Situāciju reģionos, kur banku kredīti nav pieejami, bet nebanku – tiek ierobežoti, komentē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis intervijā laikrakstam Diena.
Fragments no intervijas
Pirms kāda laika redzējām, ka lielās bankas samazina savu filiāļu skaitu reģionos. Jūsu vadītais novads ir viens no tālākajiem no Rīgas. Cik lielā mērā cietāt no šī «konsolidācijas» procesa?
Jāsaprot, ka šis ir tikai viens solis veselā banku pasākumu virknē – tad, kad sākās krīze, bankas daudz straujāk, nekā krīze prasīja, «norāva stopkrānu» visa veida kreditēšanai, arī labiem klientiem, un tādā veidā veicināja krīzes dziļumu. Tas ir viens. Otrs. Daudziem tika anulētas kredītkartes. Arī labiem klientiem.
Arī kredītkartes?
Jā. Un jāteic, ka arī tagad ir diezgan daudz, piemēram, novadu pašvaldību darbinieku, kuriem kredītkaršu nemaz nav. Pēc jauniem banku iekšējiem normatīviem šiem cilvēkiem nepaliek kontos pāri naudas, tad nu, atsaucoties uz šiem normatīviem, izrēķināts, ka kartes anulējamas. Un arī patēriņa kredītu izsniegšana īpaši lauku reģioniem ir praktiski tādā... ļoti, ļoti niecīgā apjomā, ar ļoti striktiem nosacījumiem. Bet, protams, ka cilvēki grib dzīvot, protams, ka cilvēkiem ik pa laikam līdz algai nedaudz pietrūkst vai nepieciešami uzreiz lielāki izdevumi, piemēram, jauna televizora iegādei, lai var skatīties Latvijas programmas, tad nu, protams, viņiem nākas meklēt kaut kādas alternatīvas.
Kādas ir pieejamās alternatīvas?
Šobrīd tādas ir divas. Trīs, precīzāk. Viens – tas ir lombards. Un tie ir uz visiem stūriem visos miestos, arī krietni mazākos. Bet, protams, ir cilvēku daļa, kas nevēlas turp nest savas personiskās mantas un ieķīlāt, pastāv tomēr tāda psiholoģiska barjera un arī nosacījumi ir visai skarbi. Faktiski samērā neizdevīgi cilvēkiem. Otra alternatīva – ātro kredītu firmu piedāvājumi.
Mēs runājam par privātpersonām, kam pietrūkst līdz algai vai ir kādi vēlami pirkumi. Kāda ir uzņēmumu situācija?
Diezin vai uzņēmējiem ātrie kredīti būtu risinājums. Bet, par biznesa kreditēšanu runājot, uzņēmēji ir ļoti sliktā situācijā. Ražojošiem uzņēmumiem, kas darbojas reģionos, saņemt kredītu ar saprātīgiem nosacījumiem ir faktiski neiespējamā misija. Ir, protams, uzņēmēji, kuru bizness ir ar lielu rentabilitāti, tie nesūdzas, kaut kredītizskatīšanas ilgums, prasības, nodrošinājuma lielums kļuvis arī viņiem nepatīkamāks, sarežģītāks. Visas pazīmes rāda, ka vismaz skandināvu bankas ne tikai mazina filiāļu skaitu, bet arī izsniegto kredītu apjomu, tajā skaitā ražošanai. To rāda arī statistika. Un tā acīmredzot ir racionāla stratēģijas maiņa.
Valstiski vadītas attīstības reģionos nav. Jau sen runāts, ka trūkst klasiskas attīstības bankas Latvijā. Tā ir vēl viena liela problēma. Komercbankas izvēlas vieglākus ceļus, kā naudu pelnīt, nevis naudu aizdodot ražojošiem uzņēmumiem. Citās valstīs tomēr ir gan reģionālās attīstības bankas, gan valsts attīstības bankas, gan bankas, kas veidotas ar pašvaldībām, un nodarbojas ar šādas attīstības strukturēšanu.
Dzirdot šo raksturojumu, šķiet, būtu tikai loģiski, ja Saeimas deputāti, lemjot kādu no šiem jautājumiem, konsultētos arī ar pašvaldību vadītājiem visā Latvijā, tajā skaitā nomalēs. Vai ir kaut kādas sarunas?
Jebkurā gadījumā būtu jāskatās uz kopējo situāciju tautsaimniecībā, reģionos un kā viens vai otrs lēmums to ietekmē. Jo izraut vienu problēmu, kas citreiz pat ir pseido problēma, un risināt to ar kaut kādiem aizliegumiem un stingriem ierobežojumiem.... ekonomikā darbojas savienoto trauku princips – ja ir vajadzīgs kāds pakalpojums, bet tas nav pieejams, kāds cits segments, šajā gadījumā nelegāļi, šo pakalpojumu pārņem. Ja ir alternatīva legāla, jā, tad ļoti labi, bet ne vienmēr tāda ir, līdz ar to es teiktu, ka tur jābūt tiešām ļoti rūpīgai analīzei par jaunu normu ietekmi uz konkrēto nozari.
Plašāk lasiet rakstā Krauklis: atkal zels un plauks nelegāļi ceturtdienas, 19.marta laikrakstā Diena (3.lpp.)!