Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ministre žurnālistiem piektdien teica, ka Vācijas bankas nodomi Lietuvā ir nopietni un sarunas virzās pozitīvi. Viņa uzsvēra, ka Vācijas bankai pamudinājumi no Lietuvas valsts puses nebūtu nepieciešami.

Gan ministre, gan prezidenta birojā uzsvēra, ka pati banka paziņos par konkrētiem plāniem Lietuvā.

Lietuvas prezidenta padomnieks Vaids Augustinavičs piektdien teica, ka bankas paziņojums gaidāms šogad.

"Commerzbank" rakstiski aģentūrai BNS apliecināja, ka ir ļoti gandarīta par iespēju runāt par "investīciju klimatu Lietuvā", un raksturoja Lietuvu kā "dinamisku un inovatīvu spēlētāju gan Eiropas, gan pasaules mērogā".

Bez Vācijas "Commerzbank" strādā vēl 46 pasaules valstīs.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Gan viena no Vācijā lielākajām bankām "Commerzbank", gan Polijas banka "Pekao" jau ir informējušas Vācijas un Lietuvas uzraugošās iestādes par plāniem strādāt Lietuvas tirgū, paziņoja Lietuvas centrālās bankas prezidents Ģedimins Šimkus.

Abām bankām nav nepieciešama licence darbam Lietuvā, jo tās jau strādā Eiropas Savienībā, un darbības sākšanai pietiek ar stratēģijas izstrādi.

"Tām ir jānoformulē sava stratēģija un jāsāk darbība, jo tās ir informējušas savu uzraudzības iestādi, saņēmušas atļauju un informējušas Lietuvas Banku," otrdien žurnālistiem teica Šimkus, piebilstot, ka bankām pašām ir jāinformē par biznesa lēmumiem attiecībā uz to, kad, kā un ar kādu stratēģiju ieiet tirgū.

Viņš uzsvēra, ka ārvalstu bankas Lietuvā var strādāt dažādās formās, un potenciālo tirgus dalībnieku nodomi ir nopietni.

Pēdējos gados Lietuvas augstākās amatpersonas ir regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un arī Lietuvas centrālās bankas pārstāvji ir vairākkārt norādījuši uz jaunu dalībnieku ienākšanu valsts banku tirgū.

Lietuvas integrēto telekomunikāciju pakalpojumu kompānija "Telia Lietuva", kas pieder Zviedrijas "Telia Company", atlaidusi 102 darbiniekus, lai gan iepriekš bija plānots, ka darbu uzņēmumā zaudēs ap 200 cilvēku.

"Mēs reāli atlaižam par pusi mazāk cilvēku nekā iepriekš paziņots," teica "Telia Lietuva" preses pārstāvis Audrjus Stasjulaitis, piebilstot, ka sākotnēji lēsto 200 cilvēku vietā darbu zaudēs ap 100 cilvēkiem.

Kā paskaidroja kompānijas pārstāvis atlaižamo cilvēku skaits sarucis, jo ierastu darba tirgus procesu gaitā mainījies darbinieku skaits, plānoto vakanču darba slodze sadalīta citiem darbiniekiem, kā arī likvidētas dažas pozīcijas, kurām darbinieki piesaistīti ārpakalpojumā.

Stasjulaitis norādīja, ka darbinieku atlaišana notiek pēc kompānijas īpašnieka "Telia Company" lēmuma.

Viņš sacīja, ka vēl viens Zviedrijai piederošs Lietuvas uzņēmums "Telia Global Services Lithuania" par plānoto atlaišanu varētu paziņot novembra sākumā.

Taivānas valdībai piederošā "Bank of Taiwan", kas ir salas lielākā banka, plāno sākt darbību Lietuvā un, visticamāk, koncentrēsies uz biznesa klientiem, trešdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa uzsvēra, ka lielāka skaidrība par "Bank of Taiwan" darbību Lietuvā būs pēc tam, kad tā saņems Lietuvas centrālās bankas izsniegtu licenci.

"Ir pāragri runāt par tās darbības mērogu un mērķauditoriju," Skaiste teica žurnālistiem, komentējot informāciju, ka Taivānas Finanšu uzraudzības komisija ir apstiprinājusi "Bank of Taiwan" pieteikumu darbības sākšanai Lietuvā.

Skaiste klāstīja, ka ir jāsagaida bankas pieteikums darbības sākšanai Lietuvā, taču "publiski pieejamā informācija liecina, ka tā varētu koncentrēties uz biznesa klientiem".

Ministre paskaidroja, ka Taivānas bankas ienākšana varētu uzlabot uzņēmumu iespējas finansēt savus projektus, jo pieaugs konkurence finanšu sektorā. "Kapitāla pieejamība Lietuvā ir ierobežota un tirgus ir koncentrēts, tādēļ jebkurš jauns spēlētājs ir ļoti vēlams," sacīja Skaiste.

Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības kompānijai "Orlen" piederošais Lietuvas jēlnaftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" šogad rūpnīcā Mažeiķos plāno pārstrādāt 8,4 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 9,7% mazāk nekā pērn pārstrādātie 9,3 miljoni tonnu, kompānija informēja Lietuvas Reģistru centru.

"Ņemot vērā, ka turpinās enerģētikas krīze, kas saasinājās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, liela uzmanība tiks pievērsta galveno investīciju projektu īstenošanai, ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai, pārdošanas apjomu palielināšanai vietējā tirgū un izmaksu samazināšanai," pārskatā informēja "Orlen Lietuva".

Turpinās Mažeiķu rūpnīcas modernizācija, lai uzstādītu dziļūdens naftas pārstrādes iekārtas, un projekta izmaksas ir 970 miljoni eiro. Modernizāciju, kuras ģenerāluzņēmējs ir Lielbritānijas uzņēmums "Petrofac International", plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

2023.gadā "Orlen Lietuva" pārstrādāja 9,3 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2022.gadā.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Mazumtirdzniecības kompānija "Lidl Lietuva" atklājusi savu otro loģistikas centru Lietuvā, investējot 100 miljonus eiro.

Apmēram 64 000 kvadrātmetru plašais komplekss atrodas Lentvaros pie Viļņas-Traķu autoceļa. "Lidl Lietuva" informēja, ka jaunajā loģistikas centrā radītas vairāk nekā 200 darbavietu.

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite pauda cerību, ka "Lidl" paplašināšanās Lietuvā mudinās citas Vācijas kompānijas sākt darbību valstī.

"Vācija arvien vairāk apliecina sevi kā Lietuvas stratēģisku ekonomisko un politisko partneri. Ceram, ka "Lidl" panākumi Lietuvā mudinās arī citus Vācijas uzņēmumus investēt šeit," viņa teica.

"Lidl Lietuva" savu pirmo loģistikas centru Kauņas rajonā atklāja 2016.gadā, tā celtniecībā investējot 38 miljonus eiro. Šobrīd ķēde pārvalda 72 veikalus 27 Lietuvas pilsētās un tajā strādā 2800 cilvēku.

Patērētāji Baltijā 2025. gada februārī iecerēto atslēgšanos no BRELL nejutīs, jo vairāku gadu garumā ir veikti dažādi investīciju projekti, kuri galvenokārt finansēti no ES struktūrfondu naudas, tomēr jārēķinās ar nelielu cenu pieaugumu, kas būs pārvades pakalpojumu tarifā jau no 2026. gada.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Viņš atzīst, ka viens no pēdējiem mājasdarbiem — elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas iedarbināšana pilnā apmērā - tiks izpildīts nākamā gada oktobrī.

Fragments no intervijas

Kāpēc atslēgšanās no BRELL iecerēta februārī, kad ir liels elektroenerģijas patēriņš, bet būs salīdzinoši mazs saules paneļu izstrādes apjoms? Vai šāda atslēgšanās nebūtu ekonomiski izdevīgāka laikā, kad ir mazāks elektroenerģijas patēriņš un lielākas tās ģenerācijas iespējas?

Tehniski sinhronizāciju varam veikt jebkurā gada laikā, tai skaitā februārī, - visos gadījumos tiks nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība. Atslēgšanās no BRELL 2025. gada februārī notiks tāpēc, ka šajā laikā ik gadu līdz šim tika pagarināta šī līguma darbība uz vēl vienu gadu, ja vien puses nepaziņo par tā pārtraukšanu. Šā gada jūlijā visu trīs Baltijas valstu sistēmu operatori paziņoja, ka nepagarinās savu dalību BRELL un par to oficiāli ir informēti pārvades tīkla operatori Krievijā un Baltkrievijā.Kā fiziski notiks atslēgšanās no BRELL tīkla?Notiks fiziska pārvades sistēmas atvienošana no Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmām tajās vietās, kur attiecīgie vadi ienāk Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijas gadījumā tā ir viena elektropārvades līnija, kurai tiks īstenots atslēgums. Būtiskākās izmaiņas būs Lietuvā, jo caur tās teritoriju no Baltkrievijas uz Karalauču (Kaļiņingradas) Krievijas anklāvu vairs netiks veikts elektroenerģijas tranzīts.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, nākamgad plāno sākt piedāvāt hipotekāros kredītus Lietuvā, trešdien vēsta lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Lielbritānijas finanšu pakalpojumu grupā "Revolut" ietilpstošā banka plāno drīzumā sākt hipotekāro kredītu pakalpojuma testēšanu, bet vēlāk hipotekāro kreditēšanu piedāvāt arī citos Eiropas tirgos.

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans "Verslo žinios" sacīja, ka Lietuvas hipotekārās kreditēšanas tirgus ir pievilcīgs, jo tajā iespējama paplašināšanās saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Lietuvā konkurence ir maza un procentu likmes ir augstākas.

Henegans piebilda, ka "Revolut" mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgu hipotekārās kreditēšanas produktu.

"Revolut Bank" darbojas 30 tirgos Eiropas ekonomiskajā zonā. Tās licenci un uzraudzību nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Lietuvas Banka.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.