Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.
To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.
Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.
Kad labākais risinājums ir bankas?
Jāatzīmē, ka, protams, gandrīz visās situācijās aizdevums no bankām ir lētāks, nekā no alternatīviem kreditētājiem. Tāpēc, ka bankas var salīdzinoši lēti piesaistīt līdzekļus caur depozītiem vai starpbanku aizņēmumiem. Līdz ar to banku kredīts ir labs ilgtermiņa finansējuma pamats, piemēram, nekustamā īpašuma vai ražošanas iekārtu iegādei. Tāpat banku finansējums ir piemērots gadījumos, kad ar darījumu nav jāsteidzas un var mierīgi iziet cauri salīdzinoši garākam banku kredītu izvērtēšanas procesam. Bankas arī piedāvā diezgan plašu papildus pakalpojumu klāstu (norēķinu konti, valūtas maiņas), kas var būt noderīgi uzņēmuma ikdienā un ērti, ja tie atrodas vienā vietā. Tomēr jāņem vērā, ka katru gadu atšķirība naudas cenā saņemšanai bankā vai no alternatīvā kreditētāja ir nozīmīgi samazinājusies, it sevišķi mazākiem izdevumiem (līdz 100,000 eiro). Piemēram, lielāko Latvijas banku kredīti uzņēmumiem apmērā līdz 25,000 eiro maksā no 12-20% gadā, kas ir tāds pats izmaksu diapazons, kāds, piemēram, ir alternatīvā finansējuma uzņēmumam Capitalia.
Te vēl vēlos uzsvērt, ka bankām, kam tagad tiek pārmesta tautsaimniecības nekreditēšana, ne vienmēr ir jābūt visu uzņēmumu finansētājām. Tieši mazajiem uzņēmumiem ir vērts apzināt alternatīvas, jo viņu bizness pēc vispārpieņemtiem standartiem tiek vērtēts kā riskantāks, līdz ar to arī bankas (dēļ tām noteiktajām kapitāla prasībām un risku politikas), nereti nemaz nevar būt par šo uzņēmumu finansētājām.
Kad vērsties pie alternatīviem aizdevējiem?
Alternatīvo aizdevēju trumpis ir finansējuma saņemšanas procesa ātrums un vieglums, turklāt daudzi uzņēmēji ļoti novērtē kredītu atmaksas noteikumu elastību. Rezultātā uzņēmumi ļoti bieži izmanto alternatīvos aizdevējus kā papildinājumu jau esošiem banku kredītiem, kā arī situācijās, kad finansējums nepieciešams ātri vai uz salīdzinoši neilgu laiku (līdz pāris gadiem). Uzņēmējiem ir svarīgi nelaist garām biznesa attīstības iespējas, un nedaudz lielāka kapitāla dārdzība pie alternatīviem aizdevējiem bieži atmaksājas ar uzviju ietaupītā laika un resursu ziņā. Alternatīvie aizdevēji (tajā skaitā arī pūļa finansējuma platformas) piedāvā summas no 10 tūkstošiem eiro līdz 1 miljonam. Savukārt lielākām summām labs risinājums var būt obligācijas.
Kāpēc izlaist obligācijas?
Obligācijas, kas būtībā ir standartizēts aizdevums, izlaiž vai nu tādi uzņēmumi, kuriem nav pieejams banku kredīts (tajā skaitā ir ātrie patēriņu kreditētāji, piemēram, 4Finance un Delfingroup) vai tie, kuriem šis finansējums papildina banku aizdevumus (piemēram, Eco Baltia un Storent). Tā vietā, lai uzņēmums saņemtu līdzekļus no viena finansētāja (kā tas būtu bankā), obligācijas ļauj kompānijai vērsties pie plaša investoru loka, kur katrs nofinansē daļu no uzņēmumam nepieciešamā kapitāla. Obligāciju laidiena organizēšana ir reglamentēts process, tāpēc parasti tas neatmaksājas summām zem 3 miljoniem eiro. Obligāciju termiņi parasti ir 3-4 gadi un tās netiek amortizētas - nauda tiek investoriem atmaksāta, vai nu refinansējot vecās obligācijas ar jaunām vai atmaksājot ar citiem uzņēmuma rīcībā esošiem līdzekļiem.
Kādās situācijās piemērota ir akciju kotācija biržā?
Vēl viena finansējuma alternatīva uzņēmumiem ir pārdot savas akcijas fondu biržā plašam investoru lokam. Šādā veidā jaunu kapitālu uzņēmuma attīstībai ir veiksmīgi piesaistījuši, piemēram, Madara Cosmetics un Delfingroup. Izmantot fondu biržu finansējuma piesaistei ir vērts jau salīdzoši lielāka izmēra uzņēmumiem. Pārstāvība biržā dod arī papildus redzamību un iespēju pievilināt jaunus klientus, ko, piemēram, veiksmīgi ir izmantojis degvielas tirgotājs Virši. Arī akciju izlaišanas process ir diezgan stingri reglamentēts, kā arī uzņēmumam ir jārēķinās ar papildus atskaitēm un uzraudzības mehānismiem, tāpēc kompānijas parasti iet šo ceļu, ja biržā ir mērķis piesaistīt kapitālu no 5 miljoniem eiro un uz augšu. Kopumā pēdējos gados alternatīvā finansējuma joma ir ļoti strauji progresējusi un piedāvā ļoti elastīgu un viegli pieejamu kapitālu, kas patreiz ir tikai nedaudz dārgāks par banku piedāvātiem līdzekļiem. Finansējums ir viens no ikdienas darba rīkiem katra uzņēmēja darbnīcā. Tāpēc katram vadītājam ir svarīgi saprast izvēļu arsenālu un apzināties, kurās situācijās pie kāda instrumenta ķerties. Un banku aizstāvībai varu teikt, ka jau šobrīd tirgū pastāv gana liela konkurence uzņēmumu kreditēšanā, tikai uzņēmumiem būtu jākļūst atvērtākiem un zinošākiem par tirgū pieejamajām alternatīvām. Alternatīvie uzņēmumu finansētāji nav banku pretinieki, bet gan partneri, jo arī to mērķis ir sekmēt uzņēmumu un tautsaimniecības attīstību.
