Lata devalvācijai Latvijai nebūtu ekonomiski izdevīga un SVF nav pieprasījis devalvēt latu, intervijā laikrakstam Diena norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Baltijā un Polijā Kristofs Rozenbergs.
«Būs jānotiek pielāgošanās procesam. Tas var notikt ar devalvāciju vai ar algu un izmaksu pielāgošanu. Taču devalvācija būtu ļoti asa, V formas izmaiņa. Varētu cerēt, ka atkopšanās notiktu ātri, tomēr kritiens būtu ļoti ass un sāpīgs. Pielāgošanās, izmantojot algas un izmaksas, notiek ilgākā laika periodā. Tam ir priekšrocības, jo tas dod valstij laiku veidot svarīgas institūcijas, kuras var palīdzēt tikt galā ar neizbēgamo pielāgošanās procesu. Tas dod laiku atjaunot banku kapitālu, sakārtot maksātnespējas likumdošanu, dot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) intervencēm nepieciešamos darba rīkus. Manuprāt, šis papildu laiks pats par sevi ir vērtīgs ieguvums. Tāpēc, kopumā ņemot, devalvācija radītu lielākas problēmas, nekā tā atrisinātu,» norāda SVF eksperts.
Tāpat SVF pārstāvis norāda, ka SVF finansējums «pamatā aizpilda caurumus tautsaimniecībā», nevis paredzēts ekonomikas stimulēšanai.
«Šī nauda ir pagaidu risinājums, jo tā novērš situācijas tālāko pasliktināšanos, novērš iespēju, ka daudzi uzņēmumi varētu neizpildīt savas parādsaistības ārzemju partneriem. Tas būtu ļoti slikts rezultāts. Ja valdība, uzņēmumi, bankas nespēj šīs ārvalstu parādsaistības izpildīt, būtu gaidāms reitingu samazinājums un pat sliktākas sekas,» viņš uzsver.
Programmas ietvaros esot arī līdzekļi, ar kuriem var stimulēt ekonomiku, tomēr tos ierobežo budžetam pieejamie resursi. «Šajā situācijā tas resursu mazumiņš, kas tomēr ir pieejams kapitālieguldījumiem, un kuru mēs ļoti centāmies pasargāt, noteikti būtu jāpiešķir eksporta sektoram. To nevajadzētu izlietot projektiem, kuriem nav tūlītējas un acīmredzamas atdeves eksporta sektora veicināšanai,» uzsver K. Rozenbergs.
Intervijā SVF pārstāvis arī uzsver, ka Latvijai ir dota neparasti liela pieeja SVF resursiem, jo parasti valsts var aizņemties savas kvotas apmērā, kas Latvijas gadījumā ir apmēram 150 miljoni eiro. «Bet šajā ārkārtējā gadījumā mūsu valde apstiprināja izņēmumu kārtas pieeju divpadsmit reižu lielāku par kvotu. Tas ir apmēram tik, cik saņēma Īslande, un man šķiet, ka SVF vēsturē tā ir trešā lielākā programma, salīdzinot ar saņēmējvalsts kvotu,»norāda K. Rozenbergs.
Kredīta izsniegšanai fonds nav pieprasījis ķīlu, kā šķiet lielai daļai sabiedrības: «Mēs nepieprasām fizisku ķīlu. Mūsu nodrošinājums naudas atmaksāšanai ir izvirzītie noteikumi naudas saņemšanai. Tāpēc mēs visu naudu nedodam uzreiz, mēs to pārskaitām atbilstoši tam, kā valdība izpilda programmu, par kuru esam vienojušies un kura ļaus valstij šo naudu atmaksāt.»