Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Ceturtdien Japānas jenas vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim 3,5 gadu laikā, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums nemainīt monetārās politikas kursu lika kāpt akciju cenām un samazināja pieprasījumu pēc valūtām, kas tiek uztvertas kā drošs patvērums.

Japānas jenas vērtība samazinājās pret 16 citām lielākajām valūtām pēc tam, kad Japānas Banka paziņoja, ka spiediens uz valūtu var likt palielināt monetārās stimulēšanas programmas apjomu.

Jenas vājums vairāk ietekmēs augstāka riska valūtas, īpaši tās, kuru tekošajā kontā ir liels deficīts un jaunattīstības tirgus reģionu, Bloomberg norāda Bank of Tokyo Mitsubishi eksperti.

Jenas vērtība pret eiro samazinājās par 1,3% līdz 134,09 jenām pret eiro, pirms tam sasniedzot 134,33 jenu atzīmi, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada janvāra. Jenas vērtība pret dolāru saruka par 1%.

Jenas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās līdz jaunam 32 gadu zemākajam līmenim, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas paziņojuma par demisiju. Akciju cenas Volstrītā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

Jenas vērtība pret dolāru kritās līdz zemākajam līmenim kopš 1990.gada augusta, atspoguļojot Japānas Bankas piekāpīgo monetāro politiku pretstatā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvajām procentlikmju celšanām.

Analītiķi uzskata, ka jenas vērtības kritums turpināsies, kamēr abu centrālo banku politika atšķirsies. Ir gaidāmi jauni FRS lēmumi par procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot straujo inflācijas kāpumu.

Tirgi fokusējās arī uz Lielbritāniju, kur premjerministre Liza Trasa paziņoja par demisiju pēc 44 dienu ilgas atrašanās amatā, kas ir īsākā valsts vēsturē. Valdošā Konservatīvā partija plāno drīzu balsojumu par jauno partijas līderi un valsts premjerministru.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Spekulējot uz valūtu kursu svārstībām, ASV miljardieris Džordžs Soross, samazinoties Japānas jenas vērtībai, kopš novembra spējis nopelnīt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Japānas valdība uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Kopš aizvadītā gada novembra Japānas jenas vērtība pret dolāru sarukusi gandrīz par 20 procentiem.

Tas ļāvis Dž. Sorosam piederošajai finanšu kompānijai Soros Fund Management nopelnīt ievērojamo summu, daļa no kuras gan tikusi izmaksāta investoriem, kuru līdzekļus fonds pārvalda un iegulda finanšu operācijās.

Ievērojamu peļņu no jenas vērtības samazināšanās guvuši arī citi ASV investori – Deivida Einhorna Greenlight Capital, Deniela Loba Third Point LLC un Kaila Besa Hayman Capital Management LP – WSJ nosauc dažus piemērus.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Akciju cenas otrdien kritās ASV, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt eiro vērtība un jenas vērtība prer ASV dolāru saruka līdz daudzu gadu zemākajiem līmeņiem, investoriem fokusējoties uz centrālo banku centieniem iegrožot inflāciju un bažām par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV dolāra vērtība sasniedza 142,98 jenas, kas ir augstākais līmenis pēdējos 24 gados, savukārt eiro vērtība saruka līdz 0,9864 ASV dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2002.gada decembra.

"Bažas par recesiju pasaulē turpina veicināt apetīti pēc ASV dolāra," sacīja "City Index" un FOREX.com analītiķis favads Razakzada.

"Investori kļūst aizvien vairāk pārliecināti par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pacels procentlikmes par 75 bāzes punktiem un turpinās to agresīvu celšanu arī turpmāk, līdz inflācija atkal kļūs kontrolējama," viņš piebilda.

FRS šogad ir četras reizes pauagstinājusi bāzes procentlikmi, tostarp divas reizes par 75 bāzes punktiem jūnijā un jūlijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas, britu mārciņas vērtība kāpa, bet Japānas jenas vērtība sasniedza vairāku gadu desmitu zemāko līmeni.

Gada inflācija ASV septembrī samazinājusies līdz 8,2% salīdzinājumā ar 8,3% augustā, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas septembrī pieaugušas par 0,4% pēc augustā fiksētā 0,1% kāpuma. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,2%.

Šie dati ir jaunākā pazīme, ka inflācija aizvien vairāk iesakņojas ASV ekonomikā, neraugoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbībām inflācijas iegrožošanai.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šie inflācijas dati radīja vilšanos, tomēr nebija šokējoši, ņemot vērā citus ekonomikas ziņojumus pēdējā laikā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām pieauga, medijiem izsakot pieņēmumu, ka valdība varētu apcirpt savus fiskālo stimulu plānus un palielināt uzņēmumu nodokļus.

Pirmdien dolāra indekss, kas mēra valūtas vērtību pret citām lielākajām valūtām, pieauga līdz 84,588 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2010. gada jūlija, raksta Reuters.

Pēc tam valūtas vērtība gan nedaudz saruka līdz 84,450 punktiem.

Dolāru pēdējā laikā stiprina daudzi faktori. Pagājušajā piektdienā publicētie ASV darba tirgus dati pastiprināja viedokli, ka Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīz sāks bremzēt savu monetārās stimulēšanas programmu, tomēr analītiķi šaubās, vai dolāra nesenais kāpums spēs turpināt iesākto gaitu.

«Dolārs pilnīgi noteikti ir vadībā, taču pastāv jautājums, vai tas spēs šo inerci turpināt,» norāda Rabobank eksperti.

Dolāra vērtība pret Japānas jēnu šonedēļ pieaugusi līdz augstākajam līmenim piecu nedēļu laikā, sasniedzot 101,53 jēnas. Eiro gan pirmdien spēja pakāpties par 0,2% līdz 1,2848 dolāriem, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Grieķija tomēr saņems nākamo starptautisko aizdevēju finansējuma daļu.

Politiskajam satricinājumam Ukrainā ir ietekme ne tikai uz Krievijas un Ukrainas tirgiem, bet tas padara investorus uzmanīgus visā pasaulē, veicinot ieguldījumus drošās valūtās, raksta Bloomberg.

Pēc paziņojumiem, ka Krievijas armija iebraukusi Krimas lidostā, turpināja sarukt gan Krievijas rubļa, gan Ukrainas grivnas vērtība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien apstiprināja Ukrainas kredītreitingu CCC līmenī, jo jaunā valdība meklē starptautisko palīdzību, lai izvairītos no defolta.

Ukrainas grivnas vērtība piektdien gan spēja nedaudz atgūties, un maksāja 10,5 grivnas par dolāru. Ceturtdien tās vērtība nokritās līdz rekordzemam līmenim.

Savukārt Krievijas rubļa vērtība samazinājās par 0,4% līdz 42,2206 rubļiem pret dolāra/eiro grozu, sasniedzot piecu gadu zemāko līmeni.

Piektdien ASV valsts parādzīmju ienesīgums sasniedza trīs nedēļu zemāko līmeni, jo politiskie satricinājumi Ukrainā veicināja tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem.

Piektdien Japānas Banka paziņoja, ka nolēmusi pirmo reizi vēsturē piemērot negatīvu likmi, tādējādi pārsteidzot tirgus dalībniekus, raksta MarketWatch.

Tādējādi Japānas Banka seko Eiropai, kur jau vairāku valstu centrālās bankas ir lēmušas par negatīvu likmju ieviešanu tirgū.

Likme samazināta līdz mīnus 0,1%.

Negatīvas likmes parasti vājina valsts valūtu, jo investori aizņemas to un investē augstāka ienesīguma valūtās. Japānā vājāka jena ir bijusi viena no premjerministra Šinzo Abes ekonomikas programmas galvenajiem aspektiem. Likme zem nulles tiek arī izmantota, lai veicinātu kreditēšanas izaugsmi. Šāda politika signalizē par ilgākiem lētas naudas nosacījumiem tirgū, un daļa analītiķu saka, ka tas ir pēdējais solis.

Gadiem ilgi ekonomisti ir diskutējuši, vai ienesīguma likmes var būt zem nulles, taču tagad viņi saka, ka ir robeža, līdz kurai likmes var iet negatīvajā teritorijā.

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, intervijā sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi," teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas "Erste Bank".

Japānas tehnoloģiju uzņēmums Sony biznesa gadā, kas noslēdzās 31. martā, strādājis ar neto peļņu 436 miljonu ASV dolāru apmērā, tādējādi gūstot pirmo peļņu pēdējo piecu gadu laikā.

Attiecīgā laika posmā pirms gada Sony strādājis ar zaudējumiem 4,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija savus finanšu rezultātus skaidro ar Japānas jenas vērtības samazināšanos, kas palielina valsts eksportētāju konkurētspēju un to ārvalstīs gūtos ienākumus.

Japānas kompānija prognozē, ka šajā biznesa gadā tās peļņa pieaugs par 16% un sasniegs 506 miljonus ASV dolāru. Iepriekš Sony uzsāka apjomīgu restrukturizācijas programmu, kuras ietvaros paredzēta aptuveni 10 tūkstošu darba vietu likvidēšana un dažādu aktīvu pārdošana. Pirms mēneša Sony augstākā līmeņa vadītāji pavēstīja, ka atteiksies no prēmijām, lai tādējādi kompensētu vājos finanšu rādītājus.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas, bet kritās Eiropas biržās. Jenas vērtība pret ASV dolāru palielinājās.

Mākslīgā intelekta jomā iesaistīto uzņēmumu "Google" un AMD akciju cenas pieauga pēc jauniem paziņojumiem par progresu šajā jomā.

AMD akcijas cena palielinājās par aptuveni 10% pēc jaunākās mikroshēmas MI300 prezentācijas, kas tiek uzskatīta par konkurenti augsti novērtētam "Nvidia" produktam.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kāpa par 5,3% pēc tam, kad šis uzņēmums demonstrēja jauno mākslīgā intelekta modeli "Gemini", kas varētu pārspēt cilvēkus vairākās problēmu risināšanas, matemātikas, fizikas, vēstures, tieslietu, medicīnas un ētikas jomās.

Tokijas biržas indekss saruka par gandrīz 2% pēc jenas vērtības pret ASV dolāru palielināšanās, kas sadārdzina Japānas preču eksportu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Starptautiskie investori patlaban pamet savus ieguldījumus Japānā, raksta Bloomberg.

Pēdējo 4-5 mēnešu laikā investoru nauda no Japānas plūst prom, tādējādi aizplūdušajam apjomam tuvojoties 1987.gada tempam. Šajā gadījumā investoriem ir apnikusi Šinzo Abes neefektīvā ekonomikas politika un augošā Japānas jenas vērtība.

Pašlaik no Japānas ir aizplūduši 59 miljardi ASV dolāru, kas ir vairāk nekā no jebkura cita akciju tirgus, par kuriem datus apkopo Bloomberg.

Šajā gadā Japānas jenas vērtība pret dolāru ir augusi par 16%, kas ir lielākais kāpums starp lielākajām Āzijas valūtām. Tās ir sliktas ziņas Topix indeksam, kura vērtību ietekmē eksports, un kura vērtība kopš pērnā gada septembra ir sarukusi par aptuveni 18%.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās pēc tam, kad kompānija «Apple» samazināja savu tirdzniecības apjoma prognozi un skaidroja to ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Apple» trešdienas vakarā prognozēja, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušā oktobra-decembra ceturksnī būs krietni zemāks gan par kompānijas, gan analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm.

«Apple» tagad prognozē, ka tirdzniecības apjoms šajā periodā veidos 84 miljardus dolāru (73,7 miljardus eiro). «FactSet» aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pārdošanas apjoms pieaugs par 9% un sasniegs 91,3 miljardus dolāru.

Tirdzniecības apjoma kritums galvenokārt tika izskaidrots ar situāciju Ķīnā, kur palēninājusies ekonomikas izaugsme un «Apple» saskāries ar sīvu konkurenci, ko izrāda tādi iekšzemes ražotāji kā «Huawei» un «Xiaomi».

«Apple» arī atzina, ka patērētāji citos tirgos neiegādājas tik daudz jaunākās paaudzes «iPhone» modeļu, kā uzņēmums bija cerējis. Tas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar šo tālruņu augsto cenu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Iespējamība, ka Lielbritānijas parlamentā varētu tikt neatbalstīta premjerministra Borisa Džonsona breksita stratēģija un tāpēc jau nākammēnes valstī varētu notikt parlamenta vēlēšanas, pirmdien gremdēja sterliņu mārciņas kursu.

Savukārt mārciņas kursa pazemināšanās veicināja Lielbritānijas uzņēmumu akciju cenu kāpumu, jo daudzi no tiem ir starptautisks kompānijas, kuru ieņēmumi lielākoties ir ASV dolāros vai eiro. ASV pirmdien bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās. Eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu nemainījās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,28 ASV dolāriem līdz 54,82 ASV dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,61 dolāru līdz 58,64 dolāriem par barelu. Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 1% līdz 7281,94 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1% līdz 11 953,78 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,2% līdz 5493,04 punktiem.

Pirmdien eiro kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā trīs nedēļu laikā, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi izteikumiem, ka eiro vērtības pieaugums turpmāk varētu veicināt papildus monetāro stimulēšanas pasākumu ieviešanu, raksta Bloomberg.

Rezultātā eiro vērtība saruka pret 14 no 16 lielākajām valūtām. Eiro kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 1,3824 dolāriem, kas ir lielākais kritums kopš 19. marta. Pret Japānas jenu tā vērtība samazinājās par 0,3% līdz 140,67 jenām.

Pēdējo 12 mēnešu laikā eiro vērtība ir pakāpusies par 6,6%, kas ir trešais labākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām, atpaliekot tikai no Lielbritānijas mārciņas un Šveices franka. Dolāra vērtība augusi par 0,6%, bet Japānas jenas vērtība vājinājusies par 3,2%.

«Esmu vienmēr teicis, ka valūtas kurss nav politikas mērķis, taču tas ir būtisks cenu stabilitātei un izaugsmei,» M. Dragi sacīja sestdien tikšanās laikā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pārstāvjiem. «Un tas, kas notiek pēdējo mēnešu laikā, kļūst aizvien svarīgāks cenu stabilitātei nākotnē,» viņš uzsvēris.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība pieauga pret lielāko daļu no 16 lielākajām valūtām pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēma nolēma samazināt savu aktīvu iepirkumu programmu, raksta Bloomberg.

Bloomberg U.S. Dollar Index, kas apkopo dolāra izmaiņas pret 10 lielākajām valūtām, pieauga par 0,1%. ASV valūta pret eiro būtiski nemainījās un bija 1,3675 dolāri. Japānas jēnas kurss pieauga par 0,4% līdz 142,13 jēnām pret eiro, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada oktobra, savukārt jēnas kurss pret dolāru pakāpās par 0,4% līdz 103,9 dolāriem. Iepriekš kurss saruka par 1,6%, kas ir straujākais kritums kopš 1. augusta.

«Ar lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumu programmu FRS ir sācis ceļu uz monetārās politikas normalizāciju,» sacījis Sumimito Mitsui Banking Corp eksperts Masato Janagija.

«Kopējā sajūta ir, ka FRS visdrīzāk ir pietiekami optimistisks, lai turpinātu aktīvu programmas samazināšanu nākamajos mēnešos,» sacījis Westpac Banking Corp eksperts Šons Kalovs.