Jaunākais izdevums

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Toreiz bija jāpieņem stratēģiski lēmumi, kā pārvarēt krīzi, vai devalvēt nacionālo valūtu, atminējās premjers. Viņš atzina, ka Latvija ir maza ekonomika, vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir kredīti eiro, tādējādi devalvācijas iespēja tika atmesta un tika nolemts veikt strukturālas reformas, kas ietvēra fiskālo konsolidāciju, ekonomikas stimulācijas pasākumus un sociālās drošības tīklu iedzīvotājiem.

Dombrovskis atzīmēja, ka, sakārtojot valsts finanses, lielāko daļu jeb divas trešdaļas veidoja izdevumu samazināšana, bet vienu trešdaļu - nodokļu paaugstināšana. Tika paaugstināti gandrīz visi nodokļi, sacīja premjers, atzīstot, ka grūti nosaukt kādu nodokli, kas netika paaugstināts. Tagad, uzlabojoties valsts budžeta situācijai, pievienotās vērtības nodoklis gan atkal nedaudz samazināts, sākta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana.

Premjers arī atzina, ka krīzes laikā auga ēnu ekonomika - sabiedrības reakcija uz nodokļu paaugstināšanu bija nevēlēšanās maksāt nodokļus. Taču, atkāpjoties krīzei, arī ēnu ekonomika samazinās.

Nodokļu paaugstināšanas laikā bija vajadzīgi arī mehānismi, kā stimulēt ekonomiku. Lai to panāktu, tika sekmēta Eiropas Savienības fondu apguve, kā arī tika ieviesta eksporta kredītu garantiju sistēma, lai palīdzētu eksportētājiem. Noritēja arī darbs administratīvo šķēršļu mazināšanai. Premjers domā, ka krīze palīdzēja mainīt publiskās pārvaldes domāšanu, motivējot tajā strādājošos vairāk domāt par to, kā palīdzēt.

Krīzes pārvarēšanas laikā būtisks bija arī sociālās drošības tīkls, tostarp arī pagaidu darbu programma, kas palīdzēja pārdzīvot laiku, kad valstī bija augsts bezdarba līmenis. Bezdarba līmenis ir būtiski samazinājies, bet tas joprojām ir gana augsts un ir jāstrādā, lai to samazinātu, atzina premjers.

Viņaprāt, no Latvijas pieredzes krīzes pārvarēšanā var mācīties, ka finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei. Ja ir finanšu stabilitāte, bankas sāk kreditēt, uzņēmumi sāk investēt sāk, pilsoņi sāk tērēt.

Dombrovskis atzina, ka Latvija īstenoja vislielākos taupības pasākumus no 27 Eiropas Savienības valstīm, bet tagad mūsu valsts ir visstraujāk augošā valsts 27 Eiropas Savienības valstu vidū. Tātad nav pretrunas starp taupību un izaugsmi, rezumēja Latvijas Ministru prezidents.

Viņš arī salīdzināja Latvijas un Grieķijas situāciju, norādot, ka Grieķijā krīze sākās salīdzinoši maigi, taču valdība nerīkojās pietiekami strauji, tādējādi krīze arvien padziļinājās. Ja Latvijā apmēram divas trešdaļas no konsolidācijas pasākumiem veidoja izdevumu samazināšana, tad Grieķijā - aptuveni pusi, salīdzināja premjers.

Dombrovskis atzina, ka joprojām ir karstas debates pasaules ekonomistu vidū par to, vai Latvijas pieredze ir veiksmes stāsts un vai valūtas devalvācija nebūtu bijis labāks risinājums eksporta balstīšanai un mazākai recesijai. Statistika liecina, ka eksporta jomā pērn labākie rādītāji ir Baltijas valstīm, Bulgārijai un Slovākijai - valstīm, kur ir fiksēts valūtas kurss vai eiro. Tikai pēc tam seko Polija, kurā ir peldošais valūtas kurss, norādīja Dombrovskis.

Premjers arī informēja, ka pērn Latvijas tautsaimniecība augusi par aptuveni 5%, kamēr šogad tiek prognozēts 3,7% iekšzemes kopprodukta kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons,01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?

Gunta Kursiša,22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viedokļi par to, ka Latvija ir veiksmes stāsts, ir dažādi, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka Latvijai ir jāizmanto šis pozitīvais starptautiskais tēls savā labā.

Latvijas Universitātes rīkotajā diskusijā premjers uzsvēra Latvijas ārpolitiskā tēla maiņu kopš 2008.gada līdz šodienai. «2008.gadā tēls tuvāk bija «nothing special» (tulk. no angļu val. - nekā īpaša) un valsts tā tika uztverta,» atgādināja valdības vadītājs. Taču tagad Latvija tiek uztverta kā veiksmes stāsts, lai arī pašā Latvijas sabiedrībā par šo terminu ir dažādi viedokļi un diskusijas. Taču starptautiski Latvija tā tiek uztverta - kā veiksmes stāsts, uzsvēra valdības vadītājs.

Pēc viņa domām, Latvijai būtu savā labā jāizmanto šis pozitīvais tēls, ir jāstrādā pie investīciju piesaistes un jāveicina vēl lielāka ekonomiskā aktivitāte. Turklāt pozitīvi ir vērtējams, ka Latvija ir iezīmējusies Ziemeļvalstu grupā, kas no ekonomiskās attīstības viedokļa ir ļoti liela priekšrocība, kas būtu jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Premjera Dombrovska veiksmes stāsta ēnas puses

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šnepsts: Latvijas piens ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu

Dienas Bizness,01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas sildīšana ar ieguldītāju aptīrīšanas elementiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB kārtējo reizi samazinātā eiro bāzes procentlikme var izrādīties kā mironim plāksteris – kreditēšanu stimulē reāla ekonomikas izaugsme, bet tā pašlaik eirozonā ir apdraudēta.

Līdz ar Eiropas centrālās bankas (ECB) pieņemto lēmumu par bāzes procentu likmes samazināšanu līdz jaunam rekord- zemam līmenim samazināsies arī komercbanku kredītu procentu likme, tie kļūs lētāki, intervijā Latvijas Televīzijai saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tas jau būtu skaisti, tikai komercbankas veic kreditēšanu uz pavisam citiem principiem. Proti, bankas aizdod naudu, ja ir pārliecinātas, ka kredītņēmējs naudu spēs atdot, nevis tāpēc, ka bāzes procentu likme šobrīd ir īpaši zema. Eirozona pašlaik pārdzīvo grūtus laikus, no vienas puses, to spiež superparādos iegrimušās valstis kā Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle un Kipra, kas vismaz uz brīdi ir paglābušās no finanšu kolapsa, taču cieš no augsta bezdarba un citām krīzes sekām. No otras puses, ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs uzņēmumi aiz bailēm par ģeopolitisko un ekonomikas stabilitāti atturas no investīcijām, līdz ar to kreditēšana ir sarukusi līdz minimumam, ko ECB pašlaik mēģina visiem līdzekļiem stimulēt. Produktīva kreditēšana ir svarīga, jo veicina izaugsmi, nodarbinātību un ieņēmumu pieaugumu, kamēr pretējā tendence liek ECB arvien uz leju koriģēt eirozonas IKP prognozes un vairo apdraudētības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ezeros atrodamā zemes dzīļu resursa sapropeļa izmantošanas iespējas nav apgūtas nesakārtotās likumdošanas dēļ, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Ogres Trikotāžas kombināta darbiniekiem tika izveidota speciāla dziednīca un piešķirta iespēja pēc darba relaksēties desmit spēcinošās, labsajūtu veicinošās Ogres apkaimes ezeros iegūtā sapropeļa vannās. Vai būtu daudz tādu, kuri no šādas iespējas atteiktos mūsdienās?

Sapropelis ir ezerdobes pamatnē ilgākā laika periodā bioķīmisku un fizikālu pārvērtību rezultātā – sajaucoties minerāliem komponentiem – veidojušies ezeru organiskie nogulumi. Jau XX gadsimta otrajā pusē zinātnieki izpētīja, ka sapropeli var izmantot ne tikai kosmetoloģijā un ārstniecībā, bet arī lauksaimniecībā, lopkopībā, būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā pārstrādē. Par šo ezeru dzīļu bagātību, kas veidojas, ūdenstilpei aizaugot, netika aizmirsts arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē. Inovatīvām idejām atvērti uzņēmēji, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus ne tikai tūrisma attīstībā viņiem piederošos ezeros un to apkaimēs, bet arī ilgtspējīgā biznesa attīstībā, arī saimnieciski domājošas pašvaldības ar jauniem spēkiem ķērās pie idejas par racionālu sapropeļa izmantošanu. Turklāt speciālisti sapropeļa izņemšanā no aizaugošiem ezeriem saskatīja arī videi draudzīgus ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: EK pozitīvais atzinums - tikai puse no uzvaras

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Papildināts - Kalvītis: Lipmanam jāmaina sava attieksme

Andrejs Vaivars, Dienas Bizness,31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka Kirovs (Lipmans) kā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents iedomājas, ka ir priekšnieks hokeja klubiem. Nevis mūsu iecelts cilvēks federācijā, bet gan priekšnieks visiem, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena nu jau ieilgušo konfliktu starp LHF un hokeja klubu Rīgas Dinamo komentē šā kluba valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Uzbrukt vadošajai hokeja saimniecībai Latvijā, kas uztur gan U-18, gan U-20, gan pieaugušo izlases, un tajā pašā laikā mēģināt jau uz priekšdienām novelt vainu par iespējami neveiksmīgu startu olimpiskajā kvalifikācijā – tas mums ir aizskaroši. Domāju, ka viņam viennozīmīgi ir jāmaina sava attieksme, jo tādā veidā vairs nevar strādāt. Viņš nav priekšnieks mums, viņš ir priekš tā, lai palīdzētu mums. Federācijai jākalpo saviem biedriem, klubiem, nevis jābūt tai par priekšnieku. Tas ir attieksmes jautājums,» tā ekspolitiķis.

Viņš arī nenoliedz, ka paša vadītā kluba sasniegumi šobrīd ir uzskatami par vājiem, un arī skatītāju atbalsts var beigties situācijā, ja zaudējumi spēlēs kļus par regulāru parādību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krieviņš: nevaram ik gadu pirkt plazmas televizorus un neveidot uzkrājumus

LETA,08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš nepiekrīt viedoklim, ka Latvijas veiksmes stāsts, cīnoties ar ekonomisko krīzi, bija būvēts uz nabadzīgo valsts iedzīvotāju rēķina.

Ierēdnis pauž nostāju, ka no ekonomiskās krīzes cieta pilnīgi visi, vienīgi atšķirība tā, ka turīgākiem cilvēkiem krīzi pārvarēt bija vieglāk, jo viņi bija izveidojuši tādu kā drošības spilvenu.

«Es ceru, ka šī būs mācība mums visiem - katru gadu vai katru otro gadu mēs nevaram atļauties līzingā pirkt jaunas automašīnas, mēs nevaram pirkt katru gadu plazmas vai šķidro kristālu televizorus, mēs nevaram dzīvot stingri pāri saviem līdzekļiem un neveidot uzkrājumus,» teica PKC vadītājs.

Krieviņš uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotājiem ir jāmācās un ir jābūt gataviem dzīves laikā nomainīt vismaz divas līdz trīs profesijas un pastāvīgi mācīties, lai darba tirgū joprojām ieinteresētu darba devējus. Viņš šajā ziņā Latviju salīdzināja ar citām Eiropas valstīm, kur, piemēram, Dānijā mūžizglītībā ir iesaistīti 30%-35% iedzīvotāju, Igaunijā tie ir 15%, bet Latvijā - vien 5%, kas norādot uz to, ka Latvijā iedzīvotājiem ir pārāk liela pašapmierinātība un cerība, ka nekas nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bizness augtu un attīstītos, uzņēmējiem nevajadzētu fokusēties uz slikto, bet tā vietā jāmēģina būt optimistiem un katrā krīzē saskatīt iespējas, nevis tikai izaicinājumus, domā Brigita Rībena, SIA Averto valdes locekle.

Katrai situācijai ir savs risinājums, ir tikai nepieciešams laiks un vēlēšanās to atrast, spriež B. Rībena. Viņa neslēpj, ka pēdējos gados piedzīvotās krīzes uzņēmumam Averto ļāvušas būtiski audzēt apgrozījumu, pērn pārsniedzot jau četru miljonu eiro atzīmi. Uzņēmējam ir jābūvē nevis kastītes, bet gan tilti, nepārtraukti vērtējot, kas konkrētajā situācijā strādā un kas ne, teic B. Rībena, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī sekot savai vīzijai. Es uzskatu, ka ceļā uz saviem mērķiem nekad nevajadzētu apstāties, jo neviens ārējais faktors, manuprāt, nav pietiekami liels iemesls, lai to darītu. Ārējie faktori var mūs izaicināt un likt pārbaudīt pašiem sevi, taču tas noteikti nav iemesls, lai apstātos, norāda Averto valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Medijs: Austrumeiropas tehnoloģiju nozarei ir cerība

Gunta Kursiša,09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiktu izveidota Eiropas karte, kurā būtu izgaismotas valstis ar tehnoloģiju sasniegumiem un lielāko start-up uzņēmumu aktivitāti, Lielbritānija spīdētu tikpat spoži kā Baltijas valstis – tā, aprakstot situāciju Eiropā tehnoloģiju un jaunu, inovatīvu uzņēmumu jomā, Wall Street Journal blogā raksta medija tehnoloģiju redaktors Bens Rūnijs (Ben Rooney).

Viņa aprakstītajā inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu kartē ik pa laikam izgaismotos Francija, bet Vidusjūras reģions izskatītos diezgan padrūms. «Siltas vēsmas» nāktu no Turcijas un «pat no Krievijas», tomēr lielāko daļu centrālās un, it sevišķi Dienvidaustrumu daļas, klātu tumšs plīvurs.

Tajā pašā laikā šis plīvurs slēpj «nenoliedzamus talantus» un šajā reģionā inovatīvās tehnoloģijas lēnām sāk attīstīties. WSJ tehnoloģiju redaktors ar šī reģiona valstīm domājis Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju u.c Eiropas Dienvidaustrumu valstis.

Eiropas karti tehnoloģiju uzņēmumu ekspertam palīdzēja «uzburt» Austrijas pilsētā Hofsburgā notiekošais pasākums Pioneer's Festival, kurā pulcējās iesācējuzņēmēji no vairākām Eiropas reģiona valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA,22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis savu politisko nākotni saista ar Eiropas Parlamentu

LETA,29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA,01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: Ja Dombrovskis nekļūs par EK vadītāju, komisāra portfeli viņš iegūtu labu

LETA,22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist redaktors: nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā

Dienas Bizness,11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkāpšanās no amata nav bijis impulsīvs un emocionāls lēmums, bet gan labi pārdomāts solis. «Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums,» tā norādīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes.

«Gribēju pateikt lielu paldies sabiedrībai, kuras atbalstu esmu jutis visas savas darbības laikā, strādājot premjera amatā,» pauda demisionējušais ministru prezidents. Jautāts, vai lielais sabiedrības atbalsts viņam nerada domas, ka būtu vajadzējis pieņemt citu lēmumu un palikt amatā, V. Dombrovskis atsaucas uz dažu politologu pausto, ka arī pats demisijas fakts maina attieksmi pret demisiju.

Jautāts par notiekošo izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā, V. Dombrovskis pauda, ka ar pārliecību var apgalvot, ka lieta tiks novesta līdz galam un vainīgie stāsies tiesas priekšā.

Pēc premjera amata pienākumu pildīšanas beigšanas, visticamāk, V. Dombrovskis atgriezīsies Saeimā kā Saeimas deputāts, viņš atzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA,10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru