Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem
Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.
«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
Izsniedz dažādus kredītus
Ja diskutē par PTAC nebanku patērētāju kreditēšanas pārskatu, tad būtiski ir saprast, ka informācija tiek apkopota par dažādiem nebanku kreditēšanas produktiem – hipotekāriem aizdevumiem, patēriņa kredītiem, kas tiek piešķirti klātienē, distances patēriņa kredītiem jeb «ātrajiem kredītiem», līzingiem un kredītiem pret kustamas lietas ķīlu. Ja aplūko kopējo nebanku kredītportfeli uz 2017. gada 31. decembri, tad tas veido 612 miljonus eiro. Lielāko daļu – 324 miljonus eiro jeb 53% – no visa nebanku kredītportfeļa veido transporta līdzekļu līzings. Tā kā banku meitu sabiedrības, piemēram, SEB Līzings, Swedbank Līzings, arī ir nebanku kreditētāji, tad šo sabiedrību izsniegtie līzingi patērētajiem arī ietilpst šajos skaitļos. Tajā pašā laikā medijos bieži parādās informācija, ka distances patēriņa kredītu jeb «ātro kredītu» kredītportfelis ir vairāk nekā 600 miljoni eiro, lai gan tas ir 122 miljoni eiro jeb 20% no kopējā nebanku kredītportfeļa.
«Katru gadu PTAC uzsver, ka visvairāk tiek izsniegti distances patēriņa kredīti jeb «ātrie kredīti» – 2017. gadā 238,6 miljoni eiro. Tajā pašā laikā distances patēriņa aizdevumu kredītportfelis 2107. gada 31. decembrī bija 122,2 miljoni eiro, gadu iepriekš – 2016. gada 31. decembrī – 109,9 miljoni eiro. Gada laikā pieaugums bija 12,3 miljoni eiro jeb 5% no 2017. gada no jauna izsniegtajiem distances kredītiem,» uz nekorekto salīdzinājumu norāda G. Āboltiņš.
Visu rakstu Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.