Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.
Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.
Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.
Reuters atgādina, ka G8 ministri pagājušās nedēļas nogalē vienojās, ka globālajā ekonomikā ir vērojamas stabilizācijas pazīmes un sākuši apsvērt, kā mazināt palīdzību ekonomikām.
SVF vadītājs Dominiks Štrauss – Kāns (Dominique Strauss – Kahn), komentējot ministru nostāju, sacījis, ka viņš kopumā piekrīt šai pozīcijai, taču, novērtējot globālās ekonomikas stāvokli, ir jābūt piesardzīgiem. «Liela daļa no sliktākā vēl nav aiz muguras,» viņš sacījis.
Rezultātā viņa komentāri kopā ar sliktajiem Eiropas un ASV datiem, «uzlējuši aukstu ūdeni» pieaugošajai pārliecībai, ka globālās ekonomikas brūces sāk sadzīt.
The Wall Street Journal, atsaucoties uz SVF, raksta, ka ASV ekonomikā uzlabošanās notiek ātrāk nekā paredzēts, bet temps joprojām ir pārāk lēns, lai drīzumā radītu darbavietas vai inflāciju.
SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad saruks par 2.5%. Aprīlī SVF prognozēja sarukumu par 2.8%. Saskaņā ar fonda prognozēm 2010.gadā ASV ekonomika augs par 0.75%, kas ir vairāk nekā iepriekš prognozētā 0% izaugsme. SVF norādījis, ka ASV ekonomiku labvēlīgi ietekmē monetārie un fiskālie stimuli, kā arī stabilitāte finanšu tirgos. Taču patēriņa cenu indeksam tiek prognozēts samazinājums par 0.5% 2009.gadā. Pieaugums par 1% varētu būt tikai nākamgad.
SVF arī norāda, ka ilgākā termiņā ASV ir jāattīsta un jāapspriež stratēģija par monetāro un fiskālo stimulu atcelšanu, pretējā gadījumā šādi stimuli var uzkurināt bažas par inflāciju un pieaugošo parādu, iedarbojoties ar pieaugošu spiedienu uz procentu likmēm. Taču šādi soļi esot jāsāk spert tikai tad, kad būs sākusies ilgtspējīga atlabšana, un tas nenotikšot tik drīz.
SVF arī paredz, ka bezdarba līmenis ASV turpinās augt vismaz līdz 2010.gada otrajai pusei. Fonds arī brīdinājis, ka ASV parāds varētu pieaugt līdz 75% no iekšzemes kopprodukta līdz 2011.gadam. Baltais Nams prognozē pieaugumu līdz 70%. Tādēļ SVF akcentē, ka ASV ir jāsamazina izdevumi vai arī jāveicina ieņēmumi. SVF arī piedāvājis vairākus variantus, kā ASV veicināt ieņēmumus, piemēram, paaugstinot nodokļus enerģijai.
SVF delegācija arī viesojusies Zviedrijā, lai novērtētu šīs valsts ekonomisko situāciju, ziņo thelocal.se, norādot, ka, lai gan SVF secinājis - Zviedriju ekonomiskā lejupslīde ir skārusi smagi, tomēr fonds slavējis valsts amatpersonu darbu. SVF cildinājis Zviedrijas monetāro politiku un pasākumus fiskālās stabilitātes nodrošināšanai, bet kristiki izteicies par budžeta izdevumiem. SVF pārstāvis Peters Doils (Peter Doyle) sacījis: «Mēs prognozējam iekšzemes kopprodukta kritumu šogad par 6% un atlabšanas sākšanos 2010.gada vidū.» Viņš akcentējis, ka SVF nepiekrīt Zviedrijas ekspertiem, kas aizstāv valsts budžeta deficīta palielināšanu, jo risks esot lielāks nekā potenciālais ieguvums. Viņš arī izklāstījis savu viedokli par Zviedrijas budžeta ietvaru, kas ierobežo lielu izdevumu pieaugumu.
SVF norādījis, ka joprojām nav īsti skaidrs, kad Zviedrijai izdosies pilnībā izkļūt no recesijas, jo tā ir ļoti atkarīga no situācijas pārējā pasaulē. Delegācija pat izteikusies, ka Zviedrija varētu būt viena no pēdējām valstīm, kas izkļūs no recesijas.