Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Eirozonas nākotne ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks atrisināta situācija Grieķijā un Spānijā, kā arī no tā, kā Eiropā virzīsies ciešākas integrācijas procesi, pavēstījis Slovākijas premjers Roberts Fiko (Robert Fico).

Viņš norādīja, ka eirozonas sabrukuma iespēja vērtējama kā piecdesmit pret piecdesmit, vēsta Reuters. «Protams, ka mani uztrauc eirozonas sabrukuma iespēja. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs atrisināsim Spānijas un Grieķijas situāciju,» sacījis R. Fiko.

Slovākijas premjers norādīja, ka gadījumā, ja piepildās prognozes par eirozonas sašķelšanos dienvidos un ziemeļos, viņa valstij būtu jāpaliek kopā ar valstīm, kas veidos Monetārās savienības kodolu.

«Ja tas notiks, Slovākijai par jebkuru cenu jāpaliek eirozonas kodolā. Tāpēc mēs apņemamies konsolidēt savas finanses saskaņā ar eirozonas valstu noteikumiem,» klāstīja Slovākijas premjers.

UBS bankas analītiķi Stefans Deo, Pauls Donavans un Larijs Heithevejs publicējuši ziņojumu, kurā runāts par eirozonas izjukšanas sekām. Ziņojums sākas ar rindām, ka eiro pašreizējā veidolā nevajadzētu pastāvēt vispār.

«Ņemot vērā pašreizējo eirozonas struktūru un pašreizējo dalībvalstu sastāvu, eiro nedarbojas. Vai nu jāmainās pašreizējai monetārā reģiona struktūrai, vai jāmainās eirozonas dalībvalstu sastāvam,» teiks ziņojumā.

Tāpat ziņojumā teikts, ka visa sistēma jau no paša sākuma pamatā ir bijuši meli. «Kāpēc jāapsver sabrukums? Sabrukums notiek, jo eiro nestrādā. Eirozonas dalībvalstīm būtu ekonomiski labāk, ja tās nekad monetārajam reģiona nebūtu pievienojušās. Kad eiro tika ieviests, pamatā tika uzsvērta valūtas kursu integrācija – valūtas kursa mehānisms bez krīzēm. Tika runāts, ka zudīs neskaidrības no kursu svārstībām un uzvērti labumi, ko gūs tirgotāji un tūristi. Tikmēr mazāk tika runāts, ka veidosies monetārā savienība, kuru būtu daudz grūtāk «pārdot» elektorātam. Monetārā savienība raugoties no ekonomiskā viedokļa ir laba ideja, ja dalība savienībā nozīmē optimālu valūtas zonu. Tas var notikt tikai saskaņā ar diviem nosacījumiem. Proti: valūtas zonas ekonomikas visas ir tik homogēnas, ka virzās vienā un tajā paša virzienā aptuveni ar vienādu ātrumu, vai dalībvalstu ekonomikas ir tik elastīgas, lai jebkuru ekonomikas rādītāju atšķirību varētu samērā ātri labot,» teikts UBS analītiķu ziņojumā.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Līdz šim panāktais kompromiss par Lielbritānijas piedāvātajiem sociālo pabalstu ierobežojumiem paredz, ka tie nebūs tik ievērojami, lai kaitētu arī Latvijas tautiešiem, šodien pirms nākamās sarunu kārtas Eiropadomē medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers skaidroja, ka panāktais kompromiss ir atbilstošs arī Latvijas interesēm, turklāt ierobežojumi neattiecas uz visiem pabalstiem - netiks skarta ne veselības apdrošināšana, ne arī parastie pabalsti. Vēl ir jautājums par nostrādāto gadu periodu - vai tie būs pieci, septiņi vai astoņi gadi.

Tie ierobežojumi nebūs tik nozīmīgi, lai kaitētu mūsu tautiešiem, kuri varbūt dosies uz turieni, teica premjerministrs.

Tāpat Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies, ka bērnu pabalstu indeksācijai nevarēs piemērot atpakaļejošu datumu. Par šo jautājumu viedokli pauduši arī piesaistītie juristi, norādot, ka pabalstu indeksācijai nemaz teorētiski nav iespējams piemērot atpakaļejošu datumu. Tāpat ir būtiski, ka indeksācijas gadījumā citās valstīs attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem netiks piemēroti bērnu pabalsti, kādi tie ir Latvijā.

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Starptautiskajiem aizdevējiem jāpiešķir vairāk laika Grieķijai starptautiskās aizdevuma programmas ieviešanai. Aiziešana no Eiropas monetārās savienības parādu nomāktajai valstij būs katastrofāla, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Mēs uzskatām, ka mums nepastāv iespēja izstāties no eirozonas,» sarunā ar laikrakstu Washington Post sacīja Grieķijas premjers. Parādu krīzes nomāktā valsts patlaban mēģina vienoties ar saviem kreditoriem par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai saņemtu aizdevuma nākamo kārtu. A. Samars atzina, ka Grieķijai būtu daudz vieglāk savest kārtībā savas finanses, ja aizdevuma programmas nosacījumu izpilde tiktu pagarināta par diviem gadiem.

Tikmēr piektdien, eirozonas finanšu ministru tikšanās laikā Kiprā, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadījā Kristīne Lagarda deva mājienus, ka Grieķijas aizdevēji varētu piekrist valstij piešķirt papildus laiku. «Grieķija ir pielikusi ievērojamas pūles, tomēr tai ir jāpieturas pie savas apņemšanās. Ilgtspējas sasniegšana ir grūta, tāpēc ir dažādi ceļi, kādos uz to virzieties. Laiks ir viens aspekts, kas jāapsver, kā risinājums,» sacīja K. Lagarde.

Visticamāk, eiro šā gada laikā nepazudīs, neņemot vērā parādu krīzi eirozonā, citējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas Kristīnes Legardes (Christine Legarde) teikto, vēsta Reuters.

«Vai 2012. gadā mēs pieredzēsim eiro beigas? Es tā nedomāju, jo eiro ir ne vien jauna valūta, bet arī gana noturīga,» norādīja K. Legarde, viesojoties Dienvidāfrikā.

Vienotā valūta eiro tika ieviesta 1999. gadā.

«Problēmas eirozonā pastāv saistībā ar parādu krīzi, kā arī banku sistēmas stabilitāti, tomēr pati eirozonas valūta – eiro, 2012. gadā nepazudīs,» norādīja SVF vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, vai 2012. gadā eirozonu pametīs Grieķija, K. Legarde norādīja, ka «eirozonas partneri ir vairākkārt apstiprinājuši savu apņemšanos, un mēs varam to vienīgi atbalstīt». Jau vēstīts, ka Grieķija pašlaik diskutē ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro. Tāpat jau rakstīts, ka Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi ir pārliecināti, ka Grieķija un Itālija no Eiropas kopējās valūtas atteiksies jau šogad.

Starptautiskais Valūtas fonds gatavojas daudzus miljardus eiro vērtai Itālijas glābšanai, atsaucoties uz Itālijas plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ziņo euobserver.com.

Vašingtonā bāzētais aizdevējs gatavojot 600 miljardu eiro palīdzības paketi Romai, kas tiks piešķirta apmaiņā pret ievērojamiem taupības un strukturālās pielāgošanas pasākumiem, liecina raksts Itālijas izdevumā La Stampa. Tas atsaucas uz vārdā nenosauktām amatpersonām Amerikas galvaspilsētā.

Savukārt Spānijai pagaidām varētu nevajadzēt pilnu glābšanas programmu un tai varētu tikt piedāvāta kredītlīnija.

Pastiprinot spekulācijas, ka SVF gatavojas glābt eirozonas trešo lielāko ekonomiku, ECB loceklis un Francijas Bankas vadītājs Kristians Nojers atteicies atbildēt uz reportieru jautājumu, vai SVF gatavo atbalsta programmu Itālijai.

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Starptautiskās kompānijas jau tagad gatavo rezerves plānu gadījumam, ja eirozona sašķelsies, secināts Financial Times veiktajā pasaules kompāniju vadītāju aptaujā.

Satraukušies par to, ka Eiropas politiskie līderi nespēs kontrolēt eirozonas dalībvalstu parādu krīzi, kas patlaban turpina izplesties, uzņēmumu vadītāji norāda uz nepieciešamību pasargāt savas kompānijas no iespējamā eirozonas sabrukuma. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) šomēnes pieļāva Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, pirmo reizi Eiropas amatpersonu uzdrošinājās apšaubīt nu jau 13 gadus pastāvošās monetārās savienības pastāvību.

«Mēs esam sākuši domāt par to, kā sašķelšanās varētu izskatīties,» norādījis kompānijas Diego Europe prezidents Endrjū Morgans (Andrew Morgan). «Ja notiks kādas lielākas... izmaiņas ap eiro, tad mēs esam citādā situācijā. Valstīm atšķeļoties no eirozonas, notiks apjomīgas devalvācijas, kas importētās preces padarītu ļoti, ļoti dārgas,» tā Morgans.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Ekonomiskās krīzes beigas Itālijā jau ir saredzamas, bet eirozonai nevajadzētu pieļaut, ka Eiropas vienotā valūta kļūst par nesaskaņu avotu starp ziemeļu un dienvidu valstīm, paziņojis Itālijas premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Pirms gada mēs uzskatījām, ka krīze mūs ir mazāk skārusi nekā patlaban, tomēr es uzskatu, ka tobrīd tā bija spēcīgāka,» sacīja Itālijas premjers, norādot, ka krīzes beigas, vairākos aspektos, ir pietuvojušās. Viņš arī norādīja, ka valdības uzsāktās reformas nesušas rezultātus daudz straujāk nekā bijis prognozēts.

Runājot konferencē Rimini, Itālijas premjers arī pauda bažas, ka pieaug nesaskaņas eirozonas dienvidu un ziemeļu valstu starpā. «Tā būtu liela traģēdija, ja eiro, kas ir Eiropas vienotības sapņa kronis, kļūtu par sabrukuma un aizspriedumu rašanās faktoru,» sacīja M. Monti.

Itālijas premjers norādīja, ka valsts parlaments esot pieņēmis lēmumus, kuri vairākus gadus tikuši atlikti un visaugstāko cenu par to, ka politiķi gadiem ilgi izvairījušies no reformām, visaugstāko cenu maksājuši Itālijas jaunieši. Tomēr pašlaik Itālijai esot lielāka ietekme Eiropā un pret valsti izturas ar respektu.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Aizvadītajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības (ES) līderu samits nav bijis pietiekošs, lai atrisinātu eirozonas finanšu nedienas, pavēstījušas trīs lielākās kredītreitingu aģentūras.

Reitingu aģentūras pirmdien arī ir brīdinājušas, ka pārskatīs reģiona kredītreitingu. «Eiropas līderu oficiālajā paziņojumā piedāvāts maz jaunu risinājumu, tāpēc tas nemaina mūsu uzskatus par pieaugušo eirozonas mijiedarbības risku,» norāda Moody’s Investors Service.

Moody’s uzsver, ka ES valstu atkārtotas novērtošanas procesu plāno pabeigt nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā. Līdzīgu viedokli pauda arī Fitch, kas norādīja, ka «visaptveroša risinājuma trūkums ir palielinājis īstermiņa spiedienu uz eirozonas suverēnā kredītriska profiliem un reitingiem».

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.