Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Nacionālais parks un bizness var palīdzēt viens otram

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – kopš šī gada pavasara pārtop kosmētikā Latgales uzņēmumā Lat Cosmetics , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šādai sapropeļa izmantošanai pēc ilgiem materiāla un biznesa nišu pētījumu gadiem nonācis Ludzas uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš līdz šim darbojies un turpina darboties maizes un celtniecības biznesā Latgales reģionā.

Viņa dzimtā puse Latgale ir bagāta ezeriem, kuros ir sap­ropelis (tas satur mikroelementus un makroelementus, vitamīnus, humīnskābi un folijskābi), ir tīrs ūdenis, jo apkārtnē ilgstoši nenotiek saimnieciskā darbība, kura ietekmētu šo tīrību. Līdz ar to šie ezeri ir piemēroti ārstniecībā un kosmētikā izmantojamo resursu (sapropeļa, peloīda) ieguvei, pārliecību par jaunu biznesa nišu pauž SIA Lat Cosmetics īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.

Prezentējot ideju par līmes ražošanu uz sapropeļa bāzes, Latvijas Universitātes jauno zinātnieču komanda guvusi izcilus panākumus starptautiskā inovācijas platformā LAUNCH Nordic. Viņu ideja tajā kļuvusi par vienu no desmit visaugstāk novērtētajām iecerēm, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kopumā šajā konkursā tika saņemti 100 pieteikumu no 35 valstīm, un LU komanda bija vienīgie pārstāvji no Baltijas valstīm.

SaproGlue autores ir vides zinātnes doktorantūras studentes Vaira Obuka un Karina Stankeviča un ķīmijas doktore Zane Vincēviča-Gaile, kas darbojas LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesora Māra Kļaviņa vadībā.

Jauno zinātnieču idejas pamatā ir videi draudzīgas līmvielas izstrāde no organiskajiem ezera nogulumiem – sapropeļa. Tā ir ekoloģiska alternatīva tirgū pieejamām neorganiskām un videi kaitīgām līmēm. Ideju V. Obuka sāka attīstīt, jau studējot bakalaura programmā, pētījumi turpinājās arī maģistrantūrā un kļuva par pamatu SaproGlue kā inovatīva produkta izveidei.

Zaļo Tehnoloģiju inkubatora uzņēmums SIA Greeneu Rēzeknes novadā, Rāznas dabas parkā tuvākajā laikā plāno uzsākt sapropela pārstrādi. Greeneu no iegūtā sapropeļa plāno ražot lopbarības premiksu, kas gan finansiāli, gan rezultātu ziņā spējot konkurēt ar ķīmiskajām piedevām, taču iegūtās izejvielas pielietojums ir teju neierobežots.

Kā stāsta Greeneu vadītājs Ilgonis Upītis, sapropelis Latvijā ir pazīstams vēl kopš padomju laikiem, kad ezera nogulsnēs iegūtais izejmateriāls tika izmantots medicīnā un rehabilitācijā, taču, neskatoties uz iestrādnēm šī produkta izmantošanā, šobrīd ar šī brīnumlīdzekļa apstrādi un realizāciju, neskaitot atsevišķus entuziastus, nodarbojas tikai daži.

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti pētīta sapropela efektivitāte gan kosmētikā, gan kā piemaisījums lopbarībai un agrokultūrā. Iegūtie rezultāti liecina, ka dabiskā izejviela, kas vizuāli līdzinās naftai, spēj aizstāt ķīmiskos maisījums, ko zemnieki līdz šim izmantojuši dažādu dārzeņu audzēšanā, lopkopībā un putnkopībā, kā arī piemērots izmantošanai no bioloģiskiem produktiem ražotas kosmētikas tapšanai.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.