Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Ko varam darīt, lai situāciju “noturētu rāmjos” šobrīd un ko darīt nākotnē, lai būtu nodrošinājušies ar tā saucamo “back-up” plānu? Ar sāls izķeršanu veikalos nebūs līdzēts.

Kā tūlītējs īstermiņa risinājums valstīm būtu turpināt uzturēt normālu pārtikas tirdzniecības plūsmu, lai ierobežotu globālās pārtikas piegādes ķēdes traucējumus un izvairītos no situācijas pasliktināšanās. Tā teikt, nenospiest panikas istabas pogu, lai norobežotu sevi no apkārtējiem draudiem. Citādi eksporta apturēšana un sēdēšana uz krājumiem izraisīs domino efektu un pārtikas piegāžu ķēžu pārrāvumus visos posmos.

Nepieciešams atbalsts lauksaimniekiem. Lai gan globālie pārtikas krājumi šobrīd esot pietiekami, ir jāaizsargā nākamās sezonas raža, palīdzot pārtikas ražotājiem tikt galā ar strauju cenu pieaugumu izejvielām, minerālmēsliem, kā arī to ierobežotu pieejamību. Būtiska ir arī izejvielu tirdzniecības šķēršļu likvidēšana, kā arī koncentrēšanās uz efektīvāku mēslošanas līdzekļu izmantošanu un valsts izdevumu pārvirzīšana, lai labāk atbalstītu lauksaimniekus. Šīs ir darbības, kas, pēc Pasaules Bankas ieskatiem, varētu palīdzēt nodrošināt pārtikas ražošanu pēc sešiem mēnešiem. Latvijas gadījumā varam arī samazināt minerālmēslu lietošanu uz iepriekšējo gadu iestrādātā kālija un fosfora zemē, bet liela problēma būs vagonu trūkums, ar ko labās ražas pēc kulšanas nogādātu noliktavās un ostās. Šo problēmu bez valsts iesaistes atrisināt nav iespējams, jo lielākais dzelzceļa uzņēmums ir valsts, kura vagonu parks šobrīd atrodas Ukrainā un Krievijā. Jāmeklē alternatīvas vagonu piegādes no Ķīnas vai jādomā par subsīdijām un piemaksām autotransportam, lai būtu vēlme strādāt Latvijas graudkopju interesēs.

Šobrīd ir īstais brīdis strauji ieguldīt pētniecībā un attīstībā. Bio mēslošanas līdzekļu izmantošanai jākļūst populārākai – tie ir mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā nekā sintētiskie mēslošanas līdzekļi un tie spēj palielināt ilgtspējas iespējas lauksaimniekiem. Šī ir sfēra, kurā Latvijai ir iespējas sevi pierādīt, gan valstiski, gan no privātā biznesa puses. Sapropelis, kūdra un kūdras substrāti, humīnvielas un vērmkomposts ir alternatīvas pie šī brīža ķīmisko minerālu cenām, bet ražošanas jaudas šobrīd ne tuvu var nodrošināt Latvijas vajadzības, ja strauji pārietu pieprasījums.

Mūsu grupas uzņēmums NPK Expert jau 2016. gadā izstrādājis un turpina attīstīt organisko minerālmēslu produktu klāstu. Lai arī līdz šim organiskais mēslojums netika uzskatīts par efektīvāko augsnes bagātinātāju cenas dēļ, īpaši industriālajā lauksaimniecībā, šobrīd redzam, ka attieksme mainās daudzos pasaules tirgos. Turklāt ar valsts un ES atbalstu R&D jomā, organisko minerālmēslu izstrāde spētu radīt alternatīvas (līdzīgi kā alternatīvā enerģija) brīžos, kad konkrētie reģioni piegādēm ir aizvērti.

Strauju pieprasījumu šiem produktiem esam saņēmuši no lielākā kakao un kafijas pupu ražotāja ar gandrīz 100 gadus organizācijas vēsturi, pieprasot aizstāt ķīmiskos minerālus ar organiskajiem, kas ieskicē šī brīža situāciju un tuvākās nākotnes tendences.