts spēju laikus panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Aģentūra Grieķijas kredītreitingu samazināja par vienu pakāpi - līdz Caa2, kas ir vien divas pakāpes virs līmeņa, kas liecina par nenovēršamu maksātnespēju jeb defoltu.

Moody's valsts kredītreitingam noteica arī negatīvu nākotnes perspektīvu, norādot uz iespēju kredītreitingu pazemināt atkārtoti.

Aģentūra skaidro, ka smagās pārrunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem neliecina par tūlītējām iespējām panākt vienošanos par jaunu finansēšanas programmu.

Moody's norāda, ka šo pārrunu iznākums galvenokārt tiks noteikts politiskā līmenī Eiropas un Grieķijas pusēs.

Taču aģentūra piebilst, ka šādu lēmumu iznākums ir visai neskaidrs un iespējamība par politisko katastrofu, kurā Grieķija piedzīvotu parādsaistību, tostarp Eiropas Centrālās bankas īpašumā esošo vērstpapīru maksātnespēju, ir palielinājusies.