Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem
Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.
Investori piesardzīgi
Šobrīd, spriežot pēc biržas informācijas, Latvijā galvenie obligāciju emitenti ir Latvijas valdība un bankas, ļoti maz ir korporatīvo parādzīmju. Reitingu neesamība un nelieli apjomi iepriekš un arī tagad ir galvenie iemesli, kas var būtiski sašaurināt ārvalstu investoru loku. Vēl pērn un šogad papildu klāt nākusi sliktā ekonomiskā situācija Latvijā un tās sabojātais tēls. «Latvijā nav daudz lielu uzņēmumi, kas spētu emitēt lielu obligāciju apjomu, lai piesaistītu ārvalstu investorus,» uzskata Swedbank Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Latvijā Renārs Rūsis, kurš šī iemesla dēļ neparedz strauja attīstību Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū.
Tā kā ārvalstu investoru uzmanību varētu mēģināt piesaistīt sākot ar emisijas apjomu 100 miljonu eiro apjomā, uz pasaules investoru uzmanību varētu pretendēt tādi Latvijas milži kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons. «Pagaidām miljonus no starptautiskiem investoriem dabūt būtu grūti, tomēr pēdējo mēnešu laikā situācija strauji uzlabojas, proti, viedoklis par Latviju mainās uz pozitīvo pusi. Domāju, ka vēl pēc pāris mēnešiem, piemēram, Latvenergo varētu nopietni apsvērt iespēju emitēt obligācijas, ja tam vajadzētu finansējumu,» uzskata Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons. «Patlaban pieprasījums pēc parāda vērtspapīriem varētu būt nepietiekams, taču ir pazīmes, kas liecina, ka situācija vērtspapīru tirgū gada otrajā pusē varētu sākt uzlaboties,» piekrīt ELKO Grupas finanšu direktors.
Varētu arī mazie
Lai gan par Latvijas uzņēmumu spējām izlaist obligācijas tādā apjomā, kas varētu interesēt arī ārvalstu investorus, speciālisti šaubās, tomēr vienlaikus uzskata, ka arī Latvijā ir investoru loks, kam būtu interese par obligācijām 5—10 miljonu eiro apjomā, ko emitējuši kvalitatīvi uzņēmumi. To vidū galvenie spēlētāji ir pensiju fondi, ieguldījumu fondi.
«Jebkurš no TOP 200 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem var apsvērt obligāciju emisiju, vienīgi jāskatās apjomi un uzņēmuma specifika. Ja uzņēmumam, kas ir maksātspējīgs, vajag dažus miljonus eiro, tas jau ir apskatāms lielums, turklāt vēsturiski bijušas 3—5 miljonu eiro emisijas. Arī investoru interese būtu, ja noteikta adekvāta likme,» tā R Idelsons, kurš pat prognozē, ka uzņēmumu šogad šajā ziņā varētu aktivizēties, vajadzīgi vien daži veiksmīgi piemēri. R.Rūsis gan piebilst, ka šādā gadījumā potenciālajiem pircējiem jau iepriekš jābūt zināmiem, jo uz vērtspapīru tirgu paļauties gluži nevar.
Savukārt SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds ir skeptisks par masveida uzņēmumu obligāciju emisijām, kā piemēru minot Igauniju, kur daudzi investori joprojām risina problēmas ar obligācijām, ko izlaiduši nekustamo īpašumu attīstītāji, kas tagad saskaras ar lielām maksātspējas problēmām. «Diemžēl, šādos apstākļos ir grūti pārliecināt investorus par jaunu obligāciju iegādi. Izņēmumi varētu būt atsevišķas bankas ar pietiekami augstiem kredītreitingiem, taču arī šādas emisijas nenotiek regulāri. Arī nelielie obligāciju emisiju apjomi bieži vien mazina investoru interesi.»
Obligāciju plusi un mīnusi, salīdzinot ar kredītiem
Roberts Idelsons
Pluss
Atšķirībā no bankas kredīta, obligācijām ir lielākas manevra iespējas, jo investoriem svarīgākais ir nopelnīt procentus, bet kredītu gadījumā bankas vēl mēģina tirgot citus produktus, līdz ar to ir mazāk elastības. Turklāt bankas var pieprasīt arī citus parametrus, kas var nebūt pieņemami.
Mīnuss
Pats obligāciju emisijas, finansējuma piesaistīšanas process uzņēmumiem ir mazāk saprotams. Kopumā obligāciju gadījumā process ir garāks, jāinvestē vairāk laika, resursu, nezinot par iznākumu, proti, vai izdosies piesaistīt finansējumu.
Bankas kredīta gadījumā ir savādāk, jo, ja uzņēmums uz banku vienojas, kredītkomiteja izskata pieteikumu, tad ir skaidrs — būs vai nebūs kredīts.
Renārs Rūsis
Pluss
Mazina atkarību no bankas, vienlaikus dažādo līdzekļu avotus. Bankas varētu prasīt nodrošinājumu, arī piesolot augstākas likmes. Bankas nedos kredītu ar zemu nodrošinājumu, arī ja likme augsta. Tādā ziņā citus investorus (obligācijās) varētu uzrunāt ar augstākām likmēm, bet mazāku nodrošinājumu.
Mīnuss
Nepieciešams pietiekams apjoms un reitings, lai piesaistītu starptautiskos investorus, bet, emitējot nelielus apjomus, investoru loks pamatā ir no Latvijas, kas ir ierobežots.
Jānis Rozenfelds
Plusi
Fiksētas likmes obligāciju emitents var precīzi prognozēt savas naudas plūsmas, jo procentu maksājumi ir nemainīgi. Obligāciju emisija atsevišķiem emitentiem var kalpot arī par sagatavošanās soli pirms publiskas akciju emisijas.
Mīnusi
Obligāciju emisijas nosacījumus mainīt ir daudz grūtāk. No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz grūtāk vienoties par obligācijas, nekā par kredīta restrukturizāciju, jo ir jāpanāk vienošanās ar daudzām iesaistītajām pusēm. Ja obligācija atrodas publiskā apgrozībā, tad emitentam ir regulāri jāpublicē finanšu pārskati un jāpakļaujas ciešākai uzraudzībai no FKTK un NASDAQ OMX biržas puses.
Uzziņai
Kas ir obligācija?
Obligācija ir ilgtermiņa (ilgāk par 1 gadu) parāda vērtspapīrs (attiecīgi ir apliecinājums aizdevumam uz procentiem u.c. nosacījumiem), ko emitē valsts, pašvaldības un komercsabiedrības. Obligācijas īpašniekiem tas ir apliecinājums, ka par šo aizdevumu viņš saņems zināmu regulāru, fiksētu ienākumu (kuponu), kas izteikts kā procenti no obligācijas nominālvērtības.
Avots: Rīgas Fondu birža