Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" piederošā videoplatforma "TikTok" svētdien atkal ir pieejama lietotājiem ASV.

"TikTok" nebija pieejama lietotājiem ASV kopš sestdienas vakara pirms tam, kad svētdien spēkā stājās federālais aizliegums platformai, kamēr tā netiek pārdota ar Ķīnu nesaistītiem pircējiem.

Taču aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija bija apliecinājusi, ka nesteigsies ar aizlieguma izpildi, jo pirmdien darbu sāks jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija, kurai vajadzētu pieņemt turpmākus lēmumus.

Tramps, kurš iepriekš bija atbalstījis platformas aizliegumu, svētdien solīja, ka, stājoties amatā, dos rīkojumu atlikt aizlieguma izpildi, lai dotu iespēju "ByteDance" noslēgt darījumu par meitasuzņēmuma ASV likteni.

Ierakstā savā sociālajā medijā "Truth Social" Tramps aicināja ASV kļūt par 50% "TikTok" līdzīpašnieku, jo lietotnes vērtība varētu sasniegt "simtiem miljardu dolāru, varbūt pat triljonus".

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.

Likumprojektā "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" šobrīd paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.

Pirms ar likumdošanas palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējais zemnieks un tā saucamais mazais ražotājs nespēj konkurēt ar importa produktiem, kas mūsu valstī tiek ievesti no milzīgajām agrārajām valstīm, kuru lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas par saviem produktiem.

Veselīgāks, bet dārgāks

Plānotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā palīdzēs stiprināt lietoto auto tirdzniecības uzraudzības iespējas, kā arī nodrošināt vienlīdzīgākus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

“Likumprojekts, kura ietvaros plānots palielināt transportlīdzekļu vecumu, uz kuriem attiecināt atsavināšanas aizlieguma reģistrēšanu fiziskās un juridiskās personas īpašumā esoša transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas gadījumā, ar kārtu paplašina no jauna ievesto mazlietoto mašīnu loku, uz kurām turpmāk attieksies jaunie noteikumi. Tas viennozīmīgi palīdzēs uzlabot transportlīdzekļu reģistrācijas uzraudzību, kā arī indentificēt gadījumus, kad transportlīdzekļu tirdzniecības darījumi neatbilst likumdošanas prasībām vai rada jautājumus par to likumisko pamatojumu. Jaunais regulējums attieksies uz dažādām situācijām, tostarp uz transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā pēc to iegādes ārvalstīs. Tas paredz detalizētāku darījumu pārbaudi, veicinot to atbilstību likumdošanai, kas savukārt varētu veicināt arī pilnīgāku nodokļu iekasēšanu šādu darījumu ietvaros,” norāda O.Cekuls.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Noslēdzies darījums, kura ietvaros AS Lido līdzšinējais lielākais akcionārs Apollo Group papildinājis savu daļu uzņēmuma kapitālā līdz 96%, iegādājoties vēl 21% akciju. Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons saglabā 4% akciju un izstājas no uzņēmuma padomes.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs joprojām būs Ivars Vendelins un arī Lido valde paliek nemainīga – valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, valdes locekļi Rasmuss Pētersons, Renārs Gulbis un Solvita Treilande.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins uzsver: “Ļoti augstu vērtējam Ķirsona kunga ieguldījumu uzņēmuma izveidē un attīstībā, tāpēc esam priecīgi, ka viņš arī turpmāk būs akcionāru sastāvā. Mūsu mērķis ir saglabāt un attīstīt Lido zīmolu, balstoties uz tā unikālajām vērtībām un tradīcijām, kas ir tik nozīmīgas Latvijas sabiedrībai. Tajā pašā laikā plānojam paplašināt uzņēmuma iespējas starptautiskajos tirgos. Esam pārliecināti, ka, sadarbojoties ar pieredzējušo, profesionālo un aizrautīgo Lido komandu, kas ir uzņēmuma balsts, mums izdosies veiksmīgi īstenot izvirzītos mērķus un pavērt jaunas attīstības iespējas.”

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi pagājušajā gadā varētu būt sasnieguši divu miljardu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 1,6 miljardiem eiro 2023.gadā, pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Viņa gan vērsa uzmanību, ka inovācijām un pētniecībai aizsardzības industrijā no valsts puses tiek atvēlēts neliels finansējums - viena līdz divu miljonu eiro apmērā, un pēdējos divos-trīs gados tas nav pieaudzis.

Tāpat Egle sacīja, ka lielāko tiesu no apgrozījuma veido aizsardzības industrijas eksports, bet vietējie pasūtījumi nav tik lielā apmērā. Tostarp Egle minēja, ka, piemēram, no Latvijas ražotājiem tiek iepirkti tikai 10% no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamā individuālā aprīkojuma - taktiskā apģērba, munīcijas, kiberdrošības pakalpojumiem.

Egle atzina, ka vienlaikus aizsardzības nozarei nepieciešamajās būvniecības, inženiersistēmu, transporta dzīves cikla nodrošināšanas jomās vairāk nekā 80% tiek iepirkti no Latvijas uzņēmumiem.

Latvijas aizsardzības tehnoloģiju nozarē tapis jauns, unikāls risinājums: praktiskos testus karadarbībā Donbasā, Ukrainā, uzsākusi Latvijas jaunuzņēmuma Natrix izstrādātā bezpilota sauszemes platforma – universāla modulāra platforma, kuru var faktiski neierobežoti dažādos veidos adaptēt konkrētam pielietojumam.

Šobrīd Natrix platformas galvenie uzdevumi ir munīcijas un pārtikas piegāde uz frontes līniju un ievainoto un bojāgājušo evakuācija atceļā no tās, būtiski mazinot bojāejas risku glābējiem, kuri līdz šim ievainotos centās izvest no frontes līnijas pašu spēkiem.

Natrix sauszemes platformas dizains un koncepts ir veidots tā, lai aizstātu cilvēkus jebkurā situācijā, kad pastāv liels bojāejas risks. Šobrīd tā sniedz galvenokārt loģistikas atbalstu, taču jau tuvākajā nākotnē platformu paredzēts pielāgot arī atmīnēšanas iekārtu, ieroču sistēmu, pārvietojamo sakaru bāzes staciju un pretdronu sistēmu integrēšanai, lai sniegtu kaujas atbalstu Ukrainas armijas karavīriem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums neveiksmīgam mēģinājumam pārņemt varu organizācijā, lai virzītu šauras, konkrētu biedru intereses.

VEA ļoti augstu vērtē demokrātisku un atvērtu pieeju savā darbā un nepieļaus atkāpes no šiem principiem organizācijas darbībā.

Latvijas lielākie vēja enerģijas attīstītāji izstājas no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy...

T.Nāburgs norāda, ka asociācija, kurā ir 30 biedri vienmēr savā darbībā ir realizējusi atvērtu pieeju, ievērojot labas pārvaldības principus. Organizācijas padome darbojas saskaņā ar statūtiem, kuri tiek apstiprināti biedru kopsapulcē, un ir atvērta ikviena biedra iniciatīvām. Jāuzsver, ka VEA padomē patlaban darbojas pieci cilvēki - padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi, taču ir vēl divas vakantas padomes locekļu vietas, kuras neviens no biedriem nav vēlējies ieņemt. Lai kļūtu par vienu no šiem VEA padomes locekļiem, pietiek ar piecu VEA biedru parakstītu atbalstu, tādēļ, ja kādam būtu patiesa vēlme padomē darboties, ceļš uz to ir atvērts.

Pavisam nesen, 6. decembrī, notika biedru kopsapulce, kurā 5 biedri rosināja veikt izmaiņas biedru statūtos un nāca klajā ar savu priekšlikumu, kuru, demokrātiskā procesā balsojot, atbalstīja tikai trīs (SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien” un AS “Latvenergo”) no 20 balsojošajiem biedriem. Lielākās pretrunas biedru vidū izraisījušas izmaiņas būtiskākajā enerģētikas nozares dokumentā - Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) saistībā ar rezervētajām jaudām topošajiem enerģijas ražošanas projektiem. Jāuzsver, ka esošā redakcija, kas tapusi, uzklausot visus asociācijas biedrus, ir kompromiss, kuru VEA tiecas meklēt visās situācijās. Vēja enerģijas nozare nav viendabīga, un ne vienmēr intereses visos jautājumos sakrīt, tomēr asociācija vienmēr ir meklējusi kopsaucēju un diskusijās to arī atradusi. Aizejošie biedri atteicās pieņemt šo kompromisa lēmumu, norāda T.Nāburgs.

VEA uzskata tās virzienā raidītos pārmetumus par nepamatotiem, tomēr cer uz konstruktīvu turpmāko sadarbību arī ar tiem asociācijas biedriem, kas šodien pieņēmuši, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu par izstāšanos no organizācijas. Asociācijas mērķis joprojām veidot stabilu un ilgtspējīgu nozares attīstību, sniedzot ieguldījumu gan sabiedrībai, gan valsts attīstībai.

“Bite grupa”, telekomunikāciju un mediju grupa, īsteno biznesa transformāciju. Tās ietvaros “Bite grupa” izziņo vadības maiņu, tai skaitā "Bite Latvija", "TV3 Group Latvia" un "Bite Lietuva".

“Mēs tiecamies sniegt lielāku vērtību mūsu klientiem, darboties efektīvāk un pilnveidot pārvaldību. Lai to sasniegtu, ir nepieciešamas noteiktas organizatoriskas izmaiņas,” saka “Bite grupa” izpilddirektors Pranas Kuisis.

Tādēļ no 1. aprīļa Arunas Mickevicius, kurš gandrīz trīs gadus vadīja “Bite Latvija”, kļūs par “Bite Lietuva” ģenerāldirektoru, savukārt Mindaugas Rakauskas, kurš piecus gadus veiksmīgi vadīja “TV3 Group Latvija”, kļūs par “Bite Latvija” jauno vadītāju. “Pēc izcilu rezultātu demonstrēšanas ar komandu Latvijā, Arunas atgriežas Lietuvā, lai turpinātu veicināt izaugsmi un sniegtu lielāku vērtību mūsu klientiem,” papildina P. Kuisis.

Ja Saeima nepamatoti ierobežos iespējas brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, vērsīsimies Satversmes tiesā, intervijā sacīja mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Viņš pauda uzskatu, ka valdības izpratne par mazumtirdzniecību ir nepietiekama, jo grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) un arī motivācija, pamatojums tam, ko ar šiem grozījumiem grib sasniegt, ir pretrunīgs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka vienā likumprojektu paketē ir saliktas trīs dažādas tēmas - korektākas attiecības starp piegādātājiem un tirgotājiem, vairāk Latvijas produktu veikalos un lētākas preces, un tā visu neatrisinās. "Ja ir jāvērtē, kas no tā var iznākt, tad nekas labs tur nevar būt," pauda Turlais.

Viņš intervijā uzsvēra, ka valsts iejaukšanās brīvā tirgū ilgtermiņā nodarīs tikai kaitējumu.

Savukārt par cenu samazināšanas plānu Turlais pauda viedokli, ka tas ir mēģinājums lietot Padomju Savienības saimniekošanas metodes.

Saeimas Nacionālās drošības komisija sagatavojusi Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma projektu, kas paredz daļai valsts pārvaldē nodarbināto aizliegt izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, informē Saeimas Preses dienestā.

Liegumu izbraukt no Latvijas paredzēts noteikt, lai novērstu vai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas radīto nacionālās drošības apdraudējumu, kā arī nodrošinātu valsts pārvaldē strādājošo drošību un likumiskās intereses apstākļos, kad Latvijas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos ir ierobežotas.

Aizliegumu izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju paredzēts attiecināt uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kuras ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, kā arī personām, kuras nodarbinātas Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nodokļu un muitas policijā un Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām.

Konkurences padome (KP) šajā gadā plānot aktualizēt jautājumus par tirgotāju negodīgu rīcību, tostarp aicinot ražotājus ziņot par šādu tirgotāju rīcību, intervijā norādīja KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane.

KP plānojuši vairāk izglītot ražotāju asociācijas par aizsardzības rīkiem, kas ir jau šobrīd iestrādāti Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.

Likums nosaka, ka piegādātājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā arī likums paredz, ja iesniedzējs ir vērsies pie KP kā uzraugošās institūcijas ar sūdzību un, ja gadījumā, tirgotājs draud konkrētam piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īsteno tos, tad tiek piemērota atbildība jau kā par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu.

Lai aktualizētu šo jautājumu, KP šogad plāno tikties ar dažādām asociācijām, lai vairāk informētu par šo jautājumu un akcentētu, ka arī asociācija kā piegādātāja pārstāvis var iesniegt sūdzību, neatklājot konkrēta piegādātāja vārdu, norādīja Uljane.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Saeimā šobrīd skatāmais likumprojekts, kas vērsts uz pārtikas cenu mazināšanu, ieviešot uzcenojuma griestus noteiktām produktu kategorijām, ir galvenokārt politiska iniciatīva, kurai varētu būt drīzāk negatīva ietekme.

Šāds solis negatīvi ietekmētu konkurenci un rezultētos mazākā pārtikas produktu sortimentā, jo īpaši, mazo un vidējo veikalu plauktos, jo tirgotāji būtu spiesti izvēlēties to preci, kuru var pārdot par noteiktos rāmjos paredzētām cenām. Piegādātāju cenas lielajiem veikaliem var būt zemākas, ņemot vērā piegāžu apjomu. Savukārt mazajos un vidējos, tostarp reģionu veikalos, piegādes ir mazākas un dārgākas, kas attiecīgi ietekmē arī mazumtirdzniecības cenu.

Jāņem vērā arī tas, ka, mainoties pircēju paradumiem, mazie un vidējie veikali jau tagad izjūt grūtības izdzīvot konkurences cīņā ar trīs galvenajiem lielveikalu tīkliem. Tas nozīmē, ka mazākās tirdzniecības vietās, tostarp “LaTS” tīklā, kopējais cenu līmenis jau šobrīd ir zemāks. Citiem vārdiem, mazie un vidējie veikali jau tagad piemēro minimālu uzcenojumu.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespēju aizliegt vai ierobežot Ķīnas dronu izmantošanu Savienotajās Valstīs, ņemot vērā bažas par valsts drošību, vēsta laikraksts "New York Times".

Tirdzniecības ministrija aicinājusi Savienoto Valstu uzņēmumus līdz marta sākumam iesniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem.

Ķīnas, Krievijas un citu ASV pretinieku izstrādātu un ražotu dronu izmantošana rada "nepamatotu vai nepieņemamu risku ASV drošībai", teikts ministrijas paziņojumā.

Ķīna un Krievija ir izrādījušas gatavību kaitēt valsts infrastruktūrai un ASV drošībai, izmantojot kiberspiegošanu. Tās var izmantot savus likumus, lai "izmantotu privātos uzņēmumus valsts interesēm", teikts dokumentā.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Ķīnas dronu daļa ASV tirgū ir 75%.

To pielietojuma spektrs ir plašs - lauksaimniecībā tos izmanto lauku apsmidzināšanai, ar tiem inspicē cauruļvadus, tiltus, būvlaukumus, tos plaši izmanto ugunsdzēsēji un citi glābšanas dienesti.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Pagājušajā gadā Lietuvā tika reģistrēti 1079 uzņēmumu bankroti, kas ir par 16,1% vairāk nekā 2023.gadā, liecina kredītbiroju un informācijas pakalpojumu grupa "Creditinfo Lietuva" apkopotie dati.

"Visvairāk bankrotu pērn reģistrēts būvniecības nozarē, kur maksātnespējas gadījumu skaits sasniedza 243 - tas ir par 16,8% vairāk nekā 2023.gadā (208 gadījumi), bet par 2,5% mazāk nekā 2022.gadā, kad tika reģistrēti 237 bankroti. Kopumā Lietuvas būvniecības nozarē pašlaik darbojas 11 299 uzņēmumi," paziņoja "Creditinfo Lietuva".

Saskaņā ar "Creditinfo Lietuva" datiem otrs lielākais bankrotu skaits 2024.gadā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kurā tika reģistrēti 237 bankroti.

"Tas ir par 3,9% vairāk nekā 2023.gadā (228 bankroti), bet mazāk nekā 2022.gadā, kad tika reģistrēts 251 maksātnespējas gadījums. Lietuvas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē šobrīd ir lielākais uzņēmumu skaits - 23 601," norādīja "Creditinfo Lietuva".

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.