Jaunākais izdevums

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Investori piesardzīgi

Šobrīd, spriežot pēc biržas informācijas, Latvijā galvenie obligāciju emitenti ir Latvijas valdība un bankas, ļoti maz ir korporatīvo parādzīmju. Reitingu neesamība un nelieli apjomi iepriekš un arī tagad ir galvenie iemesli, kas var būtiski sašaurināt ārvalstu investoru loku. Vēl pērn un šogad papildu klāt nākusi sliktā ekonomiskā situācija Latvijā un tās sabojātais tēls. «Latvijā nav daudz lielu uzņēmumi, kas spētu emitēt lielu obligāciju apjomu, lai piesaistītu ārvalstu investorus,» uzskata Swedbank Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Latvijā Renārs Rūsis, kurš šī iemesla dēļ neparedz strauja attīstību Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū.

Tā kā ārvalstu investoru uzmanību varētu mēģināt piesaistīt sākot ar emisijas apjomu 100 miljonu eiro apjomā, uz pasaules investoru uzmanību varētu pretendēt tādi Latvijas milži kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons. «Pagaidām miljonus no starptautiskiem investoriem dabūt būtu grūti, tomēr pēdējo mēnešu laikā situācija strauji uzlabojas, proti, viedoklis par Latviju mainās uz pozitīvo pusi. Domāju, ka vēl pēc pāris mēnešiem, piemēram, Latvenergo varētu nopietni apsvērt iespēju emitēt obligācijas, ja tam vajadzētu finansējumu,» uzskata Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons. «Patlaban pieprasījums pēc parāda vērtspapīriem varētu būt nepietiekams, taču ir pazīmes, kas liecina, ka situācija vērtspapīru tirgū gada otrajā pusē varētu sākt uzlaboties,» piekrīt ELKO Grupas finanšu direktors.

Varētu arī mazie

Lai gan par Latvijas uzņēmumu spējām izlaist obligācijas tādā apjomā, kas varētu interesēt arī ārvalstu investorus, speciālisti šaubās, tomēr vienlaikus uzskata, ka arī Latvijā ir investoru loks, kam būtu interese par obligācijām 5—10 miljonu eiro apjomā, ko emitējuši kvalitatīvi uzņēmumi. To vidū galvenie spēlētāji ir pensiju fondi, ieguldījumu fondi.

«Jebkurš no TOP 200 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem var apsvērt obligāciju emisiju, vienīgi jāskatās apjomi un uzņēmuma specifika. Ja uzņēmumam, kas ir maksātspējīgs, vajag dažus miljonus eiro, tas jau ir apskatāms lielums, turklāt vēsturiski bijušas 3—5 miljonu eiro emisijas. Arī investoru interese būtu, ja noteikta adekvāta likme,» tā R Idelsons, kurš pat prognozē, ka uzņēmumu šogad šajā ziņā varētu aktivizēties, vajadzīgi vien daži veiksmīgi piemēri. R.Rūsis gan piebilst, ka šādā gadījumā potenciālajiem pircējiem jau iepriekš jābūt zināmiem, jo uz vērtspapīru tirgu paļauties gluži nevar.

Savukārt SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds ir skeptisks par masveida uzņēmumu obligāciju emisijām, kā piemēru minot Igauniju, kur daudzi investori joprojām risina problēmas ar obligācijām, ko izlaiduši nekustamo īpašumu attīstītāji, kas tagad saskaras ar lielām maksātspējas problēmām. «Diemžēl, šādos apstākļos ir grūti pārliecināt investorus par jaunu obligāciju iegādi. Izņēmumi varētu būt atsevišķas bankas ar pietiekami augstiem kredītreitingiem, taču arī šādas emisijas nenotiek regulāri. Arī nelielie obligāciju emisiju apjomi bieži vien mazina investoru interesi.»

Obligāciju plusi un mīnusi, salīdzinot ar kredītiem

Roberts Idelsons

Pluss

Atšķirībā no bankas kredīta, obligācijām ir lielākas manevra iespējas, jo investoriem svarīgākais ir nopelnīt procentus, bet kredītu gadījumā bankas vēl mēģina tirgot citus produktus, līdz ar to ir mazāk elastības. Turklāt bankas var pieprasīt arī citus parametrus, kas var nebūt pieņemami.

Mīnuss

Pats obligāciju emisijas, finansējuma piesaistīšanas process uzņēmumiem ir mazāk saprotams. Kopumā obligāciju gadījumā process ir garāks, jāinvestē vairāk laika, resursu, nezinot par iznākumu, proti, vai izdosies piesaistīt finansējumu.

Bankas kredīta gadījumā ir savādāk, jo, ja uzņēmums uz banku vienojas, kredītkomiteja izskata pieteikumu, tad ir skaidrs — būs vai nebūs kredīts.

Renārs Rūsis

Pluss

Mazina atkarību no bankas, vienlaikus dažādo līdzekļu avotus. Bankas varētu prasīt nodrošinājumu, arī piesolot augstākas likmes. Bankas nedos kredītu ar zemu nodrošinājumu, arī ja likme augsta. Tādā ziņā citus investorus (obligācijās) varētu uzrunāt ar augstākām likmēm, bet mazāku nodrošinājumu.

Mīnuss

Nepieciešams pietiekams apjoms un reitings, lai piesaistītu starptautiskos investorus, bet, emitējot nelielus apjomus, investoru loks pamatā ir no Latvijas, kas ir ierobežots.

Jānis Rozenfelds

Plusi

Fiksētas likmes obligāciju emitents var precīzi prognozēt savas naudas plūsmas, jo procentu maksājumi ir nemainīgi. Obligāciju emisija atsevišķiem emitentiem var kalpot arī par sagatavošanās soli pirms publiskas akciju emisijas.

Mīnusi

Obligāciju emisijas nosacījumus mainīt ir daudz grūtāk. No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz grūtāk vienoties par obligācijas, nekā par kredīta restrukturizāciju, jo ir jāpanāk vienošanās ar daudzām iesaistītajām pusēm. Ja obligācija atrodas publiskā apgrozībā, tad emitentam ir regulāri jāpublicē finanšu pārskati un jāpakļaujas ciešākai uzraudzībai no FKTK un NASDAQ OMX biržas puses.

Uzziņai

Kas ir obligācija?

Obligācija ir ilgtermiņa (ilgāk par 1 gadu) parāda vērtspapīrs (attiecīgi ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem u.c. nosacījumiem), ko emitē valsts, pašvaldības un komercsabiedrības. Obligācijas īpašniekiem tas ir apliecinājums, ka par šo aizdevumu viņš saņems zināmu regulāru, fiksētu ienākumu (kuponu), kas izteikts kā procenti no obligācijas nominālvērtības.

Avots: Rīgas Fondu birža

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā ziņas par 1,052 miljoniem personu un 3,497 miljoniem saistību

BNS,14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā 14,9 miljardu latu kredītportfeļa uz šā gada 30.jūniju kredīti par 10,64 miljardiem latu tiek atmaksāti bez kavējumiem, bet 28,6% kredīti tiek kavēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās no banku izsniegtajiem kredītiem vietējiem uzņēmējiem operācijām ar nekustamo īpašumu kavēti tika teju 40 % kredītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka operācijām ar nekustamo īpašumu 2009. gada nogalē izsniegto kredītu atlikums veidoja 2,42 miljardus latu, no kuriem 1,46 miljardi latu bija kredīti bez kavējumiem. Tādējādi kavēti tiek kredīti par 958 miljoniem latu, tostarp lielākā daļa kredītu bija ar kavējumiem virs 180 dienām jeb 598 miljoni latu. Gada laikā šajā nozarē kavēto kredītu īpatsvars pieaudzis par 25 procentu punktiem.

Pēc izsniegto kredītu apjoma otra lielākā tautsaimniecības nozare pagājušā gada beigās bija apstrādes rūpniecība – 996,3 miljoni latu, no kuriem bez kavējumiem bijuši kredīti 746,6 miljonu latu apjomā jeb 74,9 %. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, kredītu kvalitāte šajā nozarē pasliktinājusies par 11.7 procentu punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Savstarpējo aizdevumu platforma - kā centrāltirgus

Žanete Hāka,19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārceļot darbību uz Lielbritāniju, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos vēlas būt finanšu tehnoloģiju kompāniju Mekā, taču vairākas uzņēmuma darbības funkcijas paliks Latvijā, intervijā stāsta Mintos Marketplace vadītājs Mārtiņš Šulte. No Lielbritānijas pieredzes viņš Latvijā rosina pārņemt valsts praksi ar šo platformu starpniecību ekonomikā iepludināt papildus finansējumu.

Mintos par darbības uzsākšanu paziņoja šā gada sākumā un sākotnēji nācās saskarties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumiem. Kā kompānijai veicies kopš darbības sākuma?

Jāatgādina, ka Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved investorus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams aizņēmums. Vienkāršākam salīdzinājumam – mēs esam kā centrāltirgus – tajā darbojas dažādi kredītu izsniedzēji, kuriem katram pieder savs paviljons, un kredītņēmējs dodas uz konkrēto paviljonu. Mintos ir tikai vieta, kur šīs divas puses satiekas.

Ar platformas starpniecību līdz šim investēti 6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka investori šādā apmērā ar mūsu starpniecību ir aizdevuši līdzekļus aizņēmējiem. Kopumā platformā investējuši 2700 investori no 30 dažādām valstīm, no kurām lielākā daļa ir no Eiropas, taču patlaban sarunas notiek arī ar attālākiem investoriem, piemēram, no Japānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka kopumā izsniegusi valsts galvotos studiju kredītu 73,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka,30.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka,16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā ceturkšņa beigās no 1,647 miljoniem spēkā esošajām saistībām maksājumu kavējumu nebija 1,243 miljoniem saistību jeb 75,45%.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītreģistra dati, maksājumu kavējums līdz piecām dienām ir 45,98 tūkstošiem saistību (2.79%), no 6 līdz 30 dienām - 58 tūkstošiem saistību, no 31 dienas līdz 90 dienām – 44,32 tūkstošiem saistību, no 91 dienas līdz 180 dienām – 32,93 tūkstošiem saistību.

No latos izsniegtajām 1,238 tūkstošiem saistību 53,1% saistību bija citi kredīti patēriņa preču iegādei, 40,9% - norēķinu karšu kredīti, 1,5% - hipotēku kredīti mājokļa iegādei.

Savukārt no 389 tūkstošiem eiro izsniegtajiem aizdevumiem 33,3% bija hipotēku kredīti mājokļa iegādei, 25,2% - finanšu līzinga darījumi, 20,2% - citi kredīti patēriņa preču iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB: negribam jaunu burbuli, tāpēc nesniedz kredītus, ja nav pierādāmu ienākumu

Ieva Mārtiņa,30.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?

Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.

Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?

Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.

Kāds tam bija iemesls?

Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka,17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro kredītu devēji neatbalsta pakalpojuma cenas noteikšanu nebanku kredītiem, portālam db.lv sacīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Viņa skaidro, ka konkurence ir tā, kas veicina gan pakalpojuma kvalitāti, gan nosaka zemāko cenu. Ja salīdzina datus par pakalpojuma cenām ārvalstīs, tad Latvijā nebanku kredīti ir lētāki nekā, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Polijā, Kanādā, Lielbritānijā un citur. Ārvalstu pieredze skaidri parāda, ka pakalpojuma cenas noteikšana sagrauj tirgu, un spilgts piemērs tam ir Somija, kur tirgū vairs nav pieejami kredīti līdz 2000 eiro dēļ tā, ka noteikta gada procentu likme. Tas nozīmē, ka patērētājs ir spiests aizņemties lielākas summas un uz ilgāku termiņu. Tas pēc būtības neveicina atbildīgu aizņemšanās praksi, jo kredītņēmējs ir spiests aizņemties vairāk nekā tam patiesībā ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts galvotos studiju kredītus piešķirs eiro valūtā

Guna Gleizde, Db,09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk studiju un studējošā kredīti ar valsts sniegto galvojumu tiks piešķirti eiro valūtā, otrdien nolēmusi valdība.

Kredītu ņēmējam būs tiesības izvēlēties aizdevumu latos, tomēr valsts atbalsts kredītprocentu segšanā būs tāds kā eiro kredītiem, bet atlikušo summu būs jāsedz studentam.

Pašlaik valsts galvotie studiju kredīti tiek piešķirti latos, tomēr augsto RIGIBOR procentu likmju dēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi, ka krietni izdevīgāki ir eiro kredīti.

Studiju un studējošo kredītu izsniegšanas un atmaksas kārtība paredz, ka kredītņēmējs sāk atmaksāt aizdevumu gadu pēc mācību beigšanas. Turklāt gadījumos, ja procentu likme ir lielāka par 5%, valsts sedz to likmes daļu, kas ir virs šī līmeņa.

Šāda kārtība turpmāk attieksies tikai uz eiro kredītiem. Ja studējošais būs izvēlējies aizdevumu latos, tad tam arī mācību laikā būs jāsedz tā latu procentu likmes daļa, kas būs virs eiro aizdevuma likmes, proti, latu un eiro aizdevuma procentu likmes starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aizdevumu ar nolikto atslēgu principu izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji

Dienas Bizness,22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Palielinās aizdevumu vidējās summas

Žanete Hāka,29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz kopējā kredītu apjoma kritumu, aug aizdevumu vidējās summas.

Pirmā pusgada beigās kopējais saistību skaits veidoja gandrīz 1,146 miljonus un to kopējais apjoms bija 13,74 miljardi latu, gada laikā samazinoties par 4,3%, liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati. Lielāko īpatsvaru jeb 30,3% no kopējā apjoma veido kredīti mājokļa iegādei 4,16 miljardu latu apmērā, un to kopējais skaits pirmā pusgada beigās bija 139 tūkstoši.

Gada laikā šo aizdevumu kopējais apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 6%, savukārt hipotekārie kredīti, izņemot kredītus mājokļa iegādei samazinājušies par aptuveni 9%. 2,32 miljardus latu veido izsniegtie industriālie kredīti, bet 2,25 miljardus latu jeb 16,4% no kopējā aizdevumu apjoma - komerckredīti, kuru kopējā summa gada laikā palielinājusies par 3,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas kredīti sadalīti piecos kredītporfeļos

Žanete Hāka,18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka kredīti sadalīti piecos kredītportfeļos, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Kredīti sadalīti, pamatojoties uz kopīgām kredītu iezīmēm, piemēram, korporatīvie, privātpersonu kredīti un citi.

Patlaban KPMG Baltics turpina jūnijā aizsākto kredītportfeļu pārdošanas procesu, veicot dažādus pasākumus potenciālo investoru piesaistei. Plānots, ka kredītportfeli varētu izsolīt nākamā gada pavasarī.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā mēnesī Krājbankas administrators atguvis aktīvus 10,5 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

7,6 miljoni latu veido atgūtie kredīti, bet pagājušajā mēnesī no nekustamo īpašumu pārdošanas atgūto ieņēmumu apjoms bijis 218 tūkstoši latu. Savukārt no meitasuzņēmumu pārdošanas iegūti 2,7 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru