Japāna, kas ir pasaulē trešā lielākā ekonomika, pēc martā notikušās zemestrīces un cunami šā gada pirmajos trīs mēnešos strauji sarukusi. Galvenie iemesli ir patēriņa un eksporta samazināšanās, vēsta BBC.
Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,9%. Savukārt gada griezumā tas sarucis par 3,7%. Tā kā jau divus ceturkšņus pēc kārtas IKP sarūk, valsts oficiāli ieslīgusi recesijā, Japāna piedzīvo krīzi.
Vissmagāk ir cietis patēriņš un eksports. Ekonomikas samazinājums ir lielāks nekā tika paredzēts – iepriekš tika lēsts, ka Japānas ekonomika varētu samazināties par 2%.
«Paredzam, ka Japānas ekonomika būs vāja vēl kādu laika posmu,» stāstīja Japānas ekonomikas ministrs Kaoru Josano (Kaoru Yosano).
Pēc katastrofas Japānas iedzīvotāji ir samazinājuši privāto patēriņu par 0,6%. Privātais patēriņš veido gandrīz 60% no Japānas ekonomikas. «Patēriņš bija zems jau 2010. gada beigu ceturksnī, bet zemestrīce izraisīja tālāku tā kritumu,» norādīja ekonomiste Naomi Finka (Naomi Fink). Aprīlī patērētāju uzticības indekss samazinājās līdz 33.1 punktam.
Otru lielāko devumu Japānas ekonomikai sniedz eksports un imports. 2009. gadā eksports veidoja 13,5% no Japānas IKP, un imports – 12,7% no IKP. Japānas tirdzniecības pārpalikums martā nokritās par 34,3%, salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš. «Eksporta lielākā problēma šobrīd ir piegādes ķēžu un ražošanas atjaunošana. Savukārt importā ir palielinājies pieprasījums pēc fosilā kurināmā, lai kompensētu iztrūkstošo kodolenerģiju. Šī problēma tik ātri neizzudīs,» skaidro N. Finka.
Arī šī gada otrajā ceturksnī ekonomisti neparedz pozitīvu ekonomikas izaugsmi Japānā. «Japānas ekonomikas spēks pakāpeniski samazinās,» norādīja Japānas Bankas pārstāvis Masaki Širakava (Masaaki Shirakawa).