Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

- Zemestrīces radītais posts tiešā veidā negatīvi ietekmēs Japānas ekonomisko izaugsmi. Daudzu uzņēmumu darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, noteikti elektroenerģijas patēriņa ierobežojumi un ierobežota uzņēmumu darbība. Šie notikumi viennozīmīgi negatīvi ietekmēs uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas atsauksies arī uz to rīcību un kopējo patēriņu.

- Kad krīzes pirmais posms tiks pārvarēts un sekas apzinātas, sāksies apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirmkārt, lai tos finansētu, Japānas valdībai nāksies aizņemties ievērojamas summas finanšu tirgos un audzēt arvien tālāk savu ārējo parādu, kas jau pašlaik ir bīstami augsts – ap 200% no IKP. Tas, visticamāk, apdraudēs Japānas kredītreitingu un sliktākajā gadījumā var pat izsaukt parāda finansēšanas problēmas - līdzīgas tām, kādas redzam pašlaik virknē Eiropas valstu. Kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tik iespaidīgus līmeņus, pat neliels tā pieaugums var radīt nopietnas sekas.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Ekspluatācijā nodota jaunā A klases biroja ēka New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1. Potenciālajiem nomniekiem jau šobrīd ēkā rezervēti vairāk nekā 50% no kopējās 12 680 m2 iznomājamās platības, turpinoties sarunām par darījumu nosacījumiem un telpu pielāgošanu katram nomniekam.

New Hanza birojs būs viena no energoefektīvākajām ēkām Rīgā. Par savu jauno biroju mājvietu to jau izvēlējušies tādi uzņēmumi kā nekustamo īpašumu aģentūra AVER Brokerage, zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, finanšu tehnoloģiju uzņēmums ECNG un citi.

Nomnieku vidū īpaši pieprasītas ir telpas līdz 250 m2. Pateicoties New Hanza biroju ēkas formai, katrs telpas kvadrātmetrs ir racionāli izmantojams un dod iespēju nomniekiem piedāvāt telpas sākot pat no 150m2.

Biroju ēkas nomniekiem būs pieejamas plašas un mūsdienu prasībām atbilstošas kopstrādes un socializēšanās telpas kopumā 500m2 platībā, kuras atradīsies koplietošanas virtuve, plaša atpūtas istaba, telpa nelielām konferencēm, vairākas dažāda izmēra tikšanās telpas, atsevišķas darba stacijas, bērnu stūrītis, telpa īsām spēka diendusām, kā arī āra terase. Šādu telpu esamība ļaus nomniekiem efektīvāk plānot nepieciešamā biroja platību un noslodzi, kā arī uzņēmumiem ar nelielu darbinieku skaitu, kuriem ir nepieciešami kompakti biroji, dos iespēju baudīt mūsdienu moderno biroju priekšrocības.

Līdz ar Krievijas viesu plūsmas nobremzēšanos, situācija tūrisma un viesmīlības biznesā Jūrmalā ir mainījusies, taču tā nav dramatiska, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekas neapstājas tāpēc vien, ka Jaunā viļņa te nav. Viļņi nāk un iet, nav šis vilnis, būs cits. Ir jāpārorientējas uz citiem tirgiem, vairāk jāstrādā, lai gan jau pāris pēdējos gadus aktivitāte nebija vērsta tikai uz Krieviju. Vienmēr esam strādājuši ar vairākiem reģioniem. Jau vēsturiski ir pierādījies, ka nedrīkst tikai uz vienu tirgu koncentrēties – tas var izrādīties ļoti sāpīgi. Turklāt Krievija vienmēr ir bijis ļoti nestabils tirgus,» DB saka Hotel Jūrmala SPA pārdošanas un mārketinga vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Pēc viņas teiktā, viesnīcas noslogojums šosezon nebūs sliktāks par pagājušo gadu. Piemēram, jūlijā, augustā tā jau ir par 70% aizpildīta, turklāt rezervācijas vēl turpinās. Atšķirība ir tajā, ka viesnīca piepildās lēnāk, rezervācijas nāk vienmērīgāk – iepriekš aģentūras uz festivāla Jaunais vilnis laiku ņēma numurus blokiem. Tagad tie vairs netiek rezervēti, bet tas nav saistīts tikai ar Jaunā viļņa neesamību, bet gan ar kopējo situāciju Krievijā. Šīs kaimiņvalsts tūristi tāpat turpina braukt uz Jūrmalu, vairāk ir pamanāmi skandināvi, arī viesu no Igaunijas viesnīcā netrūkst. Jautāta raksturot viesnīcas viesus, K. Štāla-Bula uzskaita: tie ir cilvēki ar vidējiem ienākumiem, atpūsties brauc ar visu ģimeni, apmetas vidēji uz nedēļu, daži pat uz divām, ir ekonomiskāki, tērē mazāk, seko līdzi tam, cik pakalpojums maksā.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Patērētājiem, kuri gaida pienākam jaunāko Apple planšetdatoru iPad 2, varētu nākties paciesties ilgāk, jo nesen Japānā notikusī zemestrīce un tai sekojošais cunami, varētu izraisīt šomēnes tirdzniecībā nonākušā iPad 2 piegāžu kavēšanos, ziņo FoxNews.

Japāna ir būtisks daudzu produktu komponentu ražotājs un piegādātājs. Apple planšetdatoros ir vismaz piecas komponentes, kas tiek piegādātas no Japānas, tādējādi Japānā notikusī postošā dabas katastrofa var aizkavēt šo komponentu, kuru vidū ir daļas elektroniskajam kompasam un ierīces akumulatoram, kā arī, iespējams, skārienjūtīgā ekrāna pārklājums, piegādes.

Eksperti norāda, ka Japānas ražotājiem var rasties problēmas laikus izpildīt visus pasūtījumus, jo uzņēmumu darbiniekiem pēc dabas katastrofas ir grūtības ierasties darbā, turklāt apgrūtinātas ir arī izejmateriālu piegādes.

Apple nav reaģējis uz pasaules mediju ziņām par iespējamo iPad 2 piegāžu kavēšanos. Kompānijas interneta veikalā norādīts, ka jaunā planšetdatora piegādes var kavēties par vienu mēnesi vai pat vairāk, jo Apple cenšas tikt galā ar pieprasījumu, kas esot krietni lielāks nekā gaidīts.

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Kosmētikas ražotājam SIA Stendera ziepju fabrika labākie interneta veikala pārdošanas rādītāji ir Japānā.

Patlaban uzņēmumam Stenders interneta tirdzniecība darbojas Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Krievijā un Japānā. Daži no interneta veikaliem darbojas jau kopš 2004.gada, kamēr daži nepilnu gadu. «Vislabākie pārdošanas rezultāti ir Japānā, jo Japānā ir ļoti attīstīta interneta iepirkšanās kultūra - tur cilvēki pat pārtiku iepērk interneta veikalos. Aktīva tirdzniecība ir arī Krievijā - tas gan skaidrojams galvenokārt ar Krievijas plašo tirgu,» informēja Stenders mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.

Pēc Āboliņas teiktā, populārākie produkti ļoti atšķiras katrā konkrētajā tirgū, ņemot vērā aromātu izvēles, gaumes specifiku un ķermeņa kopšanas nianses kopumā. Tomēr, līdzīgi kā mazumtirdzniecības veikalos, cilvēki arvien vairāk izvēlas tieši ķermeņa kopšanas produktus, kā arī produktus ar atlaidēm vai citiem bonusiem.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Japānas autoražotājs Toyota Motor oficiāli paziņojis par teju 1,7 miljonu automašīnu atsaukumu. Degvielas noplūdes riska dēļ 1,2 miljoni auto atsaukti Japānā un 421 tūkstotis ārvalstīs, vēsta DailyRecord.

Kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka saistībā ar degvielas noplūdi saņemtas 77 sūdzības ārvalstīs un vairāk nekā 140 vietējā tirgū – Japānā.

Toyota atsauc apmēram 245 tūkstošus automašīnu Lexus ASV un 74 590 Lexus, Crown un citu modeļu spēkratus Japānā. Kopumā Japānā atsauktas 19 modeļu automašīnas, kas ražotas laikā no 2000. līdz 2009.gadam.

Japānas Transporta ministrija paziņoja, ka problēmu skartajās automašīnās var rasties nelielas plaisas dzinēja degvielas caurulēs. Ja tās turpina lietot, plaisas var paplašināties, radot degvielas noplūdes risku. Japānā ir konstatēti vairāk nekā 140 šādi gadījumi, bet nevienā no tiem nav notikusi avārija.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Gadu desmitiem ilgi importēto luksusa preču pārdošanas modelis Japānā bijis vienkāršs - šiks veikala iekārtojums, profesionāla apkalpošana un preces cenai klāt «Japānas piemaksa». Šādi izmantojot lielā pieprasījuma priekšrocības un Japānas patērētāju augstos ienākumus, ārvalstu luksusa preču tirgotāji spējuši par savām precēm iekasēt krietni vairāk nekā citu valstu tirgos, taču šī ierastā luksusa preču tirdzniecības sistēma tagad draud sabrukt.

Jēnas vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru līdz pēdējo 15 gadu augstākajai atzīmei, ļāvusi zemo cenu biznesa piekopējiem iesaistīties luksusa preču tirgus segmentā, savās interneta vietnēs piedāvājot augstas kvalitātes produkciju par krietni zemākām cenām.

Piemēram, šā gada augustā kompānija Yahoo Japan Corp. savā tirdzniecības portālā uzsāka luksusa preču izpārdošanu. Kompānija norāda, ka pārdošanas apjomi bijuši aptuveni piecas reizes lielāki nekā attiecīgajā laika periodā pirms mēneša.

Arī Japānas interneta tirdzniecības uzņēmums Rakuten Ichiba savā tiešsaistes veikalā šā gada beigās piedāvājis atlaides luksusa precēm. Kompānija norāda, ka, piemēram, augstas kvalitātes rokas pulksteņu pārdošanas apjomi mēneša laikā palielinājušies par 45%, savukārt importētu vīriešu maku tirdzniecības apjomi augustā, salīdzinot ar jūliju, teju dubultojušies.

Piektdien notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami dēļ savas rūpnīcas Japānā slēgusi kompānija Honda, tādējādi visas savas ražotnes valstī slēguši jau divi no pasaules lielajiem automašīnu ražotājiem – pirmdienas rītā par šādu lēmumu paziņoja arī kompānija Toyota.

Reuters vēsta, ka Honda visas savas rūpnīcas Japānā slēgusi līdz vismaz 20. martam. Pirmdien Japānā vēl darbojās Honda motociklu ražotne, taču, kā norādījusi pati kompānija, arī šī ražotne no otrdienas tiks slēgta.

Honda šā gada janvārī Japānā saražoja 69,17 tūkstošus automašīnu. Kopumā Honda Japānā saražo 22% no visām savām automašīnām.

Jau ziņots, ka arī Toyota uz nenoteiktu laiku pārtraukusi transportlīdzekļu ražošanu visās savās Japānas rūpnīcās. Toyota savās Japānas rūpnīcās saražo 45% no visām savām automašīnām.

Arī Mitsubishi Motors svētdien paziņoja, ka līdz otrdienai apturēs ražošanu trijās savās rūpnīcas. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmusi arī kompānija Nissan Motor.

24.jūlijā durvis ver pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā Riga Collection. Šāda tipa veikals ir ne tikai pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā, bet, iespējams, arī pirmais visā pasaulē.

Tā apgalvo Ārlietu ministrija paziņojumā presei. Veikala izveidošanas ideja un tās realizācija pieder Latvijas draugam, uzņēmējam Jodžiro Kavašimam (Yojiro Kawashima) ar kundzi. Veikala plauktos apmeklētāji varēs gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā linu un tā izstrādājumus, trikotāžas izstrādājumus, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmetus, medu, šokolādi, aromātiskās sveces un ekokosmētiku.

Plānots, ka veikals Riga Collection pulcēs ne tikai Latvijas preču potenciālos cienītājus, bet kalpos arī kā viens no Latvijas kultūras nesējiem Japānā un piedāvās visiem interesentiem iepazīties tuvāk arī ar latviešu kultūru. Tāpat veikalā būs pieejami bukleti un informatīvie materiāli par Latviju un tūrisma iespējām Latvijā.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Latvijā radītais interjera konceptzīmols Lett ražo mīkstās mēbeles pasaulē zināmiem restorāniem un viesnīcām, kā arī kruīza kuģiem, kas ceļo uz tik tāliem galamērķiem kā Honkonga.

Tas viss sasniegts vairāk nekā 20 gadus ilgas ražošanas pieredzes rezultātā.

Nosaukums Lett ir veidojies no vārda lettisch jeb latvietis, un pasaules tirgū tas tiek virzīts kā latviešu zīmols, tādā veidā nesot Latvijas vārdu pasaulē. Piesaistot dizainerus no visas pasaules, Lett rada mūsdienīga dizaina mēbeles.

«Mūsu ražotne atrodas vairāk nekā 200 kilometrus no Rīgas, kas pazīstama kā SIA Sencis, tādēļ nereti bija apgrūtinoša ārvalstu pasūtītāju aicināšana un tālā ceļa mērošana, tādēļ nereti bija apgrūtinoša ārvalstu pasūtītāju aicināšana un tālā ceļa mērošana. Līdz ar interjera un dizaina kvartāla Decco centrs atvēršanu Rīgā, zīmolam radušās jaunas biznesa iespējas - ir atvērts pirmais showroom, kur iepazīstināt ārvalstu un pašmāju klientus ar saviem darbiem un satikt dizainerus klātienē,» stāsta Mihails Šlujevs, SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks.