Vispārējā naudas drukāšana, kas pasauli piemeklējusi pēdējo dažu gadu laikā, lai arī asociējas ar riskiem globālajai finanšu sistēmai, tomēr biržu investoriem ļāvusi labi nopelnīt. Pēdējā laikā ļoti agresīvu naudas politiku piekopj Japānas centrālā banka un, lai arī šie notikumi šķiet stipri tālu, tomēr rada iespēju pelnīt arī Latvijas ieguldītājiem.

Apjomīgā naudas drukāšana likusi sarosīties arī biržas investoriem, un patlaban akciju cenu pieaugums Japānā sasniedzis sen nebijušus augstumus, tomēr, investējot šādā tirgū, ārvalstu ieguldītājiem ir risks zaudēt uz valūtas kursu svārstību rēķina, tomēr iespējas izbēgt no negācijām tomēr ir, ieguldot fondos, kuru cenas ir izteiktas dolāros, kas ļauj vieglāk diversificēt riskus daudzskaitlīgajā uzņēmumu klāstā un mazināt valūtu riskus.

«Ja investors pieņem, ka Japānas centrālās bankas īstenoto pasākumu rezultātā valsts akciju tirgus turpinās kāpt, tad var apsvērt biržā tirgoto fondu (ETF) iegādi, kuru dinamika atspoguļo Japānas akciju tirgu. Kā piemērus šeit var minēt tādus biržās tirgotos fondus kā ishares MSCI Japan Index Fund (biržas simbols: EWJ) vai arī WisdomTree Japan Hedged Equity Fund (simbols: DXJ). Abi iepriekš minētie biržā tirgotie fondi atspoguļo Japānas akciju tirgu, taču galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka WisdomTree Japan Hedged Equity Fund biržā tirgotais fonds veic Japānas jenas un ASV dolāra kursa svārstību riska ierobežošanu (hedging), kā rezultātā Japānas valūtas kritums pret ASV dolāru atstāj mazāk negatīvu ietekmi uz fonda rezultātiem,» skaidro Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Pērnā gada janvāra beigās Japānas vērtspapīru tirgus bija otrs straujāk augošākais attīstīto valstu akciju tirgus indekss, atpaliekot vien no Portugāles akciju tirgus izaugsmes, taču tagad situācija ir pilnīgi pretēja, raksta Bloomberg.

Patlaban Nikkei 225 Stock Average piedzīvo straujāko kritumu starp šiem indeksiem, pagājušajā mēnesī sarūkot par 8,5%, savukārt kopš 30. decembrī sasniegtās augstākās atzīmes līdz šodienai tas samazinājies par 14%.

Zaudējumiem Tokijā bija sniega bumbas efekts laikā, kad investori izņēma 2,9 triljonus dolāru no akciju tirgiem visā pasaulē, valdot bažām par Ķīnas izaugsmes bremzēšanos un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus.

Japānas jena pērn zaudējusi 18% no savas vērtības, taču patlaban ir sākusi augt, kas potenciāli var mazināt kompāniju peļņu, norāda Coutts & Co eksperti. Savukārt Sumitomo Mitsui Asset Management Co. Analītiķi paredz, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana aprīlī bremzēs patērētāju tēriņus.

Tikai pirms sešām nedēļām Japānas Banka pārsteidza finanšu tirgus, paziņojot, ka piemēros negatīvas depozītu likmes, raksta Business Insider.

Domājams, ka, ņemot vērā diezgan pasīvo finanšu tirgus reakciju uz šo lēmumu, Japānas Banka varētu drīzumā varētu paziņot par jaunu lēmumu, uzskata HSBC ekonomiste Izumi Devaljē. Viņa uzskata, ka ir diezgan nereāli, ka Japānas Banka par jauniem monetārās stimulēšanas pasākumiem varētu ziņot šonedēļas sanāksmē, taču tas varētu notikt nākamajā sanāksmē aprīļa beigās.

«Mēs paredzam, ka tas notiks 28.aprīļa sanāksmē,» uzsver eksperte. «Mēs iepriekš prognozējām, ka Japānas Banka gaidīs līdz jūnijam, lai paziņotu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, lemjot par tālāku likmes samazināšanos. Taču bankai tas jādara ātrāk, ņemot vērā vājo tirgus un privātā sektora reakciju uz janvāra lēmumu samazināt likmi līdz negatīvai,» piebilst eksperte.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Pieaugošais saspīlējums starp ASV un Irānu otrdien aptumšoja noskaņojumu akciju tirgos, liekot investoriem pievērsties tādiem par drošiem uzskatītajiem aktīviem kā Japānas jena, obligācijas un zelts, kura cena sasniedza gandrīz sešos gados augstāko līmeni.

«Ģeopolitiskā spriedze nomāca tirgus pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas Irānai,» norādīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Moulds.

Vislielākie zaudējumi bija Volstrītā, kur noskaņojumu sabojāja arī ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, kas neliecināja par labu procentlikmju pazemināšanai tā, kā tika gaidīts, un dati par ASV patērētāju pārliecību, kas sasniedza zemāko līmeni 21 mēneša laikā.

Zelta cena pakāpās līdz 1442,90 ASV dolāriem par unci - augstākajam līmenim kopš 2013.gada septembra.

Savukārt Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza rekordzemu līmeni, tam veidojot -0,34%.

Eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Piektdien Japānas Banka paziņoja, ka nolēmusi pirmo reizi vēsturē piemērot negatīvu likmi, tādējādi pārsteidzot tirgus dalībniekus, raksta MarketWatch.

Tādējādi Japānas Banka seko Eiropai, kur jau vairāku valstu centrālās bankas ir lēmušas par negatīvu likmju ieviešanu tirgū.

Likme samazināta līdz mīnus 0,1%.

Negatīvas likmes parasti vājina valsts valūtu, jo investori aizņemas to un investē augstāka ienesīguma valūtās. Japānā vājāka jena ir bijusi viena no premjerministra Šinzo Abes ekonomikas programmas galvenajiem aspektiem. Likme zem nulles tiek arī izmantota, lai veicinātu kreditēšanas izaugsmi. Šāda politika signalizē par ilgākiem lētas naudas nosacījumiem tirgū, un daļa analītiķu saka, ka tas ir pēdējais solis.

Gadiem ilgi ekonomisti ir diskutējuši, vai ienesīguma likmes var būt zem nulles, taču tagad viņi saka, ka ir robeža, līdz kurai likmes var iet negatīvajā teritorijā.

Palielinoties investoru cerībām par Hilarijas Klintones uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien auga ASV un Kanādas dolāra, kā arī Meksikas peso vērtība, liecina Reuters dati.

Tirgus dalībnieki citēja datu kompānijas VoteCastr aptaujas rezultātus, kuri uzrādīja Klintones pārsvaru.

Donalda Trampa uzvaras gadījumā eksperti sagaida kapitāla plūsmu uz tādām drošām valūtām kā Japānas jena vai Šveices franks, un tas būtu negatīvs faktors Kanādas un Meksikas ekonomikai.

ASV dolāra vērtība pieauga līdz 105,19 Japānas jenām, bet pret Šveices franku pakāpās par 0,2%. Kanādas dolāra vērtība pret dolāru palielinājās par 0,2%, bet Meksikas peso vērtība – par vairāk nekā 1%.

Eiro vērtība pret dolāru saruka par 0,15% līdz 1,1019 dolāriem.

Pirmdien dolāra indekss, kas mēra valūtas vērtību pret citām lielākajām valūtām, pieauga līdz 84,588 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2010. gada jūlija, raksta Reuters.

Pēc tam valūtas vērtība gan nedaudz saruka līdz 84,450 punktiem.

Dolāru pēdējā laikā stiprina daudzi faktori. Pagājušajā piektdienā publicētie ASV darba tirgus dati pastiprināja viedokli, ka Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīz sāks bremzēt savu monetārās stimulēšanas programmu, tomēr analītiķi šaubās, vai dolāra nesenais kāpums spēs turpināt iesākto gaitu.

«Dolārs pilnīgi noteikti ir vadībā, taču pastāv jautājums, vai tas spēs šo inerci turpināt,» norāda Rabobank eksperti.

Dolāra vērtība pret Japānas jēnu šonedēļ pieaugusi līdz augstākajam līmenim piecu nedēļu laikā, sasniedzot 101,53 jēnas. Eiro gan pirmdien spēja pakāpties par 0,2% līdz 1,2848 dolāriem, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Grieķija tomēr saņems nākamo starptautisko aizdevēju finansējuma daļu.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Nākamo divu gadu laikā Ķīnas juaņas vērtība pret dolāru varētu samazināties vēl par aptuveni 8%, prognozē Barclays eksperti.

Tas var nozīmēt vēl papildus triecienu akciju tirgiem un jaunattīstības valstu valūtām, kuras ir piedzīvojušas kritumu kopš Ķīnas Centrālās bankas lēmuma devalvēt juaņu, sākot no 11. augusta.

Saskaņā ar ekspertu prognozēm, lejupvērsts spiediens būs lielāks vēl citām Āzijas valstu valūtām, un analītiķi kā ievainojamākās ir minējuši Taivanas, Korejas un Malaizijas valūtas, jo ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās biedē investorus, kuri vairāk nevēlas uzņemties papildus risku, ko rada lielu tekošā konta deficītu finansēšana.

Japānas jena ir viens izņēmums – tās vērtība varētu sarukt tikai mazliet, jo Japānas Bankai vēl ir daudz iespēju atvieglot monetāro politiku, un strauji augošās algas palīdzēs palielināt inflāciju.

Pirmdien Japānas un Ķīnas akciju tirgus indeksi sasniedza 2,5 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja vājāka jena un cerības par jauniem stimulēšanas pasākumiem, raksta MarketWatch.

Japānas indeksa Nikkei Stock Average vērtība pieauga par 2% līdz 19,6 tūkstošiem punktu, kas ir augstākais līmenis kopš augusta beigām.

Savukārt Ķīnas indeksa Shanghai Composite index vērtība pakāpās par 1,6% līdz 3648,42 punktiem. Pagājušajā nedēļā indeksa vērtība palielinājās par 6%.

Jaunākie dati liecina, ka Ķīnas eksporta apjomi oktobrī saruka jau ceturto mēnesi pēc kārtas – par 6,9%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Septembrī kritums bija 3,7%.

Savukārt investori Ķīnā patlaban izvērtē, kādu ietekmi varētu radīt regulatora piektdienas izteikumi par plāniem atcelt sākotnējo publisko piedāvājumu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

Saglabājoties pasaules ekonomikas nenoteiktībai un pieaugot konkurences cīņai par produkcijas noietu globālajos tirgos, aizvien izteiktākas kļūst dažādu valstu valdību manipulācijas ar savas valūtas vērtību, un darbības, kā ierasts, ir vērstas vietējās valūtas vērtības samazināšanas virzienā, lai nodrošinātu iespējami lētāku eksportu. Tiek prognozēts, ka tā dēvētie valūtu kari drīzumā nepierims.

Lai arī valūtu kursu mazināšana sniedz palīdzīgu roku eksportētājiem, Rietumu bankas analītiķis Igors Zujevs izsaka viedokli, ka piemēram, Lielbritānijas un Japānas gadījumā ar pašreizējām darbībām vien nepietiks, tāpēc, lai eksportējošās nozares varētu pilnvērtīgāk attīstīties, attiecīgi mārciņai un jēnai jākļūst vēl lētākām.

Tāpēc esot prognozējami šo valstu centieni savas valūtas padarīt vēl vājākas, kas savukārt varētu izraisīt to lielo tirdzniecības partneru atbildes reakciju un pasaule tiks ierauta jaunā valūtu karu virpulī.

«Mēs paredzam, ka no lielajām valūtām tuvākajā laikā zem pārdevēju spiediena būs jēna un britu mārciņa. Vairumam Āzijas valūtu vērtība, visticamāk, pieaugs, savukārt ASV dolāra kritums, ja arī notiks, tad būs visai mērens. Eiropas vienotā valūtas attiecība pret dolāru, neraugoties uz problēmām eirozonas perifērijā, ilgtermiņa perspektīvā varētu saglabāties 1,20 – 1,40 dolāru par eiro robežās,» Rietumu bankas prognozes ieskicē I. Zujevs.

Līdz ar jaunākajiem ASV vēlēšanu rezultātiem, kas pagaidām liecina par labu republikāņu kandidātam Donaldam Trampam, pirmo reizi nokritusi Meksikas peso vērtība attiecībā pret ASV dolāru, vēsta Financial Times.

Peso vērtība nokritusies par 11,5%, Japānas jēna par vairāk nekā 3%.

Eiro kurss pret ASV dolāru pieauga par 1,3%, savukārt zelta cena kāpa par 2,3% līdz 1312,20 dolāriem par unci. Naftas cenas kritās par 3% Ņujorkas biržā un par vairāk nekā 2% Londonas biržā.

Investoru aptaujas liecina, ka D.Trampa izvirzīšanās vadībā satricinājusi visus globālos finanšu tirgus, jo Hilarijas Klintones uzvara investoru skatījumā būtu vēlamāka.

Balsu skaitīšana ASV prezidenta vēlēšanās aizvien vēl turpinās.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizvadītās nedēļas sākumā finanšu tirgos joprojām valdīja riskam pozitīvas tendences – akciju tirgi turpināja kāpumu, procentu likmes bija stabilas, nafta joprojām tirgojās ļoti šaurā koridorā starp 55 un 56 ASV dolāriem par barelu, norāda AS Norvik Banka Dīlinga nodaļas vadītājs Pēteris Strazdiņš.

.

Tā rezultātā arī ar pārējiem aktīvu tirgiem korelējošās valūtas kā Krievijas rublis, Turcijas Lira un līdzīgas nedēļu sāka pozitīvi, kāpjot pret USD un EUR. Nedēļas otrajā pusē situācija mainījās un tirgus kopš ceturtdienas ir pārņēmis neliels pesimisma vilnis, akciju tirgi koriģējas zemāk, procentu likmes krīt, un arī dolārs pret risk-sensitīvajām valūtām ievērojami atguvies. Kopējai situācijai nepalīdz arī runas par potenciālo procentu likmju celšanu ASV, vai Eirozonas politiskajiem riskiem, par kuriem tuvojoties vēlēšanām svarīgās Eiropas valstīs atkal satraucas tirgus dalībnieki.

Tā rezultātā, piemēram, Krievijas rublis kopš trešdienas maksimumiem ap 56.50 rubļu par vienu dolāru zaudējis ap 2.5% un tirgojas ap 58 RUB atzīmi par vienu dolāru. Rubļa kritumam palīdzējuši arī amatpersonu izteikumi par pārāk stipra rubļa kursa nevēlamību, šī tēma apspriesta arī ekonomikas ministra un prezidenta Putina tikšanās reizē. Tāpat, tradicionāli šādos apstākļos kāpusi Japānas jena – USDJPY piektdien atrodas pie 112.60 jenu par dolāru atzīmes, lai gan trešdien dolārs maksāja ap 115 jenas. Jāpiezīmē, ka valūtas tirgi pēdējās pāris nedēļas tirgojušies uz ļoti liela optimisma viļņa, tādēļ korekcija šķiet tikai loģiska, bet pagaidām nav pamata runāt par nopietnu tendenci pret riskantiem aktīviem.

Ceturtdien ASV dolārs piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējā mēneša laikā.

Dolāra vērtība kāpj, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmes septembra detalizētu pārskatu, kas atspoguļoja lielas daļas politikas veidotāju vēlmi sākt 85 miljardu ASV dolāru lielās ikmēneša monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu jau šajā gadā.

Bloomberg veidotais U.S. Dollar indekss ceturtdien pakāpās par 0,6%, kas ir straujākais kāpums tirdzniecības sesijas laikā kopš 5. septembra. 3. oktobra sesiju indekss noslēdza pie 1007,87 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 20. februāra.

Dolāra kurss pret eiro palielinājās par 0,4% līdz 1,3524 dolāriem pret eiro un pēc tam sasniedza 1,3486 dolāru atzīmi, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 30. septembra.

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieviestie ekonomikas stimulēšanas pasākumi sāk mazināt eiro pievilcību starp ārvalstu valūtu rezervju turētājiem – centrālajām bankām, raksta Bloomberg.

Pēc pieauguma trīs ceturkšņu laikā eiro daļa centrālo banku rezervēs šā gada sākumā nav mainījusies, liecina Starptautiskā Valūtas fonda apkopotie dati. Tā bija 24,5%, kas ir mazāk nekā 28%, kad tas sasniedza rekordaugstu līmeni 2009. gadā. Tāpat centrālo banku aptaujas rezultāti liecina, ka 62% banku norādījušas, ka eiro ir mazāk pievilcīgs nekā pirms gada.

Procentu likmju samazinājumi, kā arī jaunie pasākumi – papildus komisijas maksa depozītiem un ECB likviditātes programmas, ko tā ieviesa jūnijā, lai izvairītos no deflācijas, mazina eiro pievilcību. Tā, piemēram, JPMorgan Chase&Co un Societe Generale paredz, ka eiro zaudēs tādām valūtām kā Austrālijas dolārs un Dienvidkorejas vons, kas ir iecienīti dēļ augstajiem ienesīgumiem, ko maksā par parādzīmēm.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Otrdien ASV dolāra vērtība pieauga, pārtraucot smagāko kritumu vairāk nekā 12 mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Bloomberg Dollar Spot Index, kas apkopo dolāra vērtības izmaiņas pret 10 lielākajām valūtā, otrdien palielinājās par 0,1%. Pirmdien tas saruka par 0,9%, kas ir lielākais kritums kopš pērnā gada septembra.

Dolāra vērtība pret eiro pieauga par 0,4% līdz 1,261 dolāram pret eiro. Eirozonas vienotās valūtas vērtība vājinājās pēc tam, kad kārtējie dati uzrādīja Vācijas ražošanas apjomu samazināšanos.

Pēdējo trīs mēnešu laikā dolāra vērtība ir pieaugusi par 6,8%, kas ir labākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām. Japānas jena ir sarukusi par 0,7%, bet eiro – par 1,7%.

Investori patlaban uzmanību pievērš ASV Federālo Rezervju sistēmas signāliem par likmju celšanu.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.