Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

IKP aprīlī-jūnijā, salīdzinot ar janvāri-martu, samazinājies par 7%. Tas ir lielākais ekonomikas kritums ceturkšņa izteiksmē kopš 1959. gada, kad Austrālijā tika sākta šādu datu apkopošana.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, IKP saruka par 0,3%. IKP samazināšanās ceturkšņa izteiksmē divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka iestājusies recesija. Iepriekšējā recesija Austrālijā bija 1991. gadā.

Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Austrālijas IKP šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 6,3%.

"Šī ir graujoša diena Austrālijai," komentējot otrā ceturkšņa datus par IKP, parlamentā sacīja premjerministrs Skots Morisons. "Mūsu ekonomiku izpostījusi globālā Covid-19 pandēmija," viņš piebilda.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Portugāles iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 16,3%, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā, ziņo valsts statistikas birojs.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī Portugāles IKP gada griezumā saruka par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 13,9% pēc 3,8% lejupslīdes pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes negatīvā ietekme.

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājies par 6,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā un reģistrējusi straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika ceturkšņa griezumā saruka par 2,1%.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Īrijas ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 3%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī, visticamāk, mazliet samazināsies, tādējādi Eiropas lielākā ekonomika nonāks recesijā, pirmdien brīdināja valsts centrālā banka.

Pēc 0,3% krituma pērn ceturtajā ceturksnī Vācijas ekonomika, visticamāk, atkal samazināsies pirmajā ceturksnī, prognozē Vācijas Federālā banka.

Ekonomikas recesija tiek definēta kā lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Bundesbanka ekonomikas lejupslīdi skaidro ar vairākiem faktoriem, tostarp ārējā pieprasījuma kāpuma tempa palēnināšanos, vāju iedzīvotāju patēriņu un iekšzemes investīcijām.

Tāpat Vācijas ekonomiku varētu negatīvi ietekmēt vairāki nesen piedzīvotie streiki, jo sevišķi dzelzceļa un aviācijas nozarēs.

Taču Federālā banka norāda, ka joprojām nav pazīmju par recesiju attiecībā uz ilgstošu un izteiktu ekonomiskās aktivitātes kritumu, un tāda arī netiekot gaidīta.

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru otrdien samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2002.gada saistībā ar bažām par eirozonas iespējamu nokļūšanu recesijā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās līdz 1,0306 dolāriem par eiro.

Šo kritumu veicinājis arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums agresīvi palielināt bāzes procentlikmi, lai cīnītos ar augsto inflāciju.

Analītiķi skaidro, ka aizvien pieaugošās bažas par eirozonas ekonomikas iespējamu nonākšanu recesijā negatīvi ietekmē eiro vērtību, bet dolāra vērtība palielinās saistībā ar prognozēm, ka FRS turpinās agresīvi palielināt bāzes procentlikmi.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā, brīdinājis valsts ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu,

"Mēs piedzīvosim smagāko recesiju federatīvās republikas vēsturē kopš tās dibināšanas 1949.gadā," trešdien sacīja Altmaiers. "Koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme novedīs mūsu ekonomiku recesijā pēc desmit gadus ilguša izaugsmes perioda."

Šim gadam prognozētais IKP kritums ir arī straujāks par 2009.gadā fiksēto lejupslīdi, kad globālajā finanšu krīzē Vācijas ekonomika saruka par vairāk nekā 5%.

Vācijas valdība gan prognozē, ka valsts ekonomika 2021.gadā atgriezīsies pie izaugsmes un pieaugs par 5,2%.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,7%.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinājusi likmes jau trešo reizi šogad. Nākamo likmju samazinājumu tirgus sagaida decembrī. Un tiek prognozēts, ka jau 2025. gada vidū ECB likmes un līdz ar to arī Euribor būs tuvāk 2%.

Vakar ECB samazināja procentu likmes jau trešo reizi šogad. ECB prezidente Kristīne Lagarda atzīmēja, ka likmju samazinājums par 25 bāzes punktiem bija vienprātīgs lēmums. ECB politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci.

Finanšu tirgus sagaida, ka vēl viens likmju samazinājums notiks šī gada beigās – noguldījumu iespējas uz nakti (Deposit) likme samazināsies līdz 3,00%. Un saskaņā ar tirgus prognozēm nākamgad tā nokritīs līdz 2% jau gada vidū. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka arī Euribor nākamā gada vidū būs tuvāk 2%.

Inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Pēc 17. oktobrī publicētiem datiem, gada inflācija eirozonā sasniedza 1,7%. ECB sagaida ka tuvākajos mēnešos inflācija pieaugs, bet pēc tam, nākamā gada laikā, samazināsies līdz mērķim. Vienlaikus pakāpeniski mazināsies darbaspēka izmaksu spiediens. Un nākotnē, pēc ECB prognozēm, mājsaimniecību tēriņi palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi eirozonā.

Koncerns Orkla Latvija turpina investēt, veidojas jaunas darba vietas, top vēl viena jauna cepumu ražotne Ādažos, kas vairos eksportu. Ziemu grupas uzņēmumi pārdzīvos, tomēr pavasarī biznesam ir nepieciešama nākotnes skaidrība veiksmīgai plānošanai.

Tādu padomu jaunajai valdībai intervijā Dienas Biznesam dod Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Fragments no inervijas

Iezīmējiet uzņēmuma nākotnes cerības, kad iziesim no krīzes! Ir skaidrs, ka ziemā strauji samazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Kā tas ietekmēs kopainu? Galvenais - ko sagaidāt no valdības? Kad būsim ārā no krīzes?

Man nav maģiskās kristāla bumbas, un nevienam tās nav! Tas, ko mēs labi varam redzēt pēdējo trīs gadu laikā, ir globālās saiknes. Visi pasaules būtiskie notikumi visus ietekmē. No pārtikas ražošanas perspektīvas pandēmija bija pirmais nezināmais. Daudz produkcijas realizējām tūristiem, viesnīcās, kafejnīcās. Tas ietekmēja mūsu biznesu, pat ļoti. Tad bija cerības, ka pandēmija ar visiem ierobežojumiem tūdaļ beigsies un dzīve atsāks ierasto gaitu, bet seko nākamais pārsteigums – Krievijas-Ukrainas karš, kas patiesībā pēc apjoma un ietekmes nelīdzinās nekam iepriekš. Pirmajos kara mēnešos ietekme bija uz izejvielu tirgu. Kā Krievija, tā Ukraina ir lieli pārtikas izejvielu spēlētāji, un bija nopietnas problēmas ar piegādēm. Produkciju nevar saražot, un ir nepieciešamas piegādes alternatīvas jau rīt, jo ražošana apstājās jau vakar. Cenas cēlās nebijušos apmēros un nebijušos ātrumos, piemēram, saulespuķu eļļai. Tad seko energokrīze, kas ietekmē faktiski visas industrijas. Līdzīga inflācija ir bijusi tikai 90-to gadu sākumā. Mēs redzam, ka centrālās bankas ceļ bāzes likmes gan ASV, gan Eiropā, gan Ķīnā. Tie ir lielie spēlētāji. Ja no šīm trīs ekonomikām kaut vai viena sāk iet recesijā, tad tas ietekmē visu pasauli. Šobrīd visas iet recesijā apzināti.

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.

Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču nākampavasar situācijai vajadzētu uzlaboties.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.