Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts izdevumu samazināšanu, kas nepieciešams, lai valsts varētu saņemt starptautisko palīdzību, tomēr viss vēl nav izdarīts, secinājuši Atēnu aizdevēju pārstāvji.
Plānots, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķiju apmeklēs arī septembrī, lai sniegtu galīgo atzinumu par Atēnu iespējām saņemt aizdevuma kārtējo maksājumu.
«Sarunas tika aizvadītas labi un valsts ir apņēmības pilna, lai ieviestu vairākus taupības pasākumus un reformas, kurām jāatdzīvina ekonomika un jānovērš bankrota draudi,» sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens (Poul Thomsen).
Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.
Grieķijas valdība uzsver, ka paredzētie tēriņu samazinājumi tiks īstenoti līdz septembrim, kad valstī atgriezīsies aizdevēju pārstāvji. Parādu krīzes nomocītās valsts finanšu ministrs Jiannis Stournars (Yiannis Stournaras) uzsvēra, ka nākamās nedēļas ir kritiskas Grieķijas palikšanai eirozonā.
Ar apņemšanos veikt papildus taupības pasākumus Atēnas cer uz starptautisko aizdevēju labvēlību. Bez starptautiskā aizdevuma Grieķija bankrotētu un, visticamāk, pamestu eirozonu.
Nespēju pildīt iepriekš nospraustos mērķus, Grieķija skaidroja ar negaidīti smagu recesiju. Grieķija arī uzsver, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai valsts varētu īstenot nepieciešamās reformas. Tam nepiekrīt Grieķijas starptautiskie aizdevēji.
Paredzēts, ka kārtējais starptautisko aizdevēju maksājums Grieķijai būs 31,5 miljardu eiro apmērā. Kopumā Grieķija saņems 130 miljardus eiro. Apmaiņā pret aizdevumu valstij jāveic apjomīgas reformas, kurām jāsamazina valsts parāda apmēri.