Ātro kredītu devēji neatbalsta pakalpojuma cenas noteikšanu nebanku kredītiem, portālam db.lv sacīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.
Viņa skaidro, ka konkurence ir tā, kas veicina gan pakalpojuma kvalitāti, gan nosaka zemāko cenu. Ja salīdzina datus par pakalpojuma cenām ārvalstīs, tad Latvijā nebanku kredīti ir lētāki nekā, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Polijā, Kanādā, Lielbritānijā un citur. Ārvalstu pieredze skaidri parāda, ka pakalpojuma cenas noteikšana sagrauj tirgu, un spilgts piemērs tam ir Somija, kur tirgū vairs nav pieejami kredīti līdz 2000 eiro dēļ tā, ka noteikta gada procentu likme. Tas nozīmē, ka patērētājs ir spiests aizņemties lielākas summas un uz ilgāku termiņu. Tas pēc būtības neveicina atbildīgu aizņemšanās praksi, jo kredītņēmējs ir spiests aizņemties vairāk nekā tam patiesībā ir nepieciešams.
Arī Igaunijā parlaments nupat noraidīja līdzīgu priekšlikumu, racionāli izvērtējot iespējamās sekas uz tirgu, uzsver B. Fromane. Savukārt Lietuvā, kur pirms laika pieņēma šādus ierobežojumus, ir atgriezusies diskusija par gada procentu likmi, kas skaidri parāda, ka cenas noteikšana nav efektīvs līdzeklis. Asociācijai šobrīd nav skaidra Ekonomikas ministrijas motivācija par katru cenu virzīt priekšlikumus, kurus neatbalsta ne vien nozare un citas uzņēmēju organizācijas, bet arī Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija. Pērn nebanku kredītus izmantoja aptuveni 175 000 iedzīvotāji Latvijā, tas nozīmē, ka pakalpojums cilvēkiem ir nepieciešams. Iznīcinot legālo biznesu, patērētāja vajadzība pēc maziem aizdevumiem nezudīs - tā vietā būs pagrīdes kantori, kas paaugstinās noziedzības riskus, uzskata B. Fromane.
Db.lv jau rakstīja, ka ātro kredītu maksimālā gada likme nākotnē varētu būt 100%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko pirmdien, 21.oktobrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
Regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.
Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procents likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.