Indija nākamgad apsteigs Lielbritāniju un Franciju, kļūstot par pasaulē piekto lielāko ekonomiku, liecina otrdien publiskotais Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) pētījums.

CEBR norāda, ka Indija, kas šobrīd ir pasaulē septītā lielākā tautsaimniecība, 2018.gadā pakāpsies uz piekto vietu, bet līdz 2032.gadam sasniegs trešo vietu.

«Neskatoties uz īslaicīgiem traucējumiem, Indijas ekonomika joprojām ir līdzvērtīga Francijas un Lielbritānijas tautsaimniecībām, un 2018.gadā tā būs apsteigusi tās abas, lai kļūtu par pasaulē piekto lielāko ekonomiku ASV dolāru izteiksmē,» skaidro CEBR.

Eksperti arī vēsta, ka pasaules ekonomikas izaugsmi veicinās lēta enerģija un digitālā revolūcija. Globālās ekonomikas izaugsmi stimulēs Āzijas tautsaimniecības, tostarp Indija, Ķīna un Japāna.

Tikmēr pasaulē lielāko ekonomiku ASV 2030.gadā apsteigs Ķīna, prognozē CEBR.

Grieķijai nāksies vai nu upurēt labklājību, vai arī izstāties no eirozonas un tādējādi zaudēt veselas desmitgades, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Vasilis Rapanos.

Šā gada pirmais ceturksnis Grieķijai būs ārkārtīgi svarīgs, jo izšķirsies vai Grieķija paliks eirozonā, vai arī to pametīs, kas atsviedīs valsti 20 – 25 gadus tālā pagātnē, norādīja centrālās bankas vadītājs.

«Es ceru, ka mūsu politiskā sistēma saprot, cik kritisks ir šis brīdis. Politiķiem vajadzētu atteikties no partiju interšu pārstāvēšanas, kā arī no personīgajām ambīcijām un atbalstīt valdību tās centienos izglābt valsti,» sacīja V. Rapanos.

Grieķija pašlaik aizvada sarunas ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro, vēsta The Wall Street Journal. Šīm sarunām jānoslēdzas šā gada sākumā, un tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai Atēnas varētu saņemt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības finanšu palīdzību.

Brazīlija ir apsteigusi Lielbritāniju un kļuvusi par pasaules sesto lielāko ekonomiku, secināts Ekonomikas un uzņēmējdarbības centra (CEBR) pētījumā, vēsta BBC.

Tāpat centra analītiķi paredz, ka līdz 2016. gadam Lielbritāniju apsteigs arī Francija. Savukārt eirozonas ekonomika nākamgad samazināsies par 0,6%, taču, ja «netiks atrisinātas ar eiro saistītas problēmas,» tad monetārās savienības ekonomika varētu samazināties pat par 2%, teikts CEBR paziņojumā.

Fakts, ka Lielbritānijas ekonomiku apsteigusi Brazīlija, ir viena no liecībām pieaugušai globālajai tendencei, sacīja CEBR izpilddirektors Duglass Makviljams (Douglas McWilliams).

«Es domāju, ka tā ir daļa no lielām ekonomiskajām izmaiņām – mēs redzam ne tikai austrumu ietekmes pieaugumu, bet arī to, ka tās valstis, kuras ražo izejvielas, pakāpeniski kāpj uz augšu ekonomiskās līgas tabulā», norādīja centra pārstāvis.

Notikumi eirozonā paralizē Lielbritānijas ekonomikas atveseļošanos, un valsts jau ir ieslīgusi recesijā. Ekonomikas analītiķi apgalvo, ka aizvadītā gada pēdējā ceturksnī Lielbritānijas IKP ir samazinājies un turpinās sarukt arī šā gada pirmajos trijos mēnešos.

Par recesijas iestāšanos Lielbritānijā liecina Ernst & Young Item Club un Centre for Economics Business Research (CEBR) pētījumi, vēsta britu laikraksts The Guradian. Galvenais aspekts, kurš izraisa recesiju Lielbritānijā, ir notiekošais eirozonā, kas ietekmējis britu eksporta apjomus.

«Aizvadītā gada pēdējā un šā gada pirmā ceturkšņa dati, visticamāk, uzrādīs, ka mēs esam atpakaļ recesijā un mums nepieciešams gaidīt līdz vasarai, kad parādīsies pirmās zīmes par situācijas uzlabošanos. Tomēr 2009. gadā notikušais neatkārtosies,» sacīja Ernst & Young Item Club galvenais ekonomikas padomnieks profesos Pīters Spensers (Peter Spencer).

Visticamāk, eiro šā gada laikā nepazudīs, neņemot vērā parādu krīzi eirozonā, citējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas Kristīnes Legardes (Christine Legarde) teikto, vēsta Reuters.

«Vai 2012. gadā mēs pieredzēsim eiro beigas? Es tā nedomāju, jo eiro ir ne vien jauna valūta, bet arī gana noturīga,» norādīja K. Legarde, viesojoties Dienvidāfrikā.

Vienotā valūta eiro tika ieviesta 1999. gadā.

«Problēmas eirozonā pastāv saistībā ar parādu krīzi, kā arī banku sistēmas stabilitāti, tomēr pati eirozonas valūta – eiro, 2012. gadā nepazudīs,» norādīja SVF vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, vai 2012. gadā eirozonu pametīs Grieķija, K. Legarde norādīja, ka «eirozonas partneri ir vairākkārt apstiprinājuši savu apņemšanos, un mēs varam to vienīgi atbalstīt». Jau vēstīts, ka Grieķija pašlaik diskutē ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro. Tāpat jau rakstīts, ka Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi ir pārliecināti, ka Grieķija un Itālija no Eiropas kopējās valūtas atteiksies jau šogad.

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Eirozonas nākotne ir atkarīga no tā, kādā veidā tiks atrisināta situācija Grieķijā un Spānijā, kā arī no tā, kā Eiropā virzīsies ciešākas integrācijas procesi, pavēstījis Slovākijas premjers Roberts Fiko (Robert Fico).

Viņš norādīja, ka eirozonas sabrukuma iespēja vērtējama kā piecdesmit pret piecdesmit, vēsta Reuters. «Protams, ka mani uztrauc eirozonas sabrukuma iespēja. Tas būs atkarīgs no tā, kā mēs atrisināsim Spānijas un Grieķijas situāciju,» sacījis R. Fiko.

Slovākijas premjers norādīja, ka gadījumā, ja piepildās prognozes par eirozonas sašķelšanos dienvidos un ziemeļos, viņa valstij būtu jāpaliek kopā ar valstīm, kas veidos Monetārās savienības kodolu.

«Ja tas notiks, Slovākijai par jebkuru cenu jāpaliek eirozonas kodolā. Tāpēc mēs apņemamies konsolidēt savas finanses saskaņā ar eirozonas valstu noteikumiem,» klāstīja Slovākijas premjers.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Pilnīgs eirozonas sabrukums samazinātu Vācijas ekonomiku pat par desmit procentiem, bet Grieķijas izstāšanās no Eiropas monetārās savienības rada ievērojamus riskus uzņēmējdarbībai, paziņojis viens no Vācijas valdības ekonomiskajiem padomniekiem jeb tā sauktajiem pieciem viedajiem vīriem Lars Felds.

Viņš uzsvēra, ka eirozonas sabrukuma gadījumā Vācijā bankrotētu daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kas jūtami ietekmētu valsts ekonomiku. Ekonomikas kritums varētu būt robežās no septiņiem līdz desmit procentiem no Vācijas iekšzemes kopprodukta, atsaucoties uz L. Felda teikti, vēsta Reuters.

Savukārt Grieķijas izstāšanās no eirozonas arī nebūtu bez ievērojamiem riskiem, sacījis L. Felds. Viņš norādīja, ka, lai gan Grieķijas «infekcijas» izplatības risks banku sistēmā ir samazinājies, joprojām ir liela iespēja, ka Atēnu aiziešana no eirozonas liktu investoriem uzskatīt, ka citām valstīm varētu nākties rīkoties līdzīgi.

Starptautiskās kompānijas jau tagad gatavo rezerves plānu gadījumam, ja eirozona sašķelsies, secināts Financial Times veiktajā pasaules kompāniju vadītāju aptaujā.

Satraukušies par to, ka Eiropas politiskie līderi nespēs kontrolēt eirozonas dalībvalstu parādu krīzi, kas patlaban turpina izplesties, uzņēmumu vadītāji norāda uz nepieciešamību pasargāt savas kompānijas no iespējamā eirozonas sabrukuma. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) šomēnes pieļāva Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, pirmo reizi Eiropas amatpersonu uzdrošinājās apšaubīt nu jau 13 gadus pastāvošās monetārās savienības pastāvību.

«Mēs esam sākuši domāt par to, kā sašķelšanās varētu izskatīties,» norādījis kompānijas Diego Europe prezidents Endrjū Morgans (Andrew Morgan). «Ja notiks kādas lielākas... izmaiņas ap eiro, tad mēs esam citādā situācijā. Valstīm atšķeļoties no eirozonas, notiks apjomīgas devalvācijas, kas importētās preces padarītu ļoti, ļoti dārgas,» tā Morgans.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Starptautiskais Valūtas fonds gatavojas daudzus miljardus eiro vērtai Itālijas glābšanai, atsaucoties uz Itālijas plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ziņo euobserver.com.

Vašingtonā bāzētais aizdevējs gatavojot 600 miljardu eiro palīdzības paketi Romai, kas tiks piešķirta apmaiņā pret ievērojamiem taupības un strukturālās pielāgošanas pasākumiem, liecina raksts Itālijas izdevumā La Stampa. Tas atsaucas uz vārdā nenosauktām amatpersonām Amerikas galvaspilsētā.

Savukārt Spānijai pagaidām varētu nevajadzēt pilnu glābšanas programmu un tai varētu tikt piedāvāta kredītlīnija.

Pastiprinot spekulācijas, ka SVF gatavojas glābt eirozonas trešo lielāko ekonomiku, ECB loceklis un Francijas Bankas vadītājs Kristians Nojers atteicies atbildēt uz reportieru jautājumu, vai SVF gatavo atbalsta programmu Itālijai.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

Aizvadītajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības (ES) līderu samits nav bijis pietiekošs, lai atrisinātu eirozonas finanšu nedienas, pavēstījušas trīs lielākās kredītreitingu aģentūras.

Reitingu aģentūras pirmdien arī ir brīdinājušas, ka pārskatīs reģiona kredītreitingu. «Eiropas līderu oficiālajā paziņojumā piedāvāts maz jaunu risinājumu, tāpēc tas nemaina mūsu uzskatus par pieaugušo eirozonas mijiedarbības risku,» norāda Moody’s Investors Service.

Moody’s uzsver, ka ES valstu atkārtotas novērtošanas procesu plāno pabeigt nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā. Līdzīgu viedokli pauda arī Fitch, kas norādīja, ka «visaptveroša risinājuma trūkums ir palielinājis īstermiņa spiedienu uz eirozonas suverēnā kredītriska profiliem un reitingiem».

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Latvijas iestāšanos eirozonā neaizkavēs nedz iekšēji, nedz ārēji faktori, pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka citu eirozonas valstu vidū Latvijas pievienošanās eirozonai pausts pilnīgi vienbalsīgs atbalsts, un it visas eirozonas valstis saprot, ka Latvija atbilst rādītājiem, lai pievienotos vienotās valūtas blokam, finanšu ministrs norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iekšienē atbalsts iestāšanās eirozonai «aug un turpinās augt». Finanšu ministrs uzskata, ka lielākais satraukums iedzīvotāju vidū līdz šim bijis par eirozonas sabrukumu, vērojot notikumus krīzes skartajās eirozonas valstīs. Viņš norāda, ka negatīvās ziņas par eirozonu samazinās, un redzams, ka sabrukums nav gaidāms. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, un tas ir rādītājs, ka esam spējīgi izturēt triecienus, pārliecināts A. Vilks.