Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Sestdien, 24. februārī, plkst. 12:00 Finanšu ministrijā notiks preses brīfings, kurā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēs par situāciju Latvijas finanšu sektorā, liecina ministrijas izplatītā informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23. februārī ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu, ka ABLV Bank AS ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

FKTK padome, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālās Banka (ECB) nav devusi instrukciju atcelt 18.02.2018. noteiktos maksājumu ierobežojumus ABLV Bank AS, ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem.

LASI ARĪ:

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

IKP aprīlī-jūnijā, salīdzinot ar janvāri-martu, samazinājies par 7%. Tas ir lielākais ekonomikas kritums ceturkšņa izteiksmē kopš 1959. gada, kad Austrālijā tika sākta šādu datu apkopošana.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, IKP saruka par 0,3%. IKP samazināšanās ceturkšņa izteiksmē divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka iestājusies recesija. Iepriekšējā recesija Austrālijā bija 1991. gadā.

Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Austrālijas IKP šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 6,3%.

"Šī ir graujoša diena Austrālijai," komentējot otrā ceturkšņa datus par IKP, parlamentā sacīja premjerministrs Skots Morisons. "Mūsu ekonomiku izpostījusi globālā Covid-19 pandēmija," viņš piebilda.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Vācijas ekonomika aizvadītā gada pēdējā ceturksnī piedzīvojusi lielāko kritumu kopš 2009. gada finanšu krīzes laika, liecina valsts statistikas biroja sākotnējās aplēses.

Aizvadītā gada pēdējos trijos mēnešos, Eiropas lielākās ekonomika samazinājusies par 0,6 procentiem, kas ir vairāk nekā līdz tam prognozējuši analītiķi. Ekonomiskās krīzes laikā – 2009. gada sākumā – Vācijas ekonomika piedzīvoja kritumu 4,1 procenta apmērā.

Vācijas statistikas birojs ekonomikas izaugsmes kritumu skaidro ar eksporta apjomu samazinājumu. Savukārt eksporta samazinājumu veicinājis zemais pieprasījums citās Eiropas Savienības valstīs, daudzās no kurām iestājusies recesija. Ekonomiskajām nedienām pieņemoties spēkā tādās valstīs kā Spānija, Itālija, Francija un Lielbritānija, Vācijas rūpniecības precēm krities pieprasījums. Eksporta nozīmi Vācijas ekonomikā ilustrē fakts, ka valsts ir pasaules otrs lielākais eksportētājs, piekāpjoties vienīgi Ķīnai.

Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.

Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.

Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonākusi recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā, liecina statistikas dati.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Tiek uzskatīts, ka ekonomika nonākusi recesijā, ja divus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvota lejupslīde.

Pēdējo reizi šāda situācija Lielbritānijā bija vērojama 2009.gadā, kad pasaulē bija finanšu krīze.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Lielbritānijas ekonomika saruka par 2,2%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, iekšzemes kopprodukts samazinājies par 21,7%.

Atšķirībā no citām valstīm, Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs publisko datus ne tikai par ceturkšņiem, bet arī pa mēnešiem, un šie dati dod cerību, ka ekonomika sāk atkopties pēc dažu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

"SEB banka" noslēgusi līgumu ar "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" par "Balsts" subsīdijām daudzbērnu ģimenēm aizdevumiem mājokļa iegādei vai būvniecībai, informē bankā.

Programma paredz, ka ģimenes, kurās ir vismaz trīs bērni vai ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība, varēs saņemt subsīdiju mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 12 000 eiro, un šī summa nebūs jāatmaksā. Atbalstam varēs pieteikties, līdzko Ministru kabinetā tiks apstiprināts programmas sākšanai nepieciešamais regulējums.

Subsīdijas apmēru noteiks ne tikai bērnu skaits ģimenē, bet arī, vai īpašums, ko ģimene plāno iegādāties vai būvēt, atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Subsīdijai varēs pieteikties, iesniedzot pieteikumu bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai. Programmas ietvaros subsīdiju varēs saņemt tikai vienu reizi, un tās maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 50% no mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summas.

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. «Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,» teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā «ABLV Bank» situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. «Šajā situācijā, kad «ABLV Bank» ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,» teica Upleja.

Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami «ABLV Bank» gadījumā. «Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.