Šonedēļ plašu rezonansi izraisījis Zviedrijas meža nozares koncerna “Södra” paziņojums par plāniem pārdot meža īpašumus, kas veido aptuveni 2% no Latvijas kopējās platības. Kā norāda dažādu nozaru eksperti, šis darījums ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī stratēģiski nozīmīgs solis nacionālās drošības un patriotisma kontekstā.
Ievērojama daļa šo mežu atrodas netālu no valsts austrumu robežas, kas izceļ nepieciešamību saglabāt šīs platības Rietumu pievienotās vērtības ķēdē un, vēlams, vietējo īpašnieku rokās. Kā viens no esošās situācijas risinājumiem minēta iespēja valstij atpirkt zemi no Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas, tomēr budžetā nav nepieciešamo līdzekļu. Kamēr par konkrēto darījumu un iespējamiem attīstības scenārijiem vēl notiek diskusijas, rodas plašāks jautājums – vai meža platību nosargāšana ir privāto īpašnieku vai valsts atbildība? Varbūt rūpes par šo jautājumu jāuzņemas abām pusēm, un attiecīgi – vai mežu īpašnieki un atbildīgās valsts institūcijas ir gatavas veikt ieguldījumus meža platību saglabāšanā ilgtermiņā. Pozitīvi, ka jau šobrīd ir dažādi risinājumi, kas ļauj saglabāt mežus un vienlaikus izmantot to potenciālu, taču nepieciešama izpratne un vēlme iedziļināties dažādos iespējamos risinājumos.
Meža vērtība nav tikai kokmateriālos
Eiropā meži aizņem aptuveni 160 miljonus hektāru, bet Latvijā – 3,3 miljonus hektāru, no kuriem valsts pārvalda un apsaimnieko aptuveni 46%, savukārt pārējo jeb 54% – pārvalda un apsaimnieko citi meža īpašnieki, tostarp pašvaldības. Vēsturiski mežu vērtība ir mērīta galvenokārt ar kokmateriālu ražošanas iespējām, kas ir saprotamākais un tradicionālais peļņas veids, taču mūsdienās nepieciešams plašāks skatījums.
Pārdodot mežu, īpašnieki var gūt ātrus ieņēmumus, pateicoties augstajām apaļkoksnes un zemes cenām. Tomēr jāatceras, ka meži ir arī viens no Latvijas lielākajiem un efektīvākajiem dabiskajiem resursiem cīņā ar klimata pārmaiņām. Gan jaunu mežu stādīšana, gan pārdomāta esošo mežu uzturēšana palīdz piesaistīt oglekli un samazināt emisiju apjomu, un šis resurss kļūst arvien pieprasītāks starptautiskajos tirgos. Aizvien vairāk uzņēmumu ir gatavi maksāt par savu oglekļa nospiedumu samazināšanu, tāpēc iesaistīšanās brīvprātīgajā oglekļa tirgū un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas prakšu, tostarp alternatīvās mežsaimniecības (impact forestry), izmantošana oglekļa uzkrājumu palielināšanai kļūst par aizvien izplatītāku praksi.
Mežu nozarē nepieciešama stratēģiska pieeja
“Södra” lēmums pārdot īpašumus izgaismo nepieciešamību pēc stratēģiskas pieejas, kas balstīta valsts drošībā un ekonomiskajā stabilitātē. Tas arī vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir izpētīt un izvērtēt arī inovatīvus mežu apsaimniekošanas veidus. Būtiski, lai aizvien vairāk mežu īpašnieku apzinātos, ka mūsdienās izvēle nav tikai starp mežu ciršanu vai pārdošanu, iespējas ir daudz plašākas. Alternatīvā mežsaimniecība ir datos balstīta, zinātniska pieeja brīvprātīgā oglekļa tirgum un jauns mežu apsaimniekošanas veids, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, pagarinot mežu ciršanas ciklus vai ļaujot atteikties no kailcirtes. Tas ir arī nozīmīgs instruments, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē un Latvija nesaskartos ar lielu meža īpašumu nonākšanu ārvalstu investoru rokās. Šāda pieeja mudina īpašniekus izmantot mežus ilgtspējīgi, veicinot gan ekonomisko izdevīgumu, gan klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt alternatīvā mežsaimniecība ietver arī meža rekreācijas vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektus, kas palielina mežu vērtību, mazinot vajadzību tos pārdot.
Latvijai jāsāk aktīvāk īstenot politiku, kas atbalsta šādu risinājumu ieviešanu, kā arī jāizglīto mežu īpašnieki par dažādām iespējām. Ir iespējams gan ieviest fondus, kas līdzfinansē alternatīvās mežsaimniecības projektus, gan veicināt sabiedrības iesaisti, izmantojot kolektīvā ieguldījuma fondus. Tas ļautu ne tikai saglabāt mežus Latvijas īpašumā, bet arī sniegtu cilvēkiem iespēju ieguldīt ilgtspējīgā nākotnē. Šādi risinājumi veicinātu gan ekonomisko, gan ekoloģisko stabilitāti un palīdzētu novērst situācijas, kāda izveidojusies šobrīd.
