Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.
Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis vērš uzmanību, ka šobrīd pieejamā publiskā informācija ir ļoti skopa un pamatotus secinājumus izdarīt nav iespējams. Taču, viņaprāt, LVM kā vadošajam mežsaimniecības uzņēmumam, noteikti ir jāiegūst papildus informācija par potenciālo mežu pārdošanas darījumu un jāizvērtē tā ekonomisko pamatotību.
Publiski izskanējusī iespējamā darījuma kopējā summa 0,5 līdz viena miljarda eiro apmērā Purgailim izklausās pēc attāla minējuma, jo summas diapazons ir ļoti liels. Tomēr ekonomists skaidro, ka LVM šāda apjoma darījums bez papildus finanšu līdzekļu piesaistes nav iespējams. Purgailis norāda, ka 2024.gada septembra beigās LVM apgrozāmie finanšu līdzekļi bija vairākas reizes mazāki par nosaukto iespējamo darījuma kopsummu - īstermiņa finanšu noguldījumi un naudas ekvivalenti 2024.gada 30.septembrī bija 261 miljons eiro.
Purgailis skaidro, ka pastāv dažādi iespējamie scenāriji kā piesaistīt finanšu līdzekļus šādam darījumam, taču jāņem vērā, ka šie piesaistītie līdzekļi būs nepieciešami uz salīdzinoši garu termiņu, prognozējami vismaz uz 10 gadiem.
Purgailis uzskata, ka viens no optimālākajiem scenārijiem, kā piesaistīt institucionālo investoru, tai skaitā gan Latvijas gan ārvalstu pensiju uzkrājumu līdzekļus, būtu emitējot LVM obligācijas. LVM bilance pēc ātrā novērtējuma šobrīd izskatās pietiekami stipra, lai rosinātu plašu potenciālo investoru interesi par LVM parāda emisiju, pauž Purgailis.
Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka, viņaprāt, "Sodra" mežu iegāde nav ekonomiskās drošības jautājums. Ekonomists skaidro, ka Latvijā valstij jau pieder gandrīz puse mežu platības, kuru saimnieciskā vērtība ir pat lielāka nekā visiem pārējiem mežiem kopā, jo šajos mežos ir lielāks koku blīvums, ar lielāko lietkoksnes īpatsvaru. Tāpat ir milzīgs skaits mežu īpašnieku - privātpersonu ar nelieliem, pārsvarā mantotiem mežiem. Ir arī daži nozares uzņēmumi, kuriem pieder ievērojamas teritorijas, no kuriem lielākais ir "Sodra" ar apmēram 2% no mežu kopplatības.
Strautiņš skaidro, ka valsts ir izmantojusi savas īpašumtiesības uz vērtīgākajiem Latvijas mežiem, lai sasniegtu dažādus ekonomiskās politikas mērķus - veicinātu resursu pieejamību pārstrādei, mazinātu izvairīšanos no nodokļiem ar ekonomisko instrumentu palīdzību. Vienlaikus ekonomists šaubās, vai valsts daļu mežos vajadzētu palielināt. Strautiņš norāda, ka valsts loma koksnes tirgū jau ir ļoti liela, tāpēc ir labi, ja pārstrādātājiem ir piedāvājumi arī no citiem mežu īpašniekiem, kuriem ir cita biznesa stratēģija.
Ekonomistam nav vienkāršas atbildes, vai tas ir politiskās vai pat militārās drošības jautājums. Strautiņš norāda, ka ir skaidrs, ka tik lielas valsts teritorijas daļas, ap 1% no kopplatības nonākšana iespējami naidīgu spēku kontrolē nebūtu vēlama. Starp šiem mežiem ir tādi, kas atrodas pie austrumu robežas. Taču ekonomistam arī skaidrs, ka šī riska kontrole nav atkarīga tikai no spējas šos mežus nopirkt. Ja tos no viena Ziemeļvalstu mežu īpašnieku kooperatīva atpērk cits kooperatīvs, tas situāciju būtībā nemainītu.
Savukārt uz jautājumu, vai šo mežu iegādē vajadzētu ieguldīt pensiju fondu līdzekļus, Strautiņš atbild, ka pret to izturas drīzāk skeptiski. Ekonomists skaidro, ka Latvijas pensionāru nākotnes labklājība jau tāpat būs izteikti atkarīga no nozarēm, kas balstītas uz dabas resursiem, jo tās veido ievērojamu daļu Latvijas ekonomikas. Mežu nozares daļa ir īpaši liela, piemēram, kokapstrādes īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir apmēram desmit reizes lielāks nekā Eiropas Savienībā vidēji.
"Tātad naudas plūsma pensiju pirmajā līmenī jeb paaudžu solidaritātes daļā būs lielā mērā atkarīga no šo nozaru snieguma. Nevajadzētu šo risku vēl vairāk koncentrēt, ieguldot mežu nozarē arī pensiju otrā un trešā līmeņa naudu. Ja kāds indivīds vai pensiju pārvaldnieks to dara, jo saskata labas iespējas, lai tā notiek. Taču valstij nevajadzētu šādas investīcijas speciāli veicināt. Labāk pensiju fondus ieguldīt valstīs, kuru ekonomikas struktūra krasi atšķiras no mūsējās, lai tiktu izlīdzināti riski," uzskata Strautiņš.
Jau ziņots, ka Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums "Sodra" mājaslapā.
Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.
Igaunijā un Latvijā "Sodra" pieder kopumā apmēram 153 000 hektāru zemes, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) tviterī atzīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja un jāiegādājas piedāvātie meži, piebilstot, ka tas ir nacionālo interešu jautājums, tostarp valsts drošības un ekonomiskās drošības. Tāpat ministrs skaidro, ka tā ir iespēja droši ieguldīt Latvijas iedzīvotāju pensiju fondu līdzekļus valsts mežos.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss tviterī norāda, ka apmēram reizi desmitgadē rodas iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības, un šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās platības.
"Sodra" grupas pārstāvis Latvijā, kas specializējas mežkopībā un mežizstrādē, SIA "Sodra Forest Latvia" 2023.gadā strādāja ar 3,887 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 17,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānija cieta zaudējumus 207 084 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.
Kompānija "Sodra Forest Latvia" reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106,026 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Sodra Skogsagarna ekonomisk forening".
