Ražošana

Derīgie izrakteņi pārtop kosmētikā

Renāte Priede, speciāli DB,12.10.2015

Jaunākais izdevums

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – kopš šī gada pavasara pārtop kosmētikā Latgales uzņēmumā Lat Cosmetics , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šādai sapropeļa izmantošanai pēc ilgiem materiāla un biznesa nišu pētījumu gadiem nonācis Ludzas uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks, kurš līdz šim darbojies un turpina darboties maizes un celtniecības biznesā Latgales reģionā.

Viņa dzimtā puse Latgale ir bagāta ezeriem, kuros ir sap­ropelis (tas satur mikroelementus un makroelementus, vitamīnus, humīnskābi un folijskābi), ir tīrs ūdenis, jo apkārtnē ilgstoši nenotiek saimnieciskā darbība, kura ietekmētu šo tīrību. Līdz ar to šie ezeri ir piemēroti ārstniecībā un kosmētikā izmantojamo resursu (sapropeļa, peloīda) ieguvei, pārliecību par jaunu biznesa nišu pauž SIA Lat Cosmetics īpašnieks Jevgeņijs Lukašenoks.

No diviem ezeriem

Sākotnēji ezeru dzīļu vērtībām lauksaimniecības kontekstā pievērsās Jevgeņija dēls Dmitrijs Lukašenoks. Tomēr, pētot šīs nišas iespējas, secināts, ka pieprasījums pēc bioloģiskā mēslojuma ir niecīgs tā augstās cenas dēļ, vietējais tirgus pārāk mazs, savukārt lielajos ārējos tirgos lielāks pieprasījums ir pēc ķīmiskiem produktiem. Apzināts izejvielu potenciāls arī citās nozarēs, tostarp kosmētikā, un nolemts strādāt šajā virzienā. No idejas līdz tās realizācijai pagājuši aptuveni pieci gadi. J.Lukašenoks bijis Berlīnē, Varšavā, Viļņā, Minskā, Maskavā, Sanktpēterburgā un Jaroslavļā. Projektā iesaistījis zinātniskos resursus – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Baltkrievijas Republikas Zinātņu akadēmijas Fizioloģijas institūtu un Dabas resursu izmantošanas institūtu, kā arī Maskavas, Sanktpēterburgas, Jaroslavļas un Varšavas komercstruktūras, kurām ir pieredze darbā ar sapropeļa (peloīdu) izmantošanu.

Pats uzņēmējs šo sadarbības ceļu raksturo šādi: «To, ka mūsu darbības vērtīgo vielu iegūšanā no peloīdiem ir pareizas, apstiprina arī LU Mikrobioloģijas katedras pētījumu secinājumi.» Pētnieciskais darbs veikts, piesaistot speciālistus no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes un citām tās struktūrām, Savukārt receptūras kosmētiskajiem līdzekļiem izstrādātas Minskā, tur veikti arī kosmētikas noturības testi. «Baltkrievijā ir saglabājusies laba zinātniskā bāze,» viņš skaidro.

Šobrīd viņa uzņēmumam Lat Cosmetics ir licence veikt appropeļa ieguvi divos ezeros – Plusonā un Zeiļu ezerā, katrā no tiem ir atšķirīgs organisko un minerālvielu sastāvs dūņās un sapropelī. Ieguve notiek ziemā, kad slāņi ir sasaluši, tādējādi iegūšana ir sterilāka – nav kukaiņu, gaisā lidojošu daļiņu, vieglāk izgriezt slāņa gabalus un ir citas priekšrocības. Zem sapropeļa esošā zilā māla (peloīdu) slānis tiek griezts ar rokām, jo ir tik blīvs, ka neviens sūknis to nevar iesūkt, skaidro uzņēmējs.

Visu rakstu Derīgie izrakteņi pārtop kosmētikā lasiet 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru