Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.

Sabremzējoties būvniecības tirgum Eiropā, Latvijas būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi meklē sev noieta tirgus ārpus Eiropas Savienības.

Labs piemērs šajā ziņā ir uzņēmums “ZAZA TIMBER”, kurš Austrālijā realizējis jau vairākus projektus un šobrīd plāno attīstīt savu darbību šajā valstī.

Maija sākumā tika aizvadīta lielākā būvniecības un dizaina izstāde Austrālijā “Sydney Build 2024”, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Austrālijā vadītāja Sabīne Kazaka un būvniecības uzņēmums “ZAZA TIMBER”. Šī izstāde vēlreiz apliecināja, ka Austrālijā šobrīd ir liels pieprasījums pēc ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Reaģējot uz mājokļu krīzi vairākos Austrālijas štatos, valdība ir izstrādājusi īpašu mājokļu atbalsta programmu un vietējie uzņēmumi aktīvi meklē starptautiskos sadarbības partnerus, kuri varētu piedāvāt dažādus modulārās būvniecības un koka paneļu būvniecības risinājumus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Starptautisko tūristu ceļošana uz Austrāliju tiks atļauta ne ātrāk par 2022.gadu, augstāku prioritāti nosakot kvalificētiem viesstrādniekiem un studentiem, otrdien paziņoja premjerministrs Skots Morisons.

Ir gaidāms, ka Austrālija otrdien sasniegs vakcinācijas aptveri, kas ļaus sākt valsts atkalatvēršanu - 80% no iedzīvotājiem vismaz 16 gadu vecumā būs saņēmuši otru Covid-19 vakcīnas devu, sacīja Morisons.

Premjers pagājušajā nedēļā ieskicēja plānu, kas paredz no novembra ļaut vakcinētiem pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem lidot uz ārvalstīm. Tas notiks pirmoreiz, kopš Austrālijā pērnā gada martā stājās spēkā sevišķi stingrs ceļošanas aizliegums.

Morisons otrdien sacīja, ka pēc austrāliešiem nākamā prioritārā grupa būs kvalificēti viesstrādnieki un studenti, kas drīkstēs ierasties Austrālijā agrāk nekā tūristi.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ imigrācija Austrālijā ir bijusi zemākajā līmenī kopš Otrā pasaules kara. Pandēmija arī katastrofāli ietekmējusi Austrālijas universitātes, kas ir lielā mērā atkarīgas no starptautisko studentu mācību maksas. Izglītības nozare bažījas, ka starptautiskie studenti stāsies citu valstu augstskolās, ja viņiem drīz netiks atvērta Austrālijas robeža.

Austrālija, kur gandrīz divus gadus bija vieni no pasaulē stingrākajiem ceļošanas ierobežojumiem ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību, pirmdien atvērusi savas robežas pret koronavīrusu vakcinētiem tūristiem.

Visiem ārvalstniekiem, kas ierodas Austrālijā, ir jābūt pabeigušiem vakcinācijas pret Covid-19 kursu, turklāt Rietumaustrālijas štats, kas aizņem trešdaļu salas teritorijas, robežu atvēršanu starptautiskiem tūristiem atlicis līdz 3.martam.

2020.gada martā Austrālija slēdza savas robežas, mēģinot apturēt inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, un kopš tā laika valstī ar retiem izņēmumiem varēja iebraukt tikai pilsoņi un rezidenti.

Aizliegums arī nozīmēja, ka cilvēki no Austrālijas bez izņēmuma nevarēja doties uz ārvalstīm.

Pirmdien valsts lielākajās starptautiskajās lidostās Sidnejā un Melburnā bija vērojamas emocionālas ainas, ģimenēm un draugiem apvienojoties pēc ilga pārtraukuma.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Lai varētu ātrāk apkalpot klientus Okeānijas reģiona valstīs, "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" produkti tiks apdrukāti arī Austrālijā, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums vienojies ar diviem ražotājiem, kuri apdrukās daļu "Printful" produktu. Viens no partneriem apdrukās "Printful" apģērbu līnijas produktus, bet otrs - interjera un mājas preces. Visus citus "Printful" produktus uz Austrāliju joprojām varēs nosūtīt no citām ražotnēm.

Austrālija ir "Printful" piektais lielākais noieta tirgus. Savukārt ienākumu ziņā šīs valsts e-komercijas tirgus ieņem 10.vietu pasaulē. Iepirkšanās tiešsaistē veido gandrīz 10% Austrālijas kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Prognozes rāda, ka līdz 2021.gadam šis skaitlis sasniegs jau 35,2 miljardus Austrālijas dolāru jeb 21,49 miljardus eiro.

Jauns lēciens e-komercijā 

"Draugiem Group" lielākā uzņēmuma "Printful" izaugsme runā pati par sevi – pirms diviem...

"Mēs sākām meklēt partnerus Austrālijā Covid-19 kulminācijas laikā, jo bija liels izaicinājums izpildīt aizvien pieaugošo pasūtījumu apjomu, vienlaikus ievērojot veselības aizsardzības vadlīnijas un nodrošinot darbinieku drošību. Izstrādājām jaunus ražošanas procesus, tajā skaitā partneru ražotās produkcijas kvalitātes pārbaudes, lai nodrošinātu sekmīgu pasūtījumu izpildi arī Austrālijā," partneru izvēli pamato Prinftul izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

"Printful" pagājušā gada apgrozījums sasniedza jau 116 miljonus. Savukārt "Printful Latvia" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu. 2019.gadā uzņēmums nodokļos samaksājis 3 miljonus eiro.

Printful apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru 

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas...

"Printful" centrālajā birojā Rīgā un ražotnē Mārupē strādā vairāk nekā 400 cilvēku. Visā pasaulē Printful šobrīd strādā vairāk nekā 1000 darbinieku.

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" prasīs, lai tās starptautisko reisu pasažieri būtu vakcinēti pret Covid-19, pirmdienas vakarā paziņoja kompānijas vadītājs Alans Džoiss.

Džoiss sacīja, ka "Qantas" ieviesīs šādu noteikumu, tikko kāda Covid-19 vakcīna kļūs pieejama sabiedrībai.

"Mēs paredzam mainīt mūsu noteikumus un nosacījumus, lai pateiktu starptautiskajiem ceļotājiem, ka mēs lūgsim cilvēkus vakcinēties, pirms viņi varēs iekāpt lidmašīnā," sacīja "Qantas" vadītājs.

"Vai tas būs vajadzīgs iekšzemes reisos - mums būs jānoskaidro, kas notiks ar Covid-19 [aviācijas] tirgū; bet mēs noteikti uzskatām, ka tas ir nepieciešams starptautiskajiem viesiem, kas dodas [uz Austrāliju], un cilvēkiem, kas atstāj šo valsti."

Džoiss prognozēja, ka šāds noteikums kļūs par standarta praksi aviokompānijām visā pasaulē, kur valdības un aviosabiedrības pašlaik apsver elektronisku vakcinācijas pasu ieviešanu.

Austrālija, visticamāk, iebraucējiem paliks slēgta līdz 2022.gada nogalei, piektdien paziņoja tūrisma un tirdzniecības ministrs Dens Tīhens.

Pēc viņa teiktā, uzliesmojums Indijā ir parādījis, ka Austrālijas teju pilnīgais aizliegums iebraukt valstī ārvalstniekiem joprojām ir nepieciešams, lai pasargātu to no koronavīrusa.

Austrālija 2020.gada martā slēdza savas starptautiskās robežas vairumam citu valstu pilsoņu. Tiem, kam ir atļauts ceļot, pēc atgriešanās jāpavada 14 dienas karantīnas viesnīcās.

Austrālijā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir reģistrēti mazāk nekā 30 000 inficēšanās gadījumu un 910 nāves gadījumi.

Pirms robežu slēgšanas Austrāliju katru mēnesi apmeklēja aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd šis skaitlis ir aptuveni 7000.

"Ir ļoti grūti noteikt, kad robežas varētu tikt atvērtas, bet labākais minējums ir nākamā gada vidus līdz otrajai pusei," raidorganizācijai "Sky News" sacīja Tīhens.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Austrālija pagarina starptautisko ceļojumu ierobežojumus par vismaz trim mēnešiem, la aizsargātu valsti no jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ceturtdienas vakarā paziņoja valdība.

Austrālija martā paziņoja par iebraukšanas aizliegumu no ārvalstīm, kā arī aizliedza Austrālijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem atstāt valsti, izņemot īpašus gadījumus. Pēc Austrālijas Veselības aizsardzības galvenās komitejas (AHPPC) ieteikuma veselības ministrs Gregs Hants paziņoja, ka ārkārtējais periods tiks pagarināts vismaz līdz 17.decembrim. AHPPC uzskata, ka "starptautiskā un iekšzemes situācija ar Covid-19 turpina radīt nepieņemamu sabiedriskās veselības risku", sacīja Hants.

"Ārkārtējā perioda pagarināšana ir piemērota atbilde uz šo risku."

Saskaņā ar cilvēku bioloģiskās drošības ārkārtējo situāciju arī ir atcelti regulāri starptautiskie avioreisi un kuģu kruīzi, kā arī aizsargāta nepieciešamāko preču tirdzniecība un piegāde.

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Austrālija no nākamā mēneša sāks atcelt stingros ierobežojumus ieceļošanai un izceļošanai no valsts, piektdien paziņojis Austrālijas premjerministrs Skots Morisons.

Morisons pavēstīja, ka austrālieši, kas ir vakcinēti pret Covid-19, varēs atgriezties valstī un ceļot uz ārvalstīm tuvāko nedēļu laikā, kad būs sasniegts mērķis par 80% vakcināciju.

Reaģējot uz koronavīrusa izplatīšanos, Austrālija 20.martā ieviesa vienus no stingrākajiem robežas šķērsošanas ierobežojumiem pasaulē.

Pēdējās 560 dienas austrāliešiem aizliegts ceļot uz ārvalstīm bez atļaujas, atcelti neskaitāmi starptautiskie avioreisi un izceļojušiem austrāliešiem liegts atgriezties valstī.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos vien tika noraidīti vairāk nekā 100 000 lūgumu ieceļot vai izbraukt no valsts, liecina Iekšlietu ministrijas publiskotie dati.

"Pienācis laiks atdot austrāliešiem viņu dzīvi. Mēs tam gatavojamies, un Austrālija drīz būs tam gatava," sacīja Morisons.

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Austrālija ceturtdien paziņoja par divus miljardus Austrālijas dolāru (1,23 miljardus eiro) vērtas programmas uzsākšanu darbinieku pārkvalificēšanai, kurus skārusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze, kuras dēļ bezdarbs valstī sasniedzis augstāko līmeni vairāk nekā divās desmitgadēs.

Premjerministrs Skots Morisons paziņoja, ka finansējums radīs vairāk nekā 300 000 vietu apmācību programmās, kuru mērķis ir novirzīt to beidzējus un jaunos bezdarbniekus uz "izaugsmes" nozarēm.

"Daudziem austrāliešiem tas ir apbēdinoši, ka nozarēs un vietās, kur viņi strādāja, viņiem būs ļoti grūti atrast darbu," sacīja Morisons. "Un tāpēc mēs vēlamies nodrošināt, ka viņiem ir iespēja atrast darbu citās nozarēs, lai viņi varētu virzīties uz priekšu ar savu dzīvi."

Saskaņā ar Austrālijas statistikas biroja datiem jūnijā bezdarba līmenis pieaudzis no 7,1% līdz 7,4% un bez darba ir teju viens miljons no valsts 25 miljoniem iedzīvotāju.

Tas ir valsts augstākais bezdarba līmenis kopš 1998.gada, bet vienlaikus Austrālija virzās uz pirmo recesiju teju 30 gadu laikā.

No šā gada 1. decembra starptautisko alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu “Amber Beverage Group” (ABG) vada tā finanšu un operacionālā direktore Jekaterina Stuģe, līdzšinējam izpilddirektoram Sīmuram Fereiram pārtraucot darbību kompānijā, informē uzņēmuma pārstāve Sabīne Rutka.

Finanšu eksperte J.Stuģe uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus nodrošināt kompānijas darbības nepārtrauktību. Viņa ir bijusi daļa no ABG jau vairāk nekā sešus gadus, būdama atbildīga par vairākām galvenajām Grupas darbības funkcijām finanšu, ražošanas, noliktavu un loģistikas, IT un citās jomās, kā arī viņa ir bijusi daļa no Grupas valdes un padomes, kas veidoja ABG stratēģiju. Neskatoties uz pārmaiņām vadības komandā, ABG turpinās savu darbību kā ierasts visos reģionos, tostarp arī Latvijā.

Amber Beverage Group "kapteinis" Rīgas Melno balzamu vedīs apkārt pasaulei 

“Man ļoti patīk Latvija, tā iedveš mieru,” žurnālam "Dienas Bizness" saka Sīmurs...

“Man ir bijis patiess prieks strādāt plecu pie pleca kopā ar Sīmuru, veidojot ABG izaugsmes stratēģiju. Mūsu mērķi un ambīcijas paliek nemainīgi, un es esmu pārliecināta, ka kopā ar jaudīgo ABG komandu un mūsu partneriem mēs tos sasniegsim,” komentē J.Stuģe.

Mēs esam uz pareizā ceļa, lai nākamajos gados izaugtu par 1 miljarda eiro uzņēmumu un apliecinātu sevi kā izcilu nozares spēlētāju daudzos reģionos. Mēs esam labi sagatavojušies 2021. gadam un esam pat vairākus soļus priekšā mūsu konkurentiem. Es ticu, ka arī šo sarežģīto gadu mēs noslēgsim uz pozitīvas nots un ar stabiliem biznesa rādītājiem,” norāda J.Stuģe.

Konkurences padome atļāvusi Amber Beverage Group iegūt izšķirošu ietekmi pār Lido 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut "Amber Beverage Group Holding S.à r.l."...

Pēdējo septiņu gadu laikā ABG kā grupa ir teju divkāršojusi savu biznesu, paplašinoties globālā mērogā un īstenojot vairāku kompāniju iegādi Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā, Krievijā, Kiprā un Baltijas valstīs. Grupa ir ievērojami uzlabojusi savu starptautisko tīklu, izveidojot un palielinot tās klātbūtni Amerikā, Eiropā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

“Esmu lepns, ka varēju piedalīties ABG izveidē un attīstīšanā līdz patiesi starptautiskam uzņēmumam. Kopā mēs esam sasnieguši to, kas pirms septiņiem ar pusi gadiem šķita neiedomājams. Esmu pārliecināts, ka arī nākamajos gados ABG gaida spīdoša izaugsme,” komentē S. Fereira.

“Amber Beverage Group” (ABG) ir starptautisks alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerns. Tas darbojas globālā mērogā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijā – tā vēsturiskajā mājvietā. ABG nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, kas nodrošina ražošanas, pildīšanas, tirdzniecības, izplatīšanas, eksportēšanas un mazumtirdzniecības funkcijas.

ABG grupas zīmolu portfelī ietilpst vairāk nekā 600 zīmolu, ko tā aktīvi izplata vairāk nekā 185 tirgos visā pasaulē.

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." izvairījies no nodokļu maksāšanas vairāku miljardu apmērā Lielbritānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē, lai arī uzņēmums šajās valstīs ieguvis ienesīgus valsts sektora līgumus, liecina Uzņēmumu nodokļu uzskaites un pētniecības centra (CICTAR) veikts pētījums.

Uzņēmums, kas vienmēr apgalvojis, ka ievēro to valstu likumdošanu un noteikumus, kur tas darbojas, valstu kasēm liedzis tik ļoti nepieciešamos ienākumus, vienlaikus saņemot nodokļu maksātāju naudu, norāda CICTAR.

"Vairākos gadījumos "Microsoft" pēdējos gados nav maksājis nodokļus, ienākumus novirzot uz uzņēmumumiem ar nodokļu rezidenci Bermudu salās vai citās labi zināmās nodokļu patvērumu valstīs," skaidro centrs.

Pētījumā teikts, ka uzņēmuma Īrijas struktūrvienība "Microsoft Global Finance", kuras nodokļu rezidence ir Bermudu salās, 2020.gadā investīcijās konsolidēja vairāk nekā 100 miljardus doolāru un, neskatoties uz 2,4 miljardu dolāru pamatdarbības peļņu, nesamaksāja nekādus nodokļus.

Straujais dabasgāzes cenas pieaugums Eiropas biržā TTF, kas ir lielākais kopš pagājušā gada marta, saistīts ar iespējamu darbinieku streiku Austrālijā, kas varētu apgrūtināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.

Dabasgāzes tirgotājus satrauc ilgstoša streika iespējamība, analītiķiem pieļaujot, ka Eiropas gāzes un Āzijas LNG līgumu cenas janvārim var dubultoties.

"Chevron Corp." LNG rūpnīcu un "Woodside Energy Group" dabasgāzes ieguves darbinieki Austrālijā ir nobalsojuši par streika rīkošanu. Streiks varētu apgrūtināt LNG eksportu no Austrālijas, samazinot tirgū pieejamo gāzes daudzumu.

Sarunas starp darba devējiem un arodbiedrībām vēl turpinās, taču, ja vienošanos tā arī neizdosies panākt, streiku var sākt, par to brīdinīt septiņas dienas iepriekš.

Tāpat piegādes var ietekmēt sezonālie apkopes darbi Norvēģijā.

Vienlaikus eksperti uzsver, ka Eiropa ir salīdzinoši labi nodrošinājusi gāzes rezerves gaidāmajai ziemai, turklāt ražošana daudzviet nav atguvusies, tādējādi pieprasījums ir mazāks nekā citus gadus, kas ir iemesls, kādēļ gāzes cena Eiropā šogad samazinājusies par pusi.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.