Angelas Merkeles koalīcijas deputāti cer veicināt vāciešu ceļošanu uz saulainajām Dienvideiropas valstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze raksta thelocal.de.

Eiropas Parlamenta deputāts Jorgo Čatzimarkakis (Jorgo Chatzimarkakis) no Angelas Merkelas valdības parteru Brīvo Demokrātu (Free Democrats) partijas norādījis, ka Berlīnei būtu vairāk jāveicina vāciešu ceļošana uz krīzes skartajām, bet saulainajām Eiropas valstīm.

«Varētu tikt izveidota valsts sponsorēta bonusu sistēma, kas iedrošinātu vāciešus ceļot uz Grieķiju. Sākums šādai programmai varētu būt, piemēram, «pēdējās minūtes» piedāvājumi,» norādīja grieķu izcelsmes vācietis J. Čatzimarkakis.

Viņa partijas biedrs Ervīns Loters (Erwin Lotter) norādīja, ka tūrisma veicināšanas programma varētu būt abpusēji izdevīga – vācieši varētu baudīt brīvdienas siltajās zemēs, bet parādos grimstošās valstis – iegūt papildus līdzekļus no tūristiem.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Neviens nevēlas, lai Grieķija pamestu eirozonu, bet vienlaikus neviens nav gatavs pieņemt Grieķijas luksusa dzīvi, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Grieķijas iedzīvotājiem, kuri 17.jūnijā jau atkārtoti dosies pie vēlēšanu urnām, ir jāsaprot, ka neviens nevēlas, lai Grieķija pamestu eirozonu, taču viņiem ir jāsaprot, ka nevar vairs dzīvot tā, kā ir dzīvots. Ļoti smagās strukturālās reformas būs jāveic, jo nav jau neviens gatavs pieņemt vienas valsts - Grieķijas - luksusa dzīvi,» sacīja ārlietu ministrs.

Viņš atgādināja, ka Grieķijas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa grieķu vēlas būt eirozonā, bet nevēlas veikt nekādas pārmaiņas. «Piedodiet, tas nav savienojams, neviens par veciem grēkiem nav gatavs maksāt bez reālām pārmaiņām.»

52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, saņemot labāku darba piedāvājumu, izvērtētu to un, visticamāk, pamestu esošo darba vietu, trešdaļa respondentu (33%) šāda piedāvājuma gadījumā neminstinoties pamestu esošo darbu, bet tikai 13% ir apmierināti ar esošo darbu un piedāvātajiem nosacījumiem, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

«Uzskatu, ka tā ir samērā ikdienišķa situācija, kas valda ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū. Ikviens vēlas saņemt pēc iespējas lielāku atalgojumu par savām speciālista kvalitātēm, tāpēc šāds procentuālais sadalījums nav nekas pārsteidzošs. Interesanti, ka mūsu Igaunijas kolēģu veiktā pētijuma rezultāti bija vēl dramatiskāki – tikai 5% iedzīvotāju bija apmierināti ar savu esošo darbu, kur vidējā darba alga ir vēl augstāka kā Latvijā. Tas tikai pierāda, ka apetīte rodas ēdot, un darba devējiem ir krietni jānopūlas, lai noturētu savus darbiniekus,» stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts izdevumu samazināšanu, kas nepieciešams, lai valsts varētu saņemt starptautisko palīdzību, tomēr viss vēl nav izdarīts, secinājuši Atēnu aizdevēju pārstāvji.

Plānots, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķiju apmeklēs arī septembrī, lai sniegtu galīgo atzinumu par Atēnu iespējām saņemt aizdevuma kārtējo maksājumu.

«Sarunas tika aizvadītas labi un valsts ir apņēmības pilna, lai ieviestu vairākus taupības pasākumus un reformas, kurām jāatdzīvina ekonomika un jānovērš bankrota draudi,» sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens (Poul Thomsen).

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas politiskie spēki vienojušies par papildus taupības pasākumiem, kuriem divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Ar apņemšanos veikt papildus taupības pasākumus Atēnas cer uz starptautisko aizdevēju labvēlību, kuru pārstāvji Grieķijā pēta valsts īstenotās reformas. Bez starptautiskā aizdevuma Grieķija bankrotētu un, visticamāk, pamestu eirozonu.

«Valsts tēriņu samazināšana ir pamatnoteikums, lai Grieķija paliktu eirozonā un varētu notikt turpmākas sarunas,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. Jau iepriekš vēstīts, ka radušās bažas par Grieķijas spējām pildīt starptautiskā aizdevuma programmu. Atēnas kavēšanos ar reformām skaidro ar negaidīti augsto recesiju.

Iepriekš pret jaunajiem taupības pasākumiem asi iebilda sociālistu līderis Evangels Venizels, kurš norādīja uz sociālo nemieru iespējām, ja Grieķija turpinās samazināt pensijas un algas. Dodot savu piekrišanu 11,5 miljardu eiro tēriņu samazinājumam, E. Venizels uzsvēra, ka vēlas, lai Atēnu Eiropas partneri publiski atzītu lielo Grieķijas upurēšanos.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.

Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Pašlaik izskatās, ka tas būs kontrolējams process,» Ž. K. Junkers sacīja sarunā ar Vācijas raidsabiedrību. «Tas gan nenozīmē, ka tas ir vēlams notikums,» sacīja Eirogrupas vadītājs, norādot, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Ž. K. Junkers arī norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs, vēsta Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Apņemšanās atrast veidu, kādā valsts varētu papildus ietaupīt budžeta līdzekļus, ir viens no priekšnoteikumiem, lai Grieķija saņemtu starptautiskās finanšu palīdzības nākamo maksājumu.

Eirozona varētu tikt galā ar Grieķijas aiziešanu no vienotā valūtas bloka, tomēr, ja grieķi pametīs eirozonu, tas prasīs daudz līdzekļu,» norādīja Vācijas kancelers Angelas Merkeles koalīcijas partneris un bijušais ekonomikas ministrs Rainers Brūderle (Rainer Bruderle).

«Pretēji situācjai, kas bija pirms diviem gadiem, tagad eirozona varētu tikt galā ar situāciju, ja vienotās valūtas bloku grieķi pamestu,» laikrakstam Handelsblatt norādīja R. Brūderle.

Viņš norādīja, ka grieķiem pašiem būtu jāizlemj, kurš variants – palikšana eirozonā vai tās pamešana – būtu labāks valsts ekonomikas atveseļošanai.

Grieķu aiziešana no eirozonas vairāk varētu ietekmēt patlaban nestabilākas eirozonas valstis, kā Itāliju un Spāniju.

Jau vēstīts, ka doma, ka Grieķija varētu pamest eirozonu, tiek aplūkota no dažādām pusēm jau ilgāku laiku. Tā, piemēram, britu premjerministrs Deivids Kamerons trešdien pauda viedokli, ka eirozonas blokam ir «jāizlemj, vai tas vairāk sliecas uz potenciālas šķiršanās pusi».

No nākamā gada 1.janvāra pašvaldībām būs pienākums pamestus nolietotus transportlīdzekļus pārvietot uz speciālu stāvvietu. To paredz Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 25.novembrī, atbalstīja pirmajā lasījumā un vienojās lūgt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Kā informē Saeimas Preses dienests, grozījumi paredz, ka pašvaldībai no tai piederošām teritorijām jāorganizē transportlīdzekļa pārvietošana piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā. Kārtību, kādā transportlīdzeklis uzskatāms par pamestu un nolietotu, nosaka valdība.

Likumprojekta autori šodien deputātus informēja, ka šāda kārtība atvieglos arī operatīvā transporta piekļuvi dzīvojamām mājām.

Patlaban likumā noteikts, ka pašvaldības ārpus ceļa novietotus pamestus un nolietotus transportlīdzekļus var pārvietot, bet tas nav noteikts kā pienākums. Pašlaik, ja 30 diennakšu laikā nav pieteicies transportlīdzekļa īpašnieks, pašvaldība to atzīst par pamestu nolietotu, kā arī nodod to transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam. Savukārt par privātās teritorijās pamestiem transportlīdzekļiem ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesiskais valdītājs.

Pašvaldībām būs pienākums pamestus nolietotus transportlīdzekļus pārvietot uz speciālu stāvvietu. To paredz Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.decembrī, atbalstīja kā steidzamus otrajā galīgajā lasījumā.

Grozījumi paredz, ka pašvaldībai no tai piederošām teritorijām jāorganizē transportlīdzekļa pārvietošana piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā. Kārtību, kādā transportlīdzeklis uzskatāms par pamestu un nolietotu, nosaka valdība.

Šāda kārtība atvieglos arī operatīvā transporta piekļuvi dzīvojamām mājām, iepriekš deputātiem sacīja likumprojekta autori.

Patlaban likumā noteikts, ka pašvaldības ārpus ceļa novietotus pamestus un nolietotus transportlīdzekļus var pārvietot, bet tas nav noteikts kā pienākums. Pašlaik, ja 30 diennakšu laikā nav pieteicies transportlīdzekļa īpašnieks, pašvaldība to atzīst par pamestu nolietotu, kā arī nodod to transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam. Savukārt par privātās teritorijās pamestiem transportlīdzekļiem ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesiskais valdītājs.

Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija, atsaucoties uz trim anonīmām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, vēsta Reuters.

Grieķijā otrdien ieradās Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai analizētu valsts finansiālo situāciju, taču jau pašlaik esot skaidri secinājumi, un atklāsies, ka valsts ir pamatīgi novirzījusies no uzsāktā reformu ceļa, teikušas ES amatpersonas.

Tas nozīmējot, ka Grieķijas valsts sektora kreditoriem – ECB un eirozonas valdībām – vajadzēs uzņemties 200 miljardu eiro lielā parāda kalna pārstrukturizāciju, lai Atēnas varētu nostāties uz savām kājām. Tomēr ne eirozonas valstīm, ne arī ECB nav nekādas vēlēšanās īstenot šādus pasākumus. «Grieķija ir pamatīgi novirzījusies no ceļa,» aģentūrai Reuters sacīja viena no amatpersonām. «Parāda ilgtspējas analīze būs diezgan briesmīga».

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) brīdinājis, ka tas būtu «ļoti slikti» Lielbritānijai, ja eirozona «sabruktu», ziņo BBC.

Viņš norādījis, ka parādu krīze eirozonā apdraud ne tikai pašu eirozonu, bet arī Lielbritānijas ekonomiku un pasaules ekonomiku.

Viņš atkārtoti akcentējis, ka eirozonas valstu vadītājiem jārīkojas ātri un izlēmīgi.

Kamerons uzsvēris - ņemot vērā, ka 40% no Lielbritānijas eksporta nonāk eirozonā, valsts nevar norobežoties no šīs problēmas.

Premjerministrs sacījis, ka Lielbritānijas valdībai ir ļoti skaidrs redzējums par to, ko nepieciešams darīt, un tā izdara spiedienu uz partnerēm Eiropā un uz Starptautisko Valūtas fondu.

Viņš norādījis, ka eirozonas līderiem jāstiprina reģiona finanšu mehānismi, jānodrošina lielāka SVF iesaiste un apņēmīgi jārisina augsto parādu problēma.

Nākamo desmit gadu laikā sairs eiro, savukārt Itālija un Grieķija no Eiropas vienotās valūtas atteiksies jau šogad, pārliecināti Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi.

«Izskatās, ka 2012. gads būs laiks, kad eiro sāks sairt,» norāda CEBR, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Centrs uzsvēra - ir 99% liela iespējamība, ka eiro beigs eksistēt nākamo desmit gadu laikā.

Tomēr britu pētījumu centra analītiķi arī atzina, ka gada laikā situācija var uzlaboties. «Tas vēl nav noticis – mēs paredzam 60% lielu iespēju, ka eirozonu līdz gada beigām pametīs kāda valsts,» norādīja CEBR izpilddirektors Duglass Makviljams (Douglas McWilliams).

D. Makviljams arī uzsvēra, ka Grieķija «diezgan noteikti» pametīs eirozonu un pašlaik izskatās, ka Itālija varētu tai sekot. Abas valstis pašlaik ir pārņēmusi parādu krīze un tām nākas ievērot stingrus finanšu taupības pasākumus.

Šobrīd 49% vāciešu vēlas, lai Grieķija pamestu eirozonu, liecina žurnāla Stern veiktās aptaujas rezultāti, ziņo Reuters.

Savukārt tikai 39% vāciešu vēlas, lai Grieķija monetārajā savienībā paliktu (12% šajā sakarā nebija skaidrs viedoklis). Tāpat aptuveni divas trešdaļas vāciešu vēlas, lai valsts kanclere Angela Merkele turpina izdarīt politisko spiedienu uz Grieķiju, lai minētā valsts pildītu budžeta taupības pasākumus.

Jāpiebilst, ka Grieķijā šā gada 17. jūnijā notiks atkārtotas parlamenta vēlēšanas. Pamātā šīs vēlēšanas plaši tiek uzskatīts kā grieķu referendums par palikšanu eirozonā un par palikšanu pie eiro.

Minētajā aptaujā savu viedokli pauduši 1001 vāciešu.

Berlīne izstrādā plānus, kā rīkoties gadījumā, ja finanšu nedienu nomocītās Grieķijas jaunā valdība tomēr izlems neieviest taupības pasākumus un tai nāksies pamest eirozonu, liecina žurnāla Der Spiegel rīcībā nonākusī informācija.

Vācijas Finanšu ministrija pieļauj vairākas rīcības stratēģijas – gan tādas, kurās apsvērta iespēja, ka Grieķija eirozonu pametīs bez liekiem sarežģījumiem, gan arī tādus, kuros apskatītas dramatiskas sekas.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu pat ilgtermiņā stiprināt monetāro savienību, kas sekotu pēc īsa juceklīga laika. Eirozona varētu pat iegūt, ja to pamestu vājākais savienības biedrs, paredz viens no Vācijas izstrādātajiem scenārijiem. Minētajā gadījumā uzlabotos situācija arī Itālijā un Spānijā, kuru parādu krīzei nebūtu papildus Grieķijas sloga.

Ļaunākā scenārija ietvaros aplūkota iespēja, ka pēc Grieķijas izstāšanās no eirozonas valsts jaunās valūtas vērtība pamatīgi samazinātos attiecībā pret eiro. Tas padarītu valsts eksportu lētāku, bet palielinātu Atēnu parādu kalnus. Tiktu samazināts Atēnu kredītreitings un Grieķijas kompānijām būtu apgrūtināta finanšu līdzekļu piesaiste, jo valsts bankām nebūtu iespējas piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Grieķijā otrdien sācies 48 stundu ilgs streiks, kura laikā simtiem tūkstošu darbinieku pameta savas darba vietas, lai izrādītu neapmierinātību pret plānotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts izvairītos no defolta un saņemtu starptautisko aizdevēju maksājumus.

Balsojums par šiem taupības pasākumiem gaidāms šo trešdien. Līdz tam lielākās Grieķijas arodbiedrības aicinājušas cilvēkus streikot.

Trešdien gaidāmais balsojums attiecas uz 28 miljardu eiro vērtu izmaksu samazināšanas pasākumu sēriju, kā arī plašu valsts īpašumu privatizācijas programmu.

Līdz ar streika sākšanos visā valstī ir ierobežota sabiedrisko pakalpojumu sniegšana. Vairums centrālo un pašvaldību biroji bija slēgti, ierobežots arī slimnīcu darbs, slēgtas skolas un universitātes. Streikam pievienojušies arī darbinieki no valsts uzņēmumiem, kuri stāv rindā uz privatizāciju.