Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Līdz ar cerībām uz pandēmijas beigām cena pasaules preču biržās augusi teju visam. Turklāt daudzos gadījumos cenu pieaugums ir bijis visai iespaidīgs. Viena no šādām lietām ir bijuši arī zāģmateriāli.

Piemēram, ASV preču biržā to vērtība kopš pagājušā gada marta, kad nostiprinājās atklāsme, ka Covid-19 vīruss būs globāla parādība, līdz šā mēneša pirmās nedēļas beigām bija palēkusies par visiem 540%.

Dažkārt gan mēdz būt tā, ka lieliem kāpumiem seko arī kritumi, un divu nedēļu laikā ASV zāģmateriālu cena kopš tā brīža ir sarukusi jau par ceturto daļu. Iespējams, var pat teikt, ka zināma gaisa nolaišana un karsto galvu atvēsināšana vispārējās stabilitātes nolūkos dažiem izejmateriālu tirgiem ir pat vajadzīga. Jo burbulis būs lielāks, jo sāpīgāka būs neizbēgamā tā plīšana.

“Straujš cenu pieaugums ir novērots ne tikai skujkoku zāģētajai produkcijai, bet faktiski visiem būvmateriāliem – armatūrai, plastmasai –, un to jūt visi, kuri kaut ko būvē vai citādi patērē skujkokus, piemēram, ražo mēbeles,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģētās produkcijas cenu pieaugums Eiropā 30–40% apmērā ir milzīgs, tomēr tas nobāl pret ASV notikušo 200–400% kāpumu.

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.