Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.
Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.
Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.
Mums ir cītīgi stāstīts, ka Dombrovskis glābis Latviju no bankrota, veiksmīgi sadarbojies ar starptautiskiem aizdevējiem un galu galā ieviesis eiro. Nu jā, valsts parāds mums tagad arī ir vairāk nekā 8 miljardi eiro aptuveni 4 miljardu eiro vietā, kas bija 2009. gada sākumā. Protams, tas uz starptautisko aizdevumu rēķina, kuru saņemšanu bija uzsākusi jau Ivara Godmaņa valdība. Kas vēl tāds interesants Dombrovska vadīto valdību laikā noticis? Dažādas mahinācijas ar tā saukto zaļo enerģiju, elektrības izmaksām patērētājiem turpinot celties un celties. Latvijas krājbankas krahs, kam pa vidu notika visādas darbības ar Latvijai svarīgiem uzņēmumiem, par kuru juridisko pamatojumu informētie juristi mēdz saķert galvu. Piemērs ir aviokompānija airBaltic, par kuras akciju pārņemšanu valsts īpašumā notiek un, iespējams, vēl daudzus gadus notiks starptautiskas tiesvedības. Vēl viens tautsaimniecības šausmu stāsts ir a/s Liepājas metalurgs, kam valsts bija garantējusi kredītu, bet pievērusi acis uz uzņēmuma nopietnajām finanšu problēmām. Rezultātā Metalurgs pērn bankrotēja, bez darba maijā palika 1331 cilvēks, no kuriem šobrīd darbu izdevies atrast mazāk nekā 60. Kur tad vēl leģendārais pasažieru vilcienu iepirkums, kurš, pat neraugoties uz Eiropas dāvātajiem 100 milj. Ls, tomēr izgāzās! Toties Dombrovska valdību laikā mēs uzzinājām, ka valstī ir viens neaizvietojams konsultants – Prudentia, kas par daudzos tūkstošos mērāmu atlīdzību ticis piesaistīts teju katrā svarīgākā tautsaimniecības jautājumā. Īsi sakot, te nav runa tikai par vienu darvas karoti medus mucā. Kā tas var būt, ka nekas no tā līdz šim nav spējis sabojāt Dombrovska spožo publisko tēlu?