Zviedrijas koncerns "ICA Gruppen" un Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmums "Salling Group" vienojies par mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošanas cenu 1,3 miljardu eiro apmērā, neiekļaujot parādus, trešdien medijiem norādīja uzņēmumu pārstāvji.

"Salling Group" prezidents un izpilddirektors Anderss Hags uzsvēra, ka šis ir "Salling Group" līdz šim lielākais iegādes darījums.

Hags teica, ka "Rimi" zīmolu nav plānots mainīt.

Hags pauda, ka "Rimi Baltic" darījums neietekmē līdzšinējos "Salling Group" plānus Dānijā, Vācijā un Polijā.

Savukārt "ICA Gruppen" izpilddirektore Nīna Jensone norādīja, ka iegādes darījumam jāsaņem uzraugošo iestāžu atļauja.

Jensone arī uzsvēra, ka "ICA Gruppen" darbība galvenokārt koncentrējas uz Zviedrijas tirgu un, tā kā koncernam nav plānu paplašināties ārpus Zviedrijas, lēmums pārdot "Rimi Baltic" bijis tikai loģisks.

Tāpat Jensone akcentēja, ka pārdošanas lēmumam nav bijusi saistība ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, bet šis bijis stratēģisks uzņēmuma lēmums.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošanas darījums Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group" par 1,3 miljardiem eiro ir labs signāls šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Krauzes ieskatā darījums ir ļoti pozitīvs no ģeopolitiskā viedokļa, jo pircējs ir Dānijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi un vairāk nekā 1700 veikaliem. Pirkums arī norādot, ka Skandināvijas uzņēmumi ir gatavi ienākt Latvijā un uzskata Latviju par drošu valsti, kurā investēt savus līdzekļus.

"Man pašam ļoti kaitina, ka visi publiski kultivē, ka viss ir slikti, pārdod un mūk no Latvijas. Tā nu nav. Latvijā šobrīd ir droši," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums darbojas Vācijā, Polijā un Dānijā, Dānijā vairāk tirgojot Dānijas produktus, Vācijā - Vācijas produktus un Polijā - Polijas produktus. Ministra ieskatā šādu politiku "Salling Group" varētu piekopt arī Latvijā un "Rimi" plauktos varētu parādīties vēl vairāk vietējo preču, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegādāties vietējos produktus.

Rimi Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10 514 500 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9 953 300 eiro apmērā, kā arī radot 1 533 600 eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien, informē pasākuma rīkotāji.

Panākumi galvaspilsētas tūrisma veicināšanā apliecina Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei, kā arī ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākamajos gados Rīgā un Latvijā nodrošinātu vēl nebijušu ārvalstu maraton-tūristu pieplūdumu.

Pētījumā, kurā analizēta Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme, secināts, ka ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 38 120 Rīgā un reģionā pavadītas naktis, Rimi Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4 887 900 eiro, palīdzot ieņemt 1 533 600 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.

Salīdzinot ar 2023.gadu, kad Rimi Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11 803 000 eiro lielu pienesumu ekonomikai, 2024.gada Rimi Rīgas maratona radītā ekonomiskā aktivitāte būtiski augusi, pateicoties būtiskam jeb 60% ārvalstu dalībnieku pieaugumam.

Mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" investējis teju 1,6 miljonus eiro saules paneļu parka izveidē uz uzņēmuma loģistikas centra ēkas jumta, informē uzņēmumā.

Plānotais saules paneļu parka saražotās elektroenerģijas apjoms gadā ir 1750 megavatstundas (MWh), kas ir aptuveni 2% no visas kopējās "Rimi Latvia" tīklā patērētās elektroenerģijas gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Pēdējos 16 gados "Rimi Latvia" tīkla kopējā telpu platība ir palielinājusies par 38% un ir pieaudzis automatizācijas līmenis, ar vairākām iniciatīvām uzņēmums ir panācis, ka elektrības patēriņš ir mazākais kopš 2008.gada, un tas ir samazinājies par 6%," skaidro "Rimi Latvia" nekustamo īpašumu un attīstības direktors Māris Gailīts.

Saules enerģijas parka izveide ir daļa no kompānijas vairāku miljonu investīciju un modernizācijas projekta, informē kompānijā.

Zemes nomas maksas celšana "Rimi" Olimpiskajam sporta centram varētu samazināt apmeklētāju skaitu, jo pieaugs maksa par centra izmantošanu, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK).

No 1.oktobra zemes nomas maksa centram tiks paaugstināta vairāk nekā desmit reizes, jo veikti grozījumi valdības noteikumos par publiskas personas zemes lietošanas maksu. LOK norāda, ka Rīgas dome par lēmumu pavēstījusi 20.septembrī.

SIA "Olimpiskā sporta centra" valdes locekļa Jāņa Rūtena ieskatā, šāds palielinājums radīs "graujošu ietekmi" uz uzņēmuma darbību, "ir kļūdains satura ziņā un nesamērīgs pēc būtības".

Lai samaksātu nomas maksu, varētu palielināt maksājumu par centra izmantošanu. LOK satrauc, ka tas samazinās apmeklētāju loku.

2023.gadā centru apmeklējuši vairāk nekā viens miljons apmeklētāju. Ik nedēļu nodarbības sporta centrā apmeklē vairāk nekā 5500 bērni un jaunieši. LOK ir bažas, ka cenu palielināšana radīs arī problēmas pašai Olimpiskajai kustībai, jo samazinās iespēju sagatavot sportistus augsta līmeņa sasniegumiem.

Ir atrasts juridisks kompromiss normatīvā regulējuma piemērošanā, lai Rīgas dome varētu saglabāt Olimpiskajam centram iepriekšējos 1,5% no kadastrālās vērtības zemes nomas maksai, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) pēc saņemtā Finanšu ministrijas (FM) rakstiska atzinuma par attiecīgo normu piemērošanu.

Kā informēja Ratnieka padomniece Elīna Balode, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar pašvaldības speciālistiem apņēmusies tuvāko dienu laikā iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai šo jautājumu virzītu izskatīšanai Rīgas domes sēdē novembrī.

Jau ziņots, ka "Rimi" Olimpiskā centra zemes nomas maksa līdz šim bija noteikta 27 988 eiro gadā, bet no 1.oktobra saistībā ar grozījumiem publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos tā ir 338 661 eiro gadā.

Sarunas ar Finanšu ministriju par iespēju grozīt valdības noteikumus, nav devušas rezultātu.

Rīgas pašvaldībā skaidrojusi, ka grozījumi stājās spēkā šogad aprīlī, un tie paredz, ka brīvprātīgi dalītā īpašuma gadījumā apbūvēta zemesgabala nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai un nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku. Turklāt iznomātājam sešu mēnešu laikā jāpārskata nomas maksa atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai.

No Latvijā iegādātiem medus paraugiem 70% jeb 14 no 20 neatbilst autentiska medus standartam, informēja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvji, atsaucoties uz Igaunijas laboratorijā "Celvia CC" veiktajiem medus paraugu analīžu rezultātiem.

Tostarp par neautentisku medu analīzēs noteikts SIA "Vinnis" liepziedu un griķu ziedu medus, divu veidu "Maxima" privātā zīmola "Favorit" medus produkti, "Maxima" veikalā iegādāts "Medaus pirkliai" medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Maribel" krēmīgais ziedu medus un šķidrais ziedu medus, "Lidl" veikalā iegādāts "Mazurskie Miody" dažādu ziedu medus, veikalā "Mere" iegādāts "4 seasons food" dažādu ziedu medus, kā arī atsevišķi "Rimi" privātā zīmola "Rimi Smart" un "Rimi" medus produkti.

Biedrībā skaidro, ka Eiropas Padomes direktīvā par medu tiek uzskatīta dabīga, salda viela, ko ražo "Apis mellifera" bites no augu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcēj-insektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Lai gan 1.septembrī veikalos obligāti visām precēm būs jāpievieno valstu karodziņi un uzraksti, kas norāda uz produkta izcelsmi, situācijas uzlabošanās joprojām nav vērojama, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

"Es vakar ieeju veikalā un pat uz lielajām informācijas zīmēm, kur var sarakstīt pašu vellu, nekā nav par produkta izcelsmes valsti. Tā vietā man ir jāņem un jāpēta dārzenis, uz kura ir uzlīmēta uzlīme ar informāciju tik sīkā šriftā, ka to ir grūti salasīt," stāstīja LOSP valdes priekšsēdētājs. Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kādēļ ir tik grūti uzrādīt patieso produkta izcelsmi, norādot uz potenciālām tirgotāju bailēm vai negribēšanu to darīt.

Gūtmanis arī minēja, ka vēl sarežģītāk ir ar veikalu privātajām preču zīmēm, akcentējot, ka, piemēram, "Rimi eļļa" vai "Maxima Well done vistas gaļa", nenorāda potenciālo produkta izcelsmi vai patieso ražotāju. "Es gribu saprast un redzēt, kas ir ražotājs, jo ir skaidrs, ka ne "Rimi" ražo eļļu, ne "Maxima" vistas gaļu," viņš minēja, norādot, ka, lai noskaidrotu produkta izcelsmi, atkal ir jāmeklē, kur ar maziem burtiem ir rakstīts ražotājs, kas, pēc Gūtmaņa domām, ir patērētāja maldināšana.

Pircējiem durvis vēris jauns Rimi veikals Ķīšezera ielā, Rīgā. Veikals nodrošinās 60 jaunas darba vietas. Zemes iegādē un veikala izveidē investēti vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Jaunatvērtajā Rimi hipermārketa Mežaparks 1 879 kvadrātmetru lielajā tirdzniecības zālē pēc jaunākā veikalu koncepta būs pieejamas pārtikas un nepārtikas preces, bet darba vietas tiks nodrošinātas 60 darbiniekiem. Veikalā apvienota info un pašapkalpošanās kasu zona, un pircēju ērtībām veikals aprīkots ar četrām tradicionālajām un sešām pašapkalpošanās kasēm, sniedzot iespēju arī izmantot Skenē ar telefonu risinājumu vai specializētos skenerus. Tāpat divās pašapkalpošanās kasēs būs iespējams norēķināties ar skaidru naudu.

Jaunā veikala telpās izmantots LED apgaismojums un energoefektīvas aukstumsistēmas, tāpat darbinieku telpās izmantoti gaismas sensori. Uz veikala jumta uzstādīti arī saules paneļi. Automašīnu iespējams novietot veikala stāvvietā – pieejamas vairāk nekā 80 stāvvietas, tostarp sešas stāvvietas elektroauto uzlādei.

Foto: VVT / Biroju komplekss “Verde”

Aizvien biežāk lasām un dzirdam par robotu un mākslīgā intelekta izmantošanas sniegtajām praktiskajām priekšrocībām. Pienācis laiks šīs mūsdienīgās tehnoloģijas likt lietā, lai tiktu galā ar ļoti nepieciešamiem, bet visai monotoniem un laikietilpīgiem darbiem, piemēram, komerctelpu uzkopšanu. Kādi mēdz būt profesionālie grīdas uzkopšanas roboti un ko tie spēj paveikt, lasiet turpinājumā.

Grīdas tīrīšanas robots – efektīvam darbam

Foto: VVT / Rimi

Pirms 100 gadiem cilvēki iztēlojās uzkopšanas robotus kā cilvēkveidīgas būtnes, tikai no metāla, kas mazliet stīvi kustas un pārvietojas, paveicot vienkāršus darbus, piemēram, grīdas slaucīšanu. Mūsdienu realitāte gan ir pavisam citāda – grīdas uzkopšanas roboti ir salīdzinoši kompakti roboti, kas, klusi dūcot, pārvietojas pa telpām, savācot gružus, putekļus un arī veicot mitro uzkopšanu.

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.

“Provendi” pārvaldītais fonds par vairāk nekā 40 miljoniem eiro iegādājas tirdzniecības centru “Olimpia”.

Ar šo stratēģiski nozīmīgo darījumu “Provendi Asset Management AIFP” pārvaldītais nekustamo īpašumu fonds "INDEXO Real Estate Fund" ne tikai paplašina savu nekustamo īpašumu portfeli, bet arī nostiprina pozīcijas Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū.

Tirdzniecības centrs "Olimpia", kas atrodas Āzenes ielā 5, Rīgā, un, kura neto izīrējamā platība ir 20 991 m² piedāvā plašāko sporta un atpūtas preču izvēli Latvijā. Tirdzniecības centra nomnieku sarakstā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, tostarp “Rimi” hipermārkets, diennakts fitnesa klubs “Gym!”, ģimenes izklaides centrs “Adventica”, sporta preču veikalu tīkls "Sportland", kā arī vairāki pasaulē atzīti sporta zīmoli, piemēram, “Adidas”, “Sports Direct”, “Nike” un “Puma”.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" informācijas tehnoloģiju (IT) direktora amatā iecelts Dainis Bērziņš, informē aviokompānijā.

D.Bērziņš būs atbildīgs par lidsabiedrības IT stratēģijas vadību, digitālās transformācijas uzraudzību, informācijas un datu pārvaldību, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, izmantojot inovatīvus tehnoloģiju risinājumus.

"airBaltic" norāda, ka D.Bērziņš ir vadījis Baltijas IT organizāciju uzņēmumā "Rimi Baltic", bet pirms pievienošanās "Rimi Baltic" Bērziņš bijis IT pārvaldes vadītājs "Swedbank", kur viņš bija atbildīgs par IT pārvaldi Zviedrijā un Baltijā, kā arī ieņēma vairākus citus IT vadības amatus "Swedbank". Viņš bijis arī "Siemens IT Solutions and Services" nodaļas direktors, kā arī strādājis "Erskine Management Consultancy", "Aquila", "Result" un "PricewaterhouseCoopers".

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Reaģējot uz pēdējā laikā aktuālo tēmu - kafijas cenas mazumtirdzniecībā, KP 2025.gada sākumā, veica proaktīvu kafijas cenu ekspress izpēti, un secināja, ka cenas būtiski atšķiras dažādos veikalu tīklos, tāpēc KP aicina patērētājus būt vērīgiem un kritiski izvērtēt pārtikas preču cenas dažādās tirdzniecības vietās.

KP veica ekspress izpēti divas dienas 2025.gada janvārī dažādos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos - Rimi, Maxima, TOP, Elvi, Lidl, Mego, Citro, Sky, K-Senukai un Depo. Izpētes rezultāti parādīja, ka kafijas cenu amplitūda būtiski atšķiras ne tikai starp dažādiem veikaliem, bet arī konkrēta veikalu tīkla ietvaros (attiecībā uz iepirkuma grupām). Tostarp, īpaši izceļamas akcijas cenas, kas ļauj patērētājiem iegādāties kafiju gandrīz par divreiz zemāku cenu nekā tajā pašā vai citā mazumtirdzniecības tīklā par regulāro cenu, piemēram:

Tādējādi KP izpēte apliecināja arī to, ka nereti tirgus līderu kafijas cenām ir vērojama vienāda regulārā cena. Ņemot vērā, ka tirgus ir caurspīdīgs, šāds apstāklis var rasties regulāras cenu monitorēšanas dēļ, konkurentiem reāllaikā pielāgojoties viens otram. Tāpat arī to var veicināt konkurences dinamika, tirgotājiem cenšoties saglabāt konkurētspēju, īpaši, populāru un patērētāju iecienītu produktu segmentā. Kā arī nevar aizmirst par patērētāju paradumiem, kas balstās ne vien uz vēlamā pārtikas produkta cenu, bet arī veikala atrašanās vietu un piedāvājumu kopumā, jo, kā norādīja ekspress izpēte, patērētājam šķietami zemāko cenu mazumtirdzniecības tīklā ne vienmēr ir iespējams iegādāties populārākos kafijas zīmolus par viszemāko cenu.

Turpinot biznesa projektu finansēšanu Latvijā, Rietumu Banka ir piešķīrusi kredītu SIA Mart 11 – Igaunijas fonda, kuru pārvalda Nuve Partners, meitasuzņēmumam Latvijā, kas veic investīcijas pārtikas preču mazumtirdzniecības īpašumos.

Kredīts 8,1 miljonu eiro apmērā paredzēts 11 tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības centru galvenais nomnieks ir RIMI.

SIA Mart 11 pārvaldītie tirdzniecības centri aptver plašu mūsu valsts teritoriju: tie darbojas gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī Ādažos, Bauskā, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

Visi tirdzniecības centri atrodas stratēģiski izdevīgajās vietās ar attīstītu infrastruktūru un ir viegli pieejami gan pilsētu, gan to apkārtnes iedzīvotajiem. Tajos tiek piedāvāts ikdienas preču sortiments, kas ir īpaši piemērots vietējam pieprasījumam.

Kopējā lielveikalu platība pārsniedz 9 tūkstošus kvadrātmetru, un tie ir iznomāti ilgtermiņā. Saņemtais finansējums ļaus turpināt to kvalitatīvu uzturēšanu un pārvaldīšanu, nodrošinot reģionu iedzīvotājiem iespējas iegādāties plašu pārtikas produktu un citu preču klāstu.

Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar Francijas pārtikas ražotāju “Danone”.

Sadarbība paredz, ka uzņēmuma pārstāvniecība Latvijā nomās biroja telpas “Elemental Blue” ēkas astotajā stāvā un to kopējā platība būs vairāk nekā 600 m2.

“Danone” ir viena no pasaules vadošajām pārtikas ražošanas grupām, kas piedāvā piena produktus, augu izcelsmes produktus, dzērienus, bērnu pārtiku un medicīniskās pārtikas produktus. Grupai pieder tādi zīmoli kā "Alpro", “Activia”, “Actimel”, “Aptamil” un “Nutridrink”. Jauno “Danone” biroju “Elemental Business Centre” plānots atvērt šā gada beigās, kad uzņēmums pārcelsies no savas līdzšinējās lokācijas Jaunajā Teikā.

"Meklējot biroja telpas, mums bija svarīgi atrast vidi, kas veicina gan komandas produktivitāti un sadarbību, gan īsteno ilgtspējīgus risinājumus. Tādēļ mēs ļoti novērtējam arī to, ka “Elemental Business Centre” pērn saņēma BREL Foruma profesionālās žūrijas balsojuma balvu kategorijā “Labākā zaļā iniciatīva”. Esam pārliecināti, ka “Danone” jaunais birojs palīdzēs stiprināt uzņēmuma kultūru, radot vidi, kas atbalsta inovācijas un stiprina komandas garu. Tajā pašā laikā lieliski iederas “Danone” hibrīda darba modelī, nodrošinot atbilstošas telpas komandas darbam gan klātienē, gan attālināti,“ atzīst “Danone” valdes locekle un mārketinga direktore Baltijā un Ziemeļvalstīs Ausra Zaksaite.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Skanstes apkaimē esošajā biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” atklāts dienas restorāns “Restart” un konferenču centrs.

Restorāna nomāto telpu kopējā platība ir 350 m2 , savukārt konferenču centra kopējā ietilpība pārsniedz 100 cilvēku.

“Mūsu sākotnējais uzstādījums bija nodrošināt ne vien augstākās klases biroja telpas, bet arī augstākās klases pakalpojumus biroju nomas kompleksa teritorijā,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Elemental Business Centre” konferenču centrs sastāv no divām zālēm – “Sarma” un “Rasa”. “Veidojot mūsu konferenču centru, mēs centāmies radīt vietu, kuru iespējams transformēt dažādos veidos, atbilstoši dažādu pasākumu vajadzībām. Lielākā zāle “Rasa” ir domāta līdz 72 personām, savukārt “Sarma” – līdz 22 personām” teic I. Krēsliņš.

Opozīcijas frakcijas "Apvienotā saraksta" (AS) rosinātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā tiek virzīti bez izvērtējuma par šādas normas ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, šādu vērtējumu vēstulē atbildīgajai komisijai pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Priekšlikums paredz paplašināt mazumtirgotāju skaitu, kas varēs komercdarbības vietā radīto izlietoto iepakojumu nodot pārstrādes veicējam. Patlaban likums nosaka, ka mazumtirgotāji, kuri savas komercdarbības veikšanas vietā rada vismaz 20 tonnas izlietotā iepakojuma mēnesī, šajā vietā radīto izlietoto iepakojumu var nodot pārstrādes veicējam. AS rosina samazināt slieksni līdz piecām tonnām.

LTRK norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas likums paredz pamata pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas organizēšanā, nosakot tās centralizāciju pašvaldības līmenī.

Ikkatras pašvaldības pienākums ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savā teritorijā, savukārt ikkatra atkritumu radītāja pienākums ir iesaistīties šajā sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, klāsta LTRK. Līdz ar to izņēmumiem no šī principa ir jābūt izsvērtam gan no sistēmas darbības kopumā, gan izņēmuma adresāta specifiskajiem apstākļiem, kas ļauj uzskatīt, ka konkrētā atkritumu radītāja atkritumu plūsma ir tik specifiska, kas ļauj šos atkritumus efektīvāk apsaimniekot ārpus pašvaldības organizētās centralizētās sistēmas, uzskata LTRK.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs Piche šogad uzsāk būvniecību sešos jaunajos projektos – trijos Mārupē, divos Dreiliņos un vienā Valdlaučos.

"Kopējā investīciju summa sasniedz 130 miljonus eiro, un plānots izbūvēt vairāk nekā 145 000 m² industriālās platības," uzsver Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Ņemot vērā Mārupes novada pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu ilgumu, kas ietekmē projektu realizācijas grafikus, uzņēmums ir paplašinājis savu attīstības fokusu, iekļaujot arī citas stratēģiskas lokācijas ārpus Mārupes.

“Šobrīd ar saviem jaunajiem projektiem mēs nosedzam trīs no galvenajām Rīgas industriālajām lokācijām – Lubānas ielas koridors, Dreiliņi un Valdlauči –, tādējādi nodrošinot klientiem iespēju izvēlēties sev izdevīgāko vietu biznesa attīstībai,” noslēdz Senkāns.