Finanses

Vai drīz gaidāma eiro un ASV dolāra paritāte?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,10.01.2025

Jaunākais izdevums

2025. gads ir tikko sācies, un tas turpina iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī iesāktās interesantās tendences finanšu tirgos. Viena no tām ir eiro vājināšanās attiecībā pret ASV dolāru. Kopš 2024. gada oktobra sākuma eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 7,4 %, un šobrīd eiro-dolāra maiņas kurss tuvojas paritātei.

Šobrīd viens eiro maksā 1,03 ASV dolārus, kas ir ļoti tuvu paritātes līmenim. Ir vērts atzīmēt, ka eiro vājināšanās turpinās jau kādu laiku, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Kopš 2024. gada 5. novembra eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 2,6 %. Ir ļoti ticams, ka eiro turpinās vājināties un līdz janvāra beigām sasniegs paritāti, proti, uzreiz pēc ASV prezidenta inaugurācijas. Svarīgi ir pieminēt, ka šobrīd nav saredzams eiro vērtības kritums pret citām valūtām, vērojams ASV dolāra stiprums nevis vispārējs eiro vājums.

Šobrīd eiro vērtību attiecībā pret ASV dolāru nosaka vairāki svarīgi faktori, kuru ietekme būs jūtama arī turpmākajā mēnesī.

Pirmkārt, spēcīgais ASV ekonomiskais cikls un agrīnie indikatori, kas liecina par jaunu inflācijas vilni ASV. Šo faktu labi atspoguļo jaunākās tirgus prognozes par ASV bāzes procentu likmēm. Proti, tirgus sagaida, ka līdz 2025. gada jūnijam ASV centrālā banka samazinās procentu likmes tikai vienu reizi. Tas nozīmē, ka ASV ekonomiskais cikls ir pārāk spēcīgs, lai Federālo rezervju sistēma (FED) veiktu būtiskus procentu likmju samazinājumus. Augstās ASV bāzes procentu likmes un paredzamie turpmākie procentu likmju samazinājumi eirozonā piesaista kapitālu ASV, tādējādi samazinot eiro vērtību attiecībā pret dolāru.

Otrkārt, prognozējamais turpmākais bāzes procentu likmju samazinājums eirozonā. Šobrīd tirgus dalībnieki sagaida, ka līdz jūnijam Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinās procentu likmes 3 - 4 reizes, tostarp trīs secīgus samazinājumus 2025. gada sākumā – janvārī, martā un aprīlī. Šo prognožu iemesls ir īpaši vājš eirozonas ekonomiskais cikls, kas tagad ECB lēmumos ir tikpat nozīmīgs kā inflācija, kas tradicionāli ir galvenais faktors centrālo banku lēmumu pieņemšanā.

Treškārt, nesen parādījušies divi papildu faktori, kas vēl vairāk vājina eiro kursu attiecībā pret dolāru – Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un ar to saistītie riski. Tie ietver iespējamos importa tarifus ES precēm un ASV administrācijas vēlmi izmantot tarifus kā instrumentu uzņēmumu pārcelšanai uz ASV, ļaujot Eiropas uzņēmumiem izvairīties no tarifiem. Trampa inaugurācija notiks 20. janvārī, un uzreiz pēc tās jaunajam prezidentam un viņa administrācijai vajadzētu paziņot skaidrākas vadlīnijas par tarifu politiku. Tas mudina investorus pārvietot kapitālu no eirozonas uz ASV, jo importa tarifi un Eiropas uzņēmumu pārcelšanās uz ASV rada risku eirozonas ekonomikai, kas varētu prasīt ECB turpmāku procentu likmju samazināšanu vai citu stimulējošu pasākumu veikšanu.

Gandrīz visi indikatori, izņemot spekulantu atvērto pozīciju apjomi, kur eiro izskatās pārāk daudz pārdots, liecina, ka līdz janvāra beigām eiro varētu turpināt vājināties un sasniegt paritāti ar dolāru. Ja tas notiks, tā būs pirmā eiro un dolāra paritāte kopš 2022. gada oktobra. Tomēr būtiska eiro tālāka vājināšanās ir maz ticama, jo paritāte bieži vien kalpo kā svarīgs pretestības līmenis. Piemēram, 2022. gada oktobrī eiro-dolāra kurss samazinājās līdz 0,97. Tomēr šoreiz svarīgāks jautājums ir par to, vai pēc paritātes sasniegšanas eiro ievērojami atgūsies. Šķiet, ka nē. Eiro mazāka vērtība pret dolāru, visticamāk, saglabāsies ilgstoši, jo to nosaka procentu likmju atšķirības, ekonomiskā cikla un inflācijas dinamika starp ASV un eirozonu, kā arī tarifu riski un uzņēmumu pārcelšanās uz ASV.

Ko vājš eiro nozīmē eirozonas ekonomikai

Vājš eiro eirozonas ekonomikai nes gan ieguvumus, gan negatīvas sekas. Pozitīvi, ka vājš eiro ir izdevīgs eksportētājiem, īpaši tiem, kuri tirgojas ar ASV. Tas varētu kompensēt daļu no ASV importa tarifu negatīvās ietekmes eirozonas uzņēmumiem, kas eksportē preces uz ASV. Eirozonas ekonomika, kas ir ļoti atkarīga no eksporta, gūtu labumu arī tūrisma nozarē, jo spēcīgāks dolārs varētu piesaistīt vairāk ASV tūristu Eiropā.

Tomēr eiro vājināšanās rada arī negatīvus aspektus. Pirmkārt, inflācijas risks, jo vājš eiro nozīmē, ka importētās preces no valstīm ārpus eirozonas kļūst salīdzinoši dārgākas, tādējādi veicinot inflāciju. Otrkārt, lētāks eiro var kaitēt eirozonas uzņēmumiem, kuru darbība ir atkarīga no importētām izejvielām vai komponentēm par kurām tiek veikta apmaksa ASV dolāros. Pieaugot izejvielu un komponentu cenām eiro izteiksmē, var samazināties uzņēmumu peļņas maržas gan vietējos, gan eksporta tirgos.

Mežsaimniecība

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

LETA,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas "Citadele" galveno ekonomistu iecelts Kārlis Purgailis, informē bankas pārstāvji.

Purgailim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze un zināšanas finanšu nozarē, tostarp pēdējos septiņus gadus ieņemot bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja amatu. Purgailis šo amatu saglabās arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 19.septembrī atbalstīja bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Pirms balsojuma par Āboliņa iecelšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā Saeima Āboliņu atbrīvoja no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.

Šogad 6.septembrī noslēdzās Ineses Kalvānes astoņu gadu pilnvaru termiņš darbam Valsts kontroles padomē un Pirmā revīzijas departamenta direktores amatā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.